Vai ilgi vēl turpināsies šis VKKF siles princips nodokļu naudas sadalē?
Pietiek lasītājs18.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dienas pirmo pusi aizvadīju Telos portāla noskaņās, gan lasot tiešām augstvērtīgu filozofisku lasāmvielu, gan paralēli tam mēģinot rast kaut vienu jēdzīgu izskaidrojumu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma nepiešķiršanai. Patiešām dīvaini, jo portāls piecu gadu laikā ir sevi pilnībā profesionāli un augstvērtīgi apliecinājis.
Lai arī nevaru piekrist pilnīgi visiem portālā paustajiem domu graudiem un uzskatiem, tomēr grūti būtu iedomāties, ka tikai un vienīgi ideoloģisku iemeslu jeb cenzūras dēļ to varētu diskriminēt. Tikpat neiespējami taču būtu iedomāties, ka Latvijā ir atgriezušies padomju laiki ar LPSR Kultūras ministriju un vārda un izteikšanās brīvība vairs nepastāv.
Gremdējoties pārdomās un izbaudot pēcpusdienas pastaigu, kā arī saulaino un putekļaino Rīgu, manu uzmanību piesaistīja Latviešu biedrības afišu stends. Citu interesantu un jauku pasākumu afišu starpā ieraudzīju kādu, kas man atgādināja jaunībā redzētās afišas Krievijas nomaļākās pilsētās, kur vietējās filharmonijas vadīja izbijuši pensionēti armijas poļitruki, kam ar gaumi un mākslinieciski vizuālo “konceptu” īsti nekad nebija pa ceļam, taču ļoti bieži šajās afišās minēto mākslinieku vārdi bija patiešām plaši pazīstami ne tikai PSRS robežās, bet arī tālu aiz tām. Ieraugot VKKF logo uz tās, radās vēlme iepazīties ar saturu un šo dīvaino afišu tuvāk.
Atklāju, ka tā mani piesaistīja ne tikai ar šo vizuālo “tēlu”, bet galvenokārt ar kognitīvo disonansi, kas radās, aplūkojot tās saturu. Kādas pilnīgi man nedzirdētas baroka mūzikas grupas svarīgi un pat pompozi nosauktais “koncertcikls” ar veseliem trijiem koncertiem, izrādās, ir iemesls, kādēļ šī afiša izskatās tik tukša… to koncertu ir par maz, lai būtu cikls, bet ciklu gribējās gan! Labi, ka pietika iedzimtās kautrības nelietot vārdu „festivāls”.
Grupas, kā arī triju koncertu virknējumam dotais nosaukums “Concerto Riga” izskatās tieši aizgūts no ļoti pazīstamā orķestra “Concerto Copenhagen”, kas bāzēts Kopenhāgenā, un nosaukuma asociācijas acīmredzami liek klausītājiem domāt par orķestra sastāvu, plašu, profesionālu un ilglaicīgu darbību. Vai tas tiešām sagaida koncerta apmeklētājus?
Koncerti notiks vietās, kuras noteikti nepretendē uz plašu ietilpību, pat varētu teikt, ka tās ir gauži miniatūras koncertēšanas vietas, kas man kā diezgan biežam koncertu apmeklētājam neasociējas ar gluži profesionālu koncertdarbību. Ievēroju koncertu sarakstā vēl divas nekad nedzirdētas grupas un kļuvu aizdomīgs. Nolēmu veikt nelielu izmeklēšanu.
Ziņas par atskaņotājmāksliniekiem, izrādās, ir ļoti skopas. Tīmeklis ar zināmu piepūli izsniedz dažas ziņu drumslas. Izrādās, grupa, kuras vārdā nosaukts šis “koncertcikls”, ir jau sniegusi pat veselu vienu koncertu pērn Bauskas pilī. Mazskaitlīgais četru mūziķu sastāvs kopš šī debijas koncerta arī daļēji jau mainījies. Vēl viena tikpat neliela grupa, izrādās, ir ar mazliet bagātāku koncertvēsturi – sniegusi dažus koncertus pāris gadu laikā. Par trešo grupu nav nekādu ziņu – tāda neeksistē, nav nekādu pēdu tīmeklī ne par koncertiem, nedz dalībniekiem, visticamāk vai nu vēl nemaz nav izveidota, vai tiks izveidota tieši pirms koncerta. Vai blēdīšanās?
Iespējams, ka kāda blēdīšanās un negodīga prakse projektu iesniegšanā, kritērijos un projektu izvērtēšanā ir. Vai tiešām VKKF līdzekļi ir jāizlieto šādu apšaubāmas izcelsmes projektu atbalstam, jeb šeit ir kādi citi ar profesionalitāti nesaistīti (varbūt ideoloģiski) kritēriji?
Telos portāla atbalstam nauda nav atrasta, Lato Lapsas strēlnieku grāmatai arīdzan, vēl dzirdēts par daudziem radoši un profesionāli sevi pierādījušiem māksliniekiem, rakstniekiem, mūziķiem kuru iesniegtos projektus ir noraidījuši VKKF eksperti, kā iemeslu visbiežāk minot to, ka “projekts ir mazāk aktuāls citu projektu konkurencē”. Tiešām šis “koncertcikls” ar VKKF piešķirto 4000 eiro atbalstu ir vērtīgāks Latvijas kultūrai nekā Telos?
Vai ilgi vēl turpināsies šis siles princips nodokļu naudas sadalē? Noteikti, rūpīgi izvērtējot atbalstītos projektus, atrastos vēl daudzi šādi “koncertcikli”, un, ja izvērtēšana notiktu nevis ideoloģisku “progresīvu” un citu ar mākslu nesaistītu kritēriju iespaidā, nauda (visticamāk daudz naudas) atrastos daudziem nacionāli nozīmīgiem un svarīgiem koncertiem, grāmatām, izrādēm un citiem kultūras notikumiem. Kurš būs šo Augeja staļlu tīrītājs un vai maz tādu vispār sagaidīsim?
P.S. jau pēc šī teksta pabeigšanas mani sasniedza aculiecinieka informācija, ka “Concerto Riga” pirmajā un līdz šim iespējams vienīgajā koncertā Bauskā, kuru arī pilnībā atbalstīja VKKF, jau tika atskaņota tieši šī pati programma, kas skanēs Rīgā, tātad VKKF vienu un to pašu projektu atbalsta otro reizi pēc kārtas. Tiešām nebija citu projektu vispār? Bauskas koncerta apmeklētāju skaits esot bijis uz pirkstiem saskaitāms…
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
