Iesaki rakstu: 
Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Pēc pārcelšanās no Rīgas sākumā bija nedaudz dīvaina sajūta, jo trūka daudz no ierastā pilsētas komforta – tuva sabiedriskā transporta, gājēju ietvju, soliņu ceļa malās, spēļlaukumu, bet tā vietā bija svaigs gaiss un daba, kur bērnu dēļ arī pārcēlāmies.
Pirmā dīvainība, ko ievērojām, bija uz ielas, kas savieno Padebešu ciematu ar Rīgas apvedceļu: neierasti daudz „gulošo policistu” - gandrīz pie katras mājas, pie citas pat divi. Tas jau nebūtu nekas, ja šīs būves atbilstu standartiem un neradītu draudus zemākām mašīnām, kas redzami kā auto vēderu švīkas uz „gulošo policistu” mugurām, arī krāsas marķējums nav atbilstošs.
Pa šo ceļu diezgan bieži brauc pašvaldības un ceļu policija, taču izrādījās, ka neviens nepamana īsā ceļa posmā izvietotos savdabīgos šķēršļus, jo ielas vidū Garajā jūdzē dzīvo Pietiek lasītājiem jau labi zināmais Garkalnes domes deputāts Edgars Treibergs (attēlā), kurš ikdienā pārvietojas ar Toyota LandCruiser džipu un nejūtas traucēts, ka uz ceļa kas izvietots.
Kaut arī ir noasfaltēts ceļa posms, kas savieno Padebešus ar apvedceļu, pretlikumīgi uzbūvētie ceļa šķēršļi būtiski ierobežo drošu braukšanu un ceļa lietošanu. Nu, nekas, izmantojam citus ceļus, jo ziemā šis ceļš tāpat netiek tīrīts un pa risēm visi izbraukt nevar.
Uz šī ceļa periodiski stāv arī zirgi, kas brīvi pastaigājas savā vaļā, citreiz ir manāms arī kāds skrejošs bariņš. Turpat ceļa malā atrodas E.Treiberga stallis bez norobežotas teritorijas, kas ļauj zirgiem un jātniekiem brīvi pārvietoties.
Nezinu, cik droši jūtas apkārtējo māju iedzīvotāji un vai viņi riskē laist ārā vienus pašus bērnus vietā, kur jebkurā brīdi pa ielu garām mežam var panesties auļojošs zirgs vai arī nostāties ceļā un skatīties - laist garām gājējus vai nē.
Ap stalli ievērojām zirgu mēslu kalnus, tur bija arī sludinājums par brīvu izvest uz savu dārzu. Aizbraucām pakaļ, zirgu mēsli stiepās gar visu staļļa sienu, augstumā gandrīz līdz logiem, ko izmanto ventilēšanai.
Uz jautājumu kādēļ netiek izmantota mēslu krātuve kādu gabaliņu tālāk, bija atbilde - to saimnieks ir izbūvējis par ES līdzekļiem un agrāk izmantojis kā baseinu, bet tagad zirgu skaits ir salīdzinoši mazs un mēslus uzkrāj turpat pie sienas uz zemes, jo tā ir ērtāk.
Mēslojums bija dīvains, tas sastāvēja pamatā no skaidām ar zirgu mēslu un salmu piejaukumu, bet avenēm derēja. Liels bija pārsteigums, kad pēc kāda laika tādus pašus mēslojuma kalnus atradām vietējā mežā. Izrādās, ka stallī notika sacensības un visi nevajadzīgie atkritumi, tai skaitā mēslojums, bija izvesti uz mežu.
Arī kaimiņi bija pārsteigti, ka tā var izrīkoties, taču sapratām, ka pašvaldības policijā sūdzēties ir bezjēdzīgi, jo E.Treibergs ir ZZS pārstāvis, kas šobrīd ir pie varas Garkalnē.
Nolēmām iesaistīt bērnus vietējā Berģu kultūras nama pulciņos, taču, kaut pie Garkalnes novada skaitās tik liels kolektīvu skaits, reāli bērniem tie darbojas tikai pie skolām, arī pieaugušo kolektīvi mēģina citur.
No domes darbinieka vārdiem sapratu, ka tie tikai skaitās Garkalnē, bet faktiski ir Rīgā, un Garkalnes iedzīvotāji ir tikai dažos no tiem, piemēram, Garkalnes korī, citos vietējo gandrīz nav. Tas nekas, ka budžetā sporta un kultūras vajadzībām skaitās 1 287 269 eiro, ko sastāda iedzīvotāju nodokļu maksājumi.
Domes darbinieks no sporta aktivitātēm ieteica pentaki, kas ir valdošās Saskaņas sporta vadītāja pārziņā, citi klubi esot viena vai divu cilvēku slēgti sporta klubiņi, kurus pat īsti nevarēja nosaukt. Bērniem esot pieejams bezmaksas futbols, cīņas klubs un skolas pulciņi, bet tā īsti vairāk nekas.
Pēc šis informācijas radās pamatotas šaubas, vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē vai tomēr deklarēties Rīgā, jo tur interešu izglītība ir pieejama visiem un bērniem piedāvājums ir daudzveidīgs un pieaugušie jaunu nu gan paši var parūpēties par savām izklaidēm.
Nolēmām turpmāk sev nebojāt dzīves prieku un baudīt to, kādēļ pārcēlāmies – brīnišķīgas brīvdienas un atpūtu svaigā gaisā, kas nemaksā neko. To, ka dzīvojam bagātā novadā, pagaidām nejūtam, jo varbūt paši spējam par sevi parūpēties, dažbrīd dzird par lielām algām, savējo un radu iekārtošanu darbā, bet tas jau pašvaldībām pieder pie lietas.
Galvenais - netraucēt vienam otru, un cerams, ka vietējie deputāti izjūt kaut nelielu cieņu pret saviem iedzīvotājiem arī ikdienā!
P.S. Aicinām pašreizējo deputātu E. Treibergu nodrošināt drošu vidi no saviem zirgiem un satīrīt piemēsloto mežu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
