Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valsts vārdā parakstījis līgumu par Ķekavas apvedceļa būvniekiem pirms tiesas sprieduma, vai šādu līgumu vispār drīkstēs slēgt.

Līguma slēgšanas steigu diktē nauda, ko līgums sola. Līgums noslēgts par ceļa būvi un uzturēšanu 20 gadu garumā kopā par 250 132 500 eiro, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli, ko valsts maksās pati sev. Valsts tādējādi uzņēmusies parādu, ko dzēsīšot 20 gadu laikā pēc ceļa būves pabeigšanas ar 12 528 513 eiro maksājumiem ik gadus, atkal neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Šādi valsts maksājumi nav uzņēmēju tīrā peļņa, jo 17,5 kilometrus gara ceļa izbūve (14,4 kilometri jauna ceļa un 3,1 kilometrs jau esoša ceļa pārbūves) un uzturēšana neizbēgami kaut ko maksā. Tomēr arī atlikusī summa pietiekama, lai ignorētu tiesu un tos apstākļus, kuru dēļ tiesa pieņēmusi izskatīšanai sūdzību par LVC rīkotā konkursa rezultātiem.

Darījuma summas izteiktas eiro pašreizējā vērtībā, ko tagad strauji samazina inflācija, kas būvniecībā izpaužas īpaši spēcīgi. Ja ceļu būvēs, tad pašreizējos apstākļos līguma izmaksas viegli var pāršauties pāri miljardam eiro. Uz jebkuru būvobjektu tagad attiecas tas, ko aģentūrai LETA 29. jūlijā teicis “Skonto būve” valdes loceklis Juris Pētersons, “ka par tādām cenām, kā tagad konkursi ir vinnēti, neko uzbūvēt īsti nevarēs. Problēma būs jārisina”.

Šīs būvsezonas laikā tērauda stiegrojumam cenas un zāģmateriālu cenas dubultojušās, un vairāk vai mazāk izmaksas kāpušas visās pozīcijās. Nacionālās bibliotēkas būvniecības laikā daudz pieticīgāka inflācija mijās ar deflāciju, bet būvnieki un valsts tik un tā turpina tiesāties par to, kura puse kurai nesamaksājusi vai pārmaksājusi atbilstoši dažādiem rādītājiem, kādos izsaka inflāciju.

Apvedceļa gadījumā ieguvējiem no būvniecības ir jo sevišķi svarīgi būvdarbus sākt līdz gadu mijai, pēc kuras tiks sarēķināti šogad piedzīvotie sadārdzinājumi un secināts, ka nolīgtajām cenām ar reālajām cenām saistības vairs nav nekādas. Tas draud ar projektu vētīšanu un nesākto projektu atlikšanu (dažiem atlikšanu uz mūžīgiem laikiem), ko katra projekta bīdītāji cenšas nepieļaut par jebkuru cenu. Ķekavas apvedceļa gadījumā šī cena ir risks samaksāt miljonos eiro izsakāmu summu, protams, no valsts kabatas kā kompensāciju tai pusei, kas cietusi no prettiesiski slēgta līguma ar citiem ceļa būves konkursa dalībniekiem.

Šobrīd nauda apsolīta speciāli konkrētā projekta izpildei izveidotam uzņēmumam “Ķekava ABT”. Pēc ieguldītā kapitāla galvenais tur skaitās Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC, jo ceļa būvei jānotiek par investora naudu. Latvijas valsts sāks apmaksāt tikai jau gatavu ceļu. Tādā gadījumā ceļu faktisko būvētāju nozīme ir mazāka vai pavisam maza.

Aritmētiski tas izteikts tā, ka 80% ieguldījuma dodot TIIC, bet pa 10% - Latvijā labi zināmie ceļu būves uzņēmumi “ACB” un “Binders”. TIIC dēvēšana par investīciju fondu nenozīmē, ka tam pietiek naudas kaut vai Ķekavas apvedceļa uzbūvēšanai. Īstenībā te darīšana ar finanšu starpniekiem, kas pratuši sarunāt aizdevumu ceļu būvniekiem.

Tiklīdz 16. jūlijā tika parakstīts ceļa būves pasūtījuma līgums, nomināli Skandināvijas un arī Baltijas valstīm piederošā Ziemeļu Investīciju banka izsūtīja paziņojumu par 61,1 miljona eiro aizdošanu “Ķekavai ABT”. Ziemeļu Investīciju banka norādīja arī uz Eiropas Investīciju bankas piedalīšanos projekta finansēšanā.

Konkrēti Ķekavas apvedceļa būvdarbiem nepieciešamās aizdevēju un darījumu starpnieku rindas sakārtošana ir prasījusi gadus piecus, bet Latvijas valsts vēlēšanās veikt pasūtījumus ar atliktiem maksājumiem ir tikpat veca kā valsts.

Budžeta deficīti bija parasta lieta Latvijai gan pirms, gan pēc neatkarības atjaunošanas. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem vismaz Eiropas valstīm jārēķinās ar aizdevēju prasībām ierobežot budžetu deficītu, tāpēc tika attīstītas shēmas, kā aizņēmumus budžetā neuzrādīt. Šādu shēmu kopīgais apzīmējums ir publiskā un privātā partnerība (PPP), kam daudz dažādu variantu.

Latvijai šī shēma ir devusi Dienvidu tiltu Rīgā, kas savas dārdzības dēļ izpelnījies arī Zelta tilta palamu. Līdzīgi kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers gatavojās finansēt ceļu posma Rīga – Sēnīte rekonstrukciju. Pēc tam reāli veiktā ceļa atjaunošana šajā posmā parādīja, ka darbus iespējams veikt reizes desmit lētāk, nekā tika plānots, bet, jā, – veikt gadus desmit vēlāk.

Kad Latvija 2008. gadā nonāca uz bankrota sliekšņa un bija spiesta atdot valsts finanšu pārraudzību kreditoriem, tie uzgāja gan realizēto, gan nerealizēto PPP projektu un aizliedza Latvijai turpmāk ar kaut ko tādu nodarboties. Tāpēc veselus desmit gadus nācās runāt ne tikai par kāda konkrēta objekta finansēšanu PPP režīmā, bet par Latvijas atgriešanos starp valstīm, kurās PPP nav naudas zagšanas sinonīms. Tiesāšanās tomēr signalizē, ka nekāda būtiska tikumu maiņa Latvijas valsts pārvaldes aparātā nav notikusi.

Ja ir tiesāšanās, tad ir arī vismaz viens izbrāķēts pretendents uz Ķekavas apvedceļa būvi. Sākumā interesentu un pretendentu bija vairāk, bet fināla cīņa notika starp “Ķekavu ABT” un principā līdzīgi uzbūvētu apvienību no spāņu “Cointer Concesiones Sociedad Limitada” (CCS) un vietējās ceļu būves firmas “Igate”.

Situācija mainījās brīdī, kad 2019. gada 17. septembrī Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs rīkoja teatrālas represijas ne tikai pret “Igates”, bet arī Valsts robežsardzes vadītājiem, jo it kā brāķis esot robežsardzes pasūtītie un “Igates” būvētie stiprinājumi uz valsts austrumu robežas. Pēc diviem pilnīga klusuma gadiem šī lieta aktualizējusies ne sakarā ar izmeklētāju panākumiem, bet sakarā robežpārkāpēju masas parādīšanos Baltkrievijā.

Divu gadu laikā varēja tikai minēt, kāpēc toreizējais tracis tika celts. Varbūt robežbūves aizskāra kontrabandistu, bet varbūt uz Ķekavas apvedceļu konkurējošos firmu un konkrēto labuma guvēju intereses.

Attiecībā uz Ķekavas apvedceļu sekas bija tādas, ka “Igate” pārkvalificējās no konkursa dalībnieces apvienībā ar CCS par CCS darbu izpildītāju. Tas tika darīts ar mērķi, lai “Igates” reputācijas problēmas netraucētu CCS meklēt naudu Ķekavas projektam. Par to CCS informēja LVC, kas nelikās ne zinis par statusu, kādā arī “Igates” darbinieki turpināja piedalīties konkursa procedūrā paredzētajās sarunās starp pasūtītāju un pretendentiem. Rezultātā gan CCS piedāvājums sadārdzinājās par aptuveni 60 miljoniem eiro.

Kad sarunas beidzās ar LVC lēmumu par labu “Ķekavai ABT”, sūdzību par šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedza tikai CCS. Tad gan atklājās, kāda bijusi jēga panākt it kā tikai kosmētiskas izmaiņas konkursa dokumentu noformējumā. IUB zibenīgi izlēma sūdzību pēc būtības neizskatīt, jo tas esot pret likumu un konkursa noteikumiem, ka konkursa rezultātus apstrīdošā puse nav identiska ar konkursā startējušo pusi.

“Procesuālie jautājumi attiecībā uz iesniegumu izskatīšanu vienmēr ir primārie,” deklarēja IUB vadītāja vietniece Evija Mugina Administratīvajā rajona tiesā, kad tur tika izskatīta CCS sūdzība ne vairs par LVC, bet IUB lēmumu.

Šā gada 2021. gada 3. jūnijā notika tiesas sēde, kurā tiesnese Arita Zariņa pieņēma lēmumu pēc būtības izskatīt nevis IUB, bet LVC lēmumu, t.i., uzklausīt CCS pārstāvju pretenzijas. Advokāts Jānis Spilve norādīja uz LVC konkursa komisijas atrašanos interešu konfliktā, kā maigi apzīmēt situāciju, kurā lēmums par labu “Ķekava ABT” pieņemts atbilstoši ieteikumiem, ko snieguši “ACB”un “Bindera” algoti cilvēki. Ar to domāti pilnīgi legāli maksājumi firmām, kas gan konsultējušas LVC, gan konsultējušas un auditējušas “ACB”, “Binderu” un “Ķekava ABI”.

Visus šos darbus vadījis Roberts Stuģis. Uzņēmumu reģistrs glabā datus, ka viņš bijis patiesā labuma guvējs auditorfirmā “Deloitte Latvia”, par kuru līdz prasītājiem nonākušas tādas ziņas, ka LVC par konsultācijām Ķekavas apvedceļa būvnieka izvēlē samaksājuši tuvu vienam miljonam eiro. Šis pats R. Stuģis ir bijis patiesā labuma guvējs arī “Deloitte Latvia” meitasfirmā “Deloitte Audits”, kas atbilstoši firmas nosaukumam veicis darbības “ACB” un “Binderā”, t.i. perfekti zinājis,, ko LVC prasīt no konkursa dalībniekiem, lai viņa auditētās firmas prasībām atbilstu. No “Deloitte” sistēmas R. Stuģis izstājies pirms gada.

R. Stuģis kopā ar savulaik bankas “Citadele” pārdošanas darījumos manīto Valdi Siksni ir līdzīpašnieki firmai “Callidus Capital”, kuras nosaukums figurē “Ķekavas ABT” 16. jūlija paziņojumā par veiksmīgi noslēgto līgumu ar LVC. “Callidus Capital” paziņojumā godāts par konsorcija finanšu padomnieku.

LVC apgalvo, ka nekādi pārmetumi uz to neattiecoties. Uzņēmuma preses pārstāve Anna Kononova pauda, ka “interešu konflikts var attiekties uz tām personām, kas ir iepirkumu komisijas locekļi vai iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji,” bet R. Stuģis “nekad nav piedalījies nekādā projekta dokumentācijas sagatavošanā un nav bijusi iesaistīta konsultāciju sniegšanā LVC.” Kā jau tas pieņems šādas atbildēs, tā tūlīt pat arī beidzas ar norādījumu, ka “ņemot vērā tiesvedību, vairāk komentārus par šo faktu LVC nevar sniegt”. Toties slēgt līgumu atbilstoši tiesas izskatīšanā esošam LVC lēmumam LVC var gan.

Tiesa A. Zariņas personā ir apņēmusies pārbaudīt, kā īsti tapis LVC 2020. gada 13. augusta lēmums par labu “Ķekavai ABT”. Tātad – ir vai nav R. Stuģis savā vai viņam piederošo firmu darbinieku personā piedalījies projekta dokumentācijas sagatavošanā un konsultāciju sniegšanā LVC, ja citējam A. Kononovas formulējumus. Proti, “lai objektīvi noskaidrotu apstākļus šajā lietā, tiesai ir nepieciešami LVC iepirkuma komisijas 2019. gada 15. oktobra tikšanās protokola un 2019.protokola un 2019. gada 17.gada 17. decembra protokola Nr. 54 audioieraksti,” teikts tiesas lēmumā pēc 3. jūnija tiesas sēdes.

Līdz ar to tiesa bija noteikusi LVC termiņu šo materiālu iesniegšanai tiesā. LVC tiesas lēmumu izpildījis, un to izskatīšana nākamajā tiesas sēdē noteikta 14. septembrī, kad, iespējams, kļūs skaidrs, vai nav notikusi atkal jauna afēra.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...