“Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu?” - ko saka Zemkopības ministrija
PIETIEK12.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc vairākām dienām esam saņēmuši Zemkopības ministrijas komentāru Pietiek 5. oktobrī publicētajam, plašu lasītāju ievērību guvušajam Zigurda Strīķa rakstam “Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu?” - tik izteiksmīgu, ka publicējam to pilnā apmērā, bez saīsinājumiem un labojumiem:
"Lauksaimniecības galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar pārtiku. Tādēļ ikvienas lauksaimniecības platības primārais uzdevums ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes.
Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos. Tieši mazās un ģimenes saimniecības spēj salīdzinoši ātri pielāgoties izmaiņām tirgū, dažādot savu saimniecisko darbību, nodrošināt savu ģimeni un saimniekot, izmantojot metodes, kas ir saudzējošas videi.
Tādēļ, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, uzlabotu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, kā arī saglabātu lauku teritorijas apdzīvotību, tiek sniegts atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem gan ES, gan Latvijas valsts līmenī.
Lauksaimnieku un mežsaimnieku atbalsta avoti un veidi ir vairāki. Ir gan tiešie atbalsta maksājumi, gan atbalsts atklātu konkursu veidā kā līdzfinansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), ko Latvijā īsteno, realizējot Lauku attīstības programmu 2014.-2020. gadam (LAP). LAP paredz atbalstu arī lauku teritoriju attīstībai un vēl dažāda veida atbalstu, tajā skaitā atbalstu ražotāju grupām (ražotāju kooperācijai) un atbalstu par sakoptiem zālājiem.
LAP 2014.-2020. gadam ir sagatavota, to apspriežot ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kurās darbojas gan lielie, gan vidējie, gan mazie zemnieki, jaunie zemnieki, bioloģiskie lauksaimnieki u.c.
Jaunā LAP 2014.-2020. gadam dod iespēju sākt vairāku Latvijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem nozīmīgu atbalsta pasākumu īstenošanu gan šajā, gan turpmākajos gados Latvijai LAP 2014.-2020. gadam ir pieejams 1,531 miljarda eiro liels finansējums, kas ir par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.
Galvenie LAP mērķi ir ieguldījumi un investīcijas, kas tiks virzītas tā, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, atbalstu novirzot lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanai, kā arī veicinot kooperācijas attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Jaunajā LAP liels uzsvars ir likts uz pasākumiem, kas saistīti ar ekonomiskās izaugsmes, vides un klimata mērķiem, piemēram, investīcijām, atbalstam bioloģiskai lauksaimniecībai, agrovides pasākumiem, zināšanu veicināšanai un teritorijām ar dabas ierobežojumiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, LAP 2014.-2020. gadam ir divkāršots finansējums LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai. Ikviena kooperācija sabiedrībā – tajā skaitā arī lauku iedzīvotāju un mazo meža īpašnieku – ir process, kas ir atkarīgs no pašu šo sabiedrības grupu iniciatīvas. Jebkuras sadarbības vai kopdarbības formas izvēle un atbilstošās organizācijas izveide ir pašas šīs sabiedrības daļas rokās.
Neviena valstiska iestāde, tajā skaitā Zemkopības ministrija, kooperāciju “no augšas” neveido, tā ir pašu iedzīvotāju rīcība. Tajā pašā laikā ZM ir nodrošinājusi virkni pasākumu lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas veicināšanai. Piemēram, š.g., septembra sākumā valdība apstiprināja meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, kuru mērķis ir atzīto meža īpašnieku kooperatīvu apsaimniekoto platību pieaugums līdz 200 000 hektāriem no pašreizējiem meža kooperatīvu apsaimniekotajiem 5000 hektāriem.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam var būt īpašums laukos. Bet pilnīgi visām darbībām, ko īpašnieks savā lauksaimniecības zemē vai mežā dara, nav paredzēts ES un valsts atbalsts. Ikviens atbalsts ir mērķēts kādai konkrētai darbībai, un Zemkopības ministrija rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs.
Bet Zemkopības ministrijai, tāpat kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ir atbalsta programmas (Natura 2000, LIFE) lauku vides saglabāšanai, un arī Ekonomikas ministrijai ir atbalsta programmas mazajiem un vidējiem komersantiem."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
