Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Putas, kas paliek aiz gadiem ilgi politiskajā bangotnē it kā stabili dreifējošās “Vienotības” (un tās politiskajām reinkarnācijām), kļūst arvien duļķainākas, netīrākas un derdzīgākas. Viena pēc otras laukā laukā lien gan kādreizējā vēlētāju balsu pirkšana, gan Kampara it kā turētā “melnā” vai pelēkā kase, gan arvien ticamākās naudas aploksnes darbiniekiem un piga nodokļiem, gan arī Saeimā iekļuvuša deputāta (ne)pazušana Āzijas plašumos, atbrīvojot vietu tā laika partijas lielākajai zivij utt., par Kariņa plivināšanos “džetos” nemaz nerunājot.

Šajā zampā arvien biežāk uzpeld tādas sejas, kuru ieraudzīšana liek aizdomāties – vai tikai “vienotās, gaišās un valdošās” ilgnoturības, politnekaunīgās drosmes un visatļautības pamatā nav likta arī prakse “pieradināt” un “izdresēt” valsts drošību un it kā tiesiskumu sargājošās struktūras? Piemēram, kādreizējo Drošības policiju (tagadējo Valsts drošības dienestu)? Šīs struktūrvienības ilggadējā šefa Jāņa Reinika arvien biežākā parādīšanās “Jauno Vienotību” pārstāvošā gurķu karaļa un Salaspils novada deputāta Kaspara Brunovska “lietu kārtotāja” lomā to būtībā apliecina – Reinika tagadējais statuss vienlaikus ļauj “JV” legālā formā atmaksāt par visu labo, ko šis ģenerālis savulaik, iespējams, paveicis partijas labā, vienlaikus paturot viņu arī pietiekami īsā saitē, lai eksdrošībniekam nevietā nepaslīd kāja. Jeb, precīzāk sakot, mēle – gan par “veco labo laiku” notikumiem, gan - kas zina - arī par pašlaik aktuālām tēmām.

Uzplauka līdz ar “paaudžu maiņu”

Ilggadējā DP priekšnieka Jāņa Reinika galvi reibinošās karjeras īstais uzplaukums sākās laikā, kad atjaunotās neatkarības “vecos vilkus” pamazām nomainīja jauno, bet politiski un ekonomiski tikpat izsalkušo “vilcēnu” paaudze. 90. gadu beigās pirmās nomenklatūras vadoņi bija jau paguruši un aptaukuši no grūtajiem “nāsīs raušanas” darbiem un vairāk sāka sapņot par mierīgām un pārtikušām vecumdienām, turklāt mugurā arvien skaļāk un uzstājīgāk skanēja minētās jaunās maiņas elsas – šī paaudze jau bija drusku apburzījusies “brīvās pasaules” tikumos, ieguvusi atbilstošu izglītību, saostījusies ar sugas brāļiem ārpus Latvijas un bija gatava nokost savu kumosu no valsts tolaik vēl visai treknā rumpja.

Ja iepriekšējo gadu “bara vadoņi” bija ciešā draudzībā, paļāvībā un izdevīgumā sapinušies ar tolaik (un, kā redzams, nereti vēl šodien) plašo un plaukstošo “eksčekistu” armiju, tad jaunie sāka veidot paši savu “rūsgano suņu bandu”, kas būtu gan stabils drošības garants pašiem (un, jā, drusku arī valstij), gan palīdzētu ieviest to, pēc kā alkst ikviena vara – kontrolētu kontroli pār visiem valstī notiekošajiem procesiem. Tādēļ parādījās jaunas struktūras, bet vecās tika pārkārtotas uz jauniem pamatiem – atstājot tajās dažus lojālus vecās varas pārstāvjus, bet pamatā ieliekot drošības un tiesībsargājošo iestāžu vadībā paši savus kadrus.

Reorganizācija skāra arī līdz tam klusi nīkuļojošo Drošības policiju, iepūšot tajā jaunu elpu un sparu. Pirmais solis šajā procesā bija iepriekšējā neizteiksmīgā priekšnieka Bekeša nomaiņa ar jauno un daudzsološo, savu lietderīgumu un lojalitāti jau paspēt apliecinājušo vēlāko ģenerāli Jāni Reiniku.

Izvēle izrādījās pareiza – 15 gadus DP Reinika vadībā droši stāvēja varas aizsardzības pozīcijās (jo pēc būtības grožus vienmēr jau turēja vieni un tie paši, neatkarīgi no tā brīžā aktuālā partijas nosaukuma), ik pa brīdim smukuma pēc noķerot arī kādu “īstu” drošību it kā apdraudošu subjektu (lielākoties dažas odiozas figūras, kuras gan vairāk darbojās nevis kā patiesi neatkarīgās valsts apdraudētāji, bet gan kā noteiktu lomu spēlētāji tolaik vēl sabiedrības vairākumam slikti izprotamās ģeopolitiskās spēlēs).

Gan “piesedza”, gan “izlaida”...

Labi un stabili rullējošās lietas sāka šķobīties 2014. gadā. Jau gadu iepriekš sanāca šmuce ar tā saukto “lidostā noklausīto sarunu” lietu. Kā tur bija patiesibā, šodien jau neviens vairs īsti ne atceras, ne grib atcerēties – tolaik lidostas drošības dienests it kā nelikumīgi noklausījies kaut kādas telefona sarunas. Faktiski nevienam nebūtu no tā visa ne silts, ne auksts, ja vien dažu Saeimas deputātu uzstājības dēļ nesāktos runas, ka aiz visas šīs “lidostas ausu” lietas manāma arī DP šefa Renika ēna – viņš it kā esot pievēris acis uz lidostas lokālo drošībnieku nelikumīgi veiktajām darbībām apmaiņā pret viņam (un, iespējams, arī valdošajai varai) derīgu un vērtīgu informāciju. Un tas jau nepavisam neizskatījās smuki.

Tomēr lielu bļaušanu izdevās apklusināt – vainu uzvēla kaut kādiem pavisam sīkiem gariņiem, kurus sākotnēji pat uz brīdi iebāža tumšos pagrabos, bet vēlāk mīlīgi palaida. Savukārt deputātus, kuri uzdeva “neērtus jautājumus” fiksi dēmonizēja un tādējādi aizbāza viņiem muti utt. Īsāk sakot, kā parasti. Tomēr tādas kā mieles palika. Valdošie sarauca pieri grumbās, sak, Jāni, vai tev tur kantorī viss kārtībā ar lojalitāti un informācijas nenoplūšanu...?

2014. gadā notika kārtējās Saeimas vēlēšanas. “Vienotība” (tagadējās “Jaunās Vienotības” māte) metās godīgā cīņā par vēlētāju balsīm. Un te gluži kā no zila gaisa godīguma bruņās ieplīsa dažas nesmukas plaisas. Vismaz Latgalē. Daudziem jau aizmirsies, ka bija tāds deputāts Dzintars Zaķis, perspektīvs kadrs, kuram daudzi paredzēja dižu politisku nākotni. Un, lūk, šis Zaķis kā deputāta amata kandidāts tik ļoti satuvinājās ar elektorātu, ka daļu no tā piedzirdīja līdz bezfilmai, dažam nejauši iebāza kabatā pa piecītim.

Tas jau nebūtu nekas slikts, ka politiķis ir tik tuvs masām, bet nelāgs bija fakts, ka visa šī brāļošanās notika, pirms (!) aplaimotais un apdullušais elektorāts devās pie urnām pildīt savu pilsonisko pienākumu. Tas situāciju mainīja: no tuvināšanās tautai “Vienotības” pirmsvēlēšanu aktivitāte pārtapa par kaut ko gaužām nelāgu – par nelikumīgu vēlēšanu ietekmēšanu, sauktu arī par “balsu pirkšanu”'. Zaķis pēc visa šī skandāla pazuda kā nebijis no Latvijas politiskās skatuves, bet pati “Vienotība” kaut kā izķepurojās, kārtējo reizi “zem sitiena” noliekot vien sīkos, kurus vēlāk pat ķēra justīcijas taisnais zobens.

Bet kur tad visā šajā stāstā parādās Reiniks? Tur jau tā lieta, ka neparādās. Kad Rīgā sākās runas par “Vienotības” Zaķa politiskajām orģijām Latgalē, tieši viņam vajadzēja mesties šo lietu “izmeklēt” un no pudeles (vārda tiešākajā nozīmē) izlīdušo “džinu”, visticamāk, fiksi iedabūt atpakaļ traukā un uzbāzt virsū biezu un necaurlaidīgu korķi. Bet Reiniks laikam jau nogulēja īsto brīdi, un tad jau bija par vēlu. Nelīdzēja pat tas, ka no kopumā fiksētajām vismaz piecām iespējamām balsu pirkšanas epizodēm četras pēc Reinika kantora veiktās “izmeklēšanas” izdevās noairēt. Kaitējums bija nodarīts, bet – pats galvenais - “Vienotība” vairs nejutās pārliecināta, ka Drošības policija Reinika vadībā spēj tikt galā ar savu galveno uzdevumu – gādāt par drošību. Savas varas drošību, saprotams.

Bija vēl dažas sīkākas epizodes, kurās arī Jānis nenostrādāja kā nākas (Kampara “tumbočku” lieta u.c.), tādējādi vēl vairāk sabiezinot tumšo mākoņu masu masu virs savas ģenerāļa galvas.

Pasūtīja, bet paturēja zem spārna

Tā nu tā laika “Vienotības” spice, visticamāk, nolēma, ka tā turpināt nevar – kas gan tā, velns, par drošības policiju, ja nav nekādas drošības. Tāpēc Jāni Reiniku tika nolemts sūtīt prom. Ne jau pavisam, tikai izdienas pensijā. To paveica ar paša ģenerāļa rokām – gada beigās Reiniks pats paziņoja, ka atstās DP šefa posteni. Sākumā runāja par it kā veselības problēmām, bet pēc tam, kad, ieskatoties ģenerāļa augumā, neviens nekādas miesas vainas neredzēja, Reinikam lika aprobežoties ar banālajiem “personiskajiem iemesliem”.

Pavadošā politiskā elite, protams, ārēji pauda pateicību, drusku pašņukstēja kabatslakatiņos, beigās pat iešķieba personisko ieroci, bet jau paviam drīz metās jauna DP vadītāja meklējumos, par Reiniku aizmirstot. Gan ne pavisam.

Jau tolaik esošajai varai bija pietuvinājies jauns un daudzsološos uzņēmējs, liels dārzeņu audzēšanas un pārstrādes entuziasts no Salaspils puses Kaspars Brunovskis. Pie kam pietuvinājies tik cieši, ka, kā runā, ar kāju vēris daža laba ministra durvis un savu Rīgas darba kabinetu iekārtojis vien dažu soļu attālumā no šā ministra darba telpām. Tolaik Latvijā sāka ieplūst ievērojama dažādu Eiropas Savienības fondu nauda tieši lauksaimniecības sektorā, un Kaspars Brunovskis esot izrādījis lielas spējas un iespējas šīs naudas “pareizā” sadalē. Piemēram, dibinot kooperatīvus utt. (par to sīkāk nedaudz vēlāk).

Bet, kur liela nauda, tur lieli riski. Tāpēc dārzeņu dižaudzētājam pamazām kļuva skaidrs, ka nebūtu slikti, ja šo risku mazināšanu vai novēršanu kāds kontrolētu. Respektīvi, vajadzētu veidot pašam savu drošības struktūru. Un, kāda veiksme, viens no lielākajiem visa veida drošības ekspertiem, pats ģenerālis Reiniks, pēkšņi ir brīvs un dabonams. Ko gan vēl var vēlēties?

Kā dziesmā dzied, vēl var vēlēties tuvāk būt. Un likteņi savijās – Reiniks tuvinās Brunovskim un kļūst par viņa algotu padomdevēju, pats Brunovskis vēl vairāk pietuvinās varai (un kļūst arvien ietekmīgāks), vara („Vienotība”) savukārt atkal tuvinās bijušajam uzticamajam cīņu biedram Reinikam. Jo būt viņam tuvu ne tikai nozīmē droši uzmanīt savu bijušo favorītu. Būt tuvu Reinikam ir arī derīgi – galu galā pat šodien, 10 gadus pēc tam, kad Reiniks pamata darbu DP, tur joprojām čum un mudž no viņa laika darbiniekiem. Bet ģenerālis Reiniks par viņiem visu zina. Katra stiprās un vājās puses. Tāpēc joprojām ir viņiem tuvs – visos iespējamos veidos. Un ar tuviem cilvēkiem taču vienmēr var aprunāties, sarunāt, uzzināt, pierunāt utt.

Palīdz tiešajam saimniekam

Savu noderīgumu Jānis Reiniks kā Salaspils domes deputāta (ievēlēts no “Jaunās Vienotības” saraksta), dārzeņu pārstrādes karaļa, biogāzes guru un vienkārši sirsnīga cilvēka Kaspara Brunovska padomdevējs ir apliecinājis ne reizi vien.

Tā, piemēram, runā, - savulaik tieši Jānis Reiniks līdzējis sakārtot, ka Brunovska kungam netiek atņemta ieroča nēsēšanas atļauja pēc tam, kad viņš pamatīgā “ķirsī” bija ne tikai pieķerts bie stūres, bet pat mēģinājis bēgt no policijas (par ko parasts mirstīgais nešaubīgi būtu dabūjis kaklā kriminālprocesu).

Tāpat, piemēram, runā, ka Jānis Reiniks pamazām vedot pie prāta bijušo hokeja leģendu Helmūtu Balderi, kurš savulaik aizdevis Brunovskim nieka pāris miljonus, bet šodien palicis tik nekaunīgs, ka prasa šo naudu atdot.

Vēl runā, ka kaut kur Salaspilī joprojām mīt cilvēks, kurš savulaik dažos jautājumos nebija vienisprātis ar Brunovska kungu, bet diskusijas vietā dabūjis vairākas KNAB “izmeklētas” lietas, kas rosinātas pēc bijušā ģenerāļa lūguma bijušām KNAB amatpersonām.

Vai tā viss tiešām ir bijis,var tikai minēt un nojaust.

Tomēr viens fakts gan ir neapstrīdams – pats ģenerālis Reiniks aptumšotā džipā uz vientuļa ceļa ir apturējis kāda Brunovskim nepakļāvīga zemnieka (un bijušā kopīgā kooperatīva partnera) automašīnu un uzaicinājis dumpinieku uz “saprātīgu sarunu” par to, ka nav labi pieprasīt kādreiz Brunovaska dāsni dāļāto solījumu īstenošanu un ka vispareizākais solis ir bez pīkstēšanas un vaidēšanas atdot Brunovskim visu atlikušo savulaik kopīgi uzsāktā biznesa daļu.

Kad šī saruna gadītos rezultātus nav devusi, šis pats Reiniks ar palīgiem tajā pašā aptumšotajā mašīnā devies nepakļāvīgajam zemniekam piederošas ražotnes frontālā pārņemšanas uzbrukumā jeb faktiski ņēmis dalību neslēptā reiderismā. (Visi šie notikumi zem kodēta nosaukumu “biešu kari” savulaik detalizēti parādīti raidījuma “Nekā Personīga” sižetā.)

Toreizējos notikumos iesaistītie šodien arī atklāti runā par pret viņiem safabricētiem kriminālprocesiem, kuros, pēc viņu domām, savu roku nešaubīgi pielicis gan pats ģenerālis Reiniks, gan viņa tiešā pakļautībā strādājoši personāži. (Turklāt šie personāži, piemēram, bijušais iestāžu darbinieks Vladimirs Turamurins savās izpausmē nereti un, visticamāk, ne bez Reinika ziņas, mēdzot būt visai brutāli – reiz kāds Brunovska darbību apšaubījis jurists savas uzdrīkstēšanās dēļ esot pat pamatīgi “dabūjis pa muti”. Lai gan vēlāk tiesā šīs bandītiskās piekaušanas pasūtītāji vispār netika pat ne teorētiski piesaukti, visi, kuriem vajadzēja, “sūtījumu” nolasīja pareizi – ja leksies pret Brunovski, ne tikai dabūsi kādu kriminālprocesiņu pret sevi, bet arī atrausies fiziski, tā teikt, pēc pilnas programmas.)

Rezumējums – savam tiešajam saimniekam personiskā ieroča glabātājs Reiniks ir kalpojis un joprojām kalpo godam. Vai viņam izdosies satīrīt visaktuālāko šmuci uz Kaspara Brunovska uzvalka, redzēsim jau vistuvākajā laikā. Šobrīd šīs “Jaunās Vienotības” pārstāvis ir pamatīgi ieberzies ar nepatiesu ziņu norādīšanu savās amatpersonas deklarācijās. Turklāt tik nepatiesu, ka pat parasti kuslā prokuratūra ir cēlusi apsūdzību un drīzumā gaidāma tiesa. Ja process izčākstēs vēl nesācies, tad tiešām ...visu cieņu “juridiskā padomnieka” Reinika spējām!

Vai joprojām palīdz arī sava saimnieka saimniekiem?

“Jaunā Vienotība” sev ierastā stilā uzreiz metās dedzīgi aizstāvēt savu Salaspils deputātu Brunovski, lietojot jau drusku apnikušu retoriku (taisnības labad jāsaka, šoreiz vismaz izvairoties no mistisko “tumšo spēku” organizētas “nomelnošanas kampaņas” piesaukšanas).

Faktiski tas ir drusku dīvaini, jo deklarācijas aizpildīt nemākošais Brunovskis pats nemaz nav biedrs nevienā no “Jauno Vienotību” veidojošajām partijām. Bet varbūt “JV” šoreiz patiesībā aizstāv nevis iedzert mīlošo uzņēmumu reiderētāju no Salaspils, bet gan viņa paspārnē paslēpto Reiniku? Veco ģenerāli, kurš atsevišķos brīžos vēl joprojām ir pie rokas un ir noderīgs?

Neoficiāli cirkulē baumas, ka pie senā cīņubiedra pēdējā laikā ir paviesojies viens otrs no “JV” spices. Protams, nav tieši zināms, vai ģenerālim Reinikam tiek lūgts kāds pakalpojums vai arī šodienas varenie vienkārši labprāt pavada laiku, tērzējot ar sirmo kungu par pavasari un ģikti.

Tomēr kopumā visa šī bijušā drošībnieka turēšana izstieptas rokas attālumā, ļaujot viņam (par labu atlīdzību turklāt) kārtot viena būtībā bezkaunīga un agresīva “Jaunajai Vienotībai” ļoti tuvu stāvoša subjekta štelles, ļoti izskatās pēc varas, drošības struktūru un citu tiesībsargājošo iestāžu izveidotā “zirnekļa” kājas. Tikai pamazām apjaušam, kā šis zirneklis patiesībā ir sažņaudzis visu valsti dzelžainā un nāvējošā tvērienā, no kura atsvabināties kļūs arvien grūtāk un grūtāk. Ja tas vispār vēl ir iespējams.

P.S. Atsevišķas analīzes vērts noteikti būtu pētījums par to, vai un kādos amatos vispār drīkst strādāt bijušie valsts drošības iestāžu vadītāji pēc sava amata atstāšanas – gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa raugoties.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...