Vai Kaimiņa un Gobzema sūdzības lika „YouTube” izdzēst romāna „Vara” video?
Izdevēji08.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa un viņa politiskā kompanjona, kādreizējā Maksātnespējas aģentūras vadītāja Alda Gobzema sūdzības ir bijušas tās, kuru dēļ sociālajā tīklā YouTube ir izdzēsts jaunā romāna „Vara” video? Izdevēju rīcībā esošā informācija liek domāt par šīs versijas patiesumu.
Līdz ar jaunā 448 lappuses biezā romāna „Vara” došanos pie lasītājiem bija izveidots un sociālajā tīklā YouTube izvietots arī jaunās grāmatas video. Taču jau pēc nepilnas diennakts tika ne tikai nobloķēts „Varas” video, bet arī izdzēsts izveidotais Indriķa Latvieša profils.
Pieprasot paskaidrojumus, oficiālā atbilde bija lakoniska – ar sūdzībām vērsušās divas publiskas personas, kuras norādījušas, ka šo personu attēli esot atrodami minētajā video un tās uzskatot šos attēlus par godu un cieņu aizskarošiem.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem „Varas” izdevēji ir noskaidrojuši, ka šīs divas personas, visticamākais, ir Saeimas deputāts A. Kaimiņš un viņa partijas biedrs A. Gobzems. Viņus, iespējams, satraucis tas, ka jaunā romāna galveno varoņu vidū ir arī kāds Arturs Laimiņš un viņa „draudziņš” Aldis Gobziņš.
Kā zināms, A. Kaimiņš pēdējā laikā ļoti sāpīgi uztver jebkādu kritiku un, piemēram, „nepatīkamu” sociālā tīkla Twitter profilu bloķēšanā ir pārspējis pat tādu šīs nodarbes lielmeistaru kā tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.
Tiesa, jaunajā romānā darbojas virkne citu interesantu, zīmīgu un ietekmīgu personāžu – viņu vidū Vaira Vīģe-Treiberga, Baiba Bubesa, Nellija Jarve, Raimonds Vājonis, Jānis Mīzītis, Juta Sviķe, Ingus Vērziņš, Sanita Āboliņa, Nils Kušakovs un Edgars Pinkēvičs.
Gan abiem pieminētajiem politiķiem, gan personām, kas savā nepievilcīgajā ikdienā saskata līdzības ar citiem „Varas” personāžiem, izdevēji kopā ar Indriķi Latvieti norāda – nepūlieties velti!
Jaunā romāna „Vara” video joprojām ikvienam interesentam ir apskatāms Indriķa Latvieša Facebook lapā, jau tuvākajā laikā tas atgriezīsies arī YouTube, un sūdzmaņiem atkal nāksies pūlēties, lai to no šī tīkla dabūtu prom.
Taču video ir tikai nenozīmīgs sīkums – romāns „Vara” jau ir nonācis grāmatnīcās un sācis pats savu dzīvi, lai kā tas nepatiktu laimiņiem un gobziņiem, vājoņiem un mīzīšiem, āboliņām un kušakoviem, sviķēm un bubesām.
Jaunā romāna „Vara” oficiālais video apskatāms šeit:
https://www.facebook.com/indrikis.latvietis.7/videos/140208930218195/
Indriķis Latvietis Twitter - @bailes2018
Indriķis Latvietis Facebook - https://www.facebook.com/indrikis.latvietis.7
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
