Iesaki rakstu: 
Pirms divām nedēļām publicējām Re:Baltica pētījumu par to, ka Latvijas politikā izveidojies melnais caurums. Tas attiecas uz politiskajām reklāmām sociālajos tīklos. Katru dienu sociālajos medijos Latvijā „ieiet” ap 700 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk, nekā lasa avīzes, klausās radio un skatās atsevišķus TV kanālus. Tātad sociālie mediji ir iespaidīgs tīkls, kā sasniegt cilvēkus ar konkrētām ziņām. Tai skaitā - politiskām.
Kādēļ par to būtu jāuztraucas?
Jo šobrīd ikviens politiķis Facebook var darīt, ko vēlas, un partiju uzraugam - KNAB - ir neiespējami to izkontrolēt. KNAB uzdevums ir uzraudzīt, cik politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu reklāmām. Partijas nedrīkst iztērēt vairāk par noteiktu summu. Šie griesti ir noteikti, lai partijas pārāk neaizrautos ar naudas tērēšanu reklāmām un nekļūtu atkarīgas no sponsoriem. „Es jums ziedoju 10 000 eiro, bet jūs man pēc vēlēšanām izgādājiet līgumu valsts konkursā.”
Cik politiķis maksā par sevis reklamēšanu Facebook, Twitter un Youtube, KNAB nevar izkontrolēt. Nevar arī uzzināt, vai par konkrētā politiķa reklāmu nemaksā ārzemnieks, ko arī Latvijas likumi neatļauj. Tas nozīmē, ka šobrīd KNAB jāpaļaujas uz informāciju, ko iesniedz paši politiķi.
Kādēļ KNAB draud, ka bloķēs Facebook?
Likums paredz, ka Latvijas medijiem ir jāsniedz KNAB informācija par politisko partiju reklāmām. Facebook ir milzīgs, nav reģistrēts Latvijā un var uzspļaut Latvijas likumdošanai. KNAB saka, ka ir izsūtījis lielākajiem sociālo tīklu medijiem aicinājumu sadarboties (kas bija jādara jau krietni ātrāk). Taču es šaubos, ka Facebook atsauksies vai arī atbildēs pēc būtības. Drastiskākais veids, ko KNAB var darīt, ir rīkoties līdzīgi kā ar kazino internetā. Ja nepakļaujas Latvijas likumdošanai - tos bloķē.
Vai KNAB tiešām bloķēs Facebook?
Šaubos, tas būs pārāk grūti. Nokaitināta sabiedrība un arī politiķi.
Vai KNAB vajag „draudēt” ar Facebook bloķēšanu? Noteikti.
Pēdējo pusgadu studējot Amerikā un tiekoties ar vadošo mediju žurnālistiem, kā arī Facebook un Google pārstāvjiem, man ir viens secinājums - šie milži neko nedarīs paši, ja vien tiem nesitīs pa pirkstiem. Tie sāk kustēties un uzlabot algoritmus, runāt par zināmu satura kontroli tikai tad, ja uz tiem izdara spiedienu valsts līmenī. Respektīvi, ja kāds apdraud peļņu.
Latvijas gadījumā gan būtu jārunā par ietekmēšanu Eiropas Savienības līmeni, jo esam pārāk mazs tirgus, lai Facebook par mums uztrauktos. Taču Facebook ļoti nepatīk starptautiski skandāli. Ziņa, ka kāda maza valsts Krievijas pierobežā, kurā izvietoti NATO spēki, plāno bloķēt Facebook, šā milža tēlam nenāk par labu. Un šobrīd Facebook ļoti cenšas saglābt savu brūkošo reputāciju. Sevišķi pēc daudzajām ziņām, ka Kremlis mēģināja ietekmēt pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās, izplatot viltus ziņas. Par šīm Kremļa aktivitātēm sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad konkrētus jautājumus Facebook un Twitter sāka uzdot ASV kongress. Līdz tam - „mēs visu kontrolējam, uzticieties”.
Neliela atkāpe, bet joprojām brīnos, kādēļ neviens no Latvijas politiķiem vai arī atbildīgajām iestādēm nav pieprasījuši datus no Facebook par potenciālajām Kremļa viltus ziņām Baltijas reģionā. Ne tikai ASV, bet arī Eiropas mediji regulāri raksta par Kremļa „Interneta izpētes aģentūru”, kas maksāja par viltus ziņu izplatīšanu iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās. Facebook šo aģentūru identificēja, analizējot, kas pircis reklāmas ar Krievijas rubļiem. Šis gan ir vairāk Drošības policijas, nevis KNAB jautājums. Sabiedrības šķelšana un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana ar viltus ziņām ir Latvijas valsts drošības apdraudējums.
Ko varētu paspēt izdarīt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī?
1) KNAB jāprasa partijām atsevišķi izdalīt tēriņus reklāmām sociālajos tīklos. Šobrīd tie ir vienā maisā ar „reklāmas izdevumiem internetā”.
2) Skaidri jādefinē, ko KNAB uzskata par politisko reklāmu (aģitāciju) internetā. Ja (šobrīd) nevar mainīt likumu, tad vismaz jāizstrādā konkrētas vadlīnijas.
3) Protams, jāturpina sarunas ar sociālajiem tīkliem un jāizskata iespējas sodīt, lai radītu starptautisku rezonansi.
4) Sarunās ar sociālajiem tīkliem KNAB jāatbalsta arī augsta līmeņa amatpersonām - premjeram, valsts prezidentam utt.
5) Jācer, ka dzīvi nedaudz atvieglos paša Facebook aktivitātes. Viņi šobrīd testē jaunu sistēmu, kas ļaus redzēt, kurš maksājis par politisko reklāmu. Šo sistēmu globālā mērogā plānots palaist pirms ASV Kongresa starpposma vēlēšanām šā gada novembrī.
6) Aktīvāka žurnālistu un pētnieku iesaiste. Kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu plānojam jau vasaras sākumā uzsākt sociālo tīklu satura monitorēšanu. Ideja ņemta no organizācijas „First Draft” projekta pirms pēdējām vēlēšanām Francijā un Vācijā. Tajā, izmantojot dažādus sociālo mediju analīzes rīkus, aktīvisti monitorēja sociālos medijus un ar faktiem dalījās ar komercmedijiem. Mērķis - ne tik daudz atmaskot viltus ziņas, cik laikus konstatēt avotu, kas cenšas izplatīt maldinošu konkrētu ziņu. Tuvākajā laikā par šo iniciatīvu uzrunāsim kolēģus.
Pārpublicēts no tvnet.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
