Iesaki rakstu: 
Pirms divām nedēļām publicējām Re:Baltica pētījumu par to, ka Latvijas politikā izveidojies melnais caurums. Tas attiecas uz politiskajām reklāmām sociālajos tīklos. Katru dienu sociālajos medijos Latvijā „ieiet” ap 700 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk, nekā lasa avīzes, klausās radio un skatās atsevišķus TV kanālus. Tātad sociālie mediji ir iespaidīgs tīkls, kā sasniegt cilvēkus ar konkrētām ziņām. Tai skaitā - politiskām.
Kādēļ par to būtu jāuztraucas?
Jo šobrīd ikviens politiķis Facebook var darīt, ko vēlas, un partiju uzraugam - KNAB - ir neiespējami to izkontrolēt. KNAB uzdevums ir uzraudzīt, cik politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu reklāmām. Partijas nedrīkst iztērēt vairāk par noteiktu summu. Šie griesti ir noteikti, lai partijas pārāk neaizrautos ar naudas tērēšanu reklāmām un nekļūtu atkarīgas no sponsoriem. „Es jums ziedoju 10 000 eiro, bet jūs man pēc vēlēšanām izgādājiet līgumu valsts konkursā.”
Cik politiķis maksā par sevis reklamēšanu Facebook, Twitter un Youtube, KNAB nevar izkontrolēt. Nevar arī uzzināt, vai par konkrētā politiķa reklāmu nemaksā ārzemnieks, ko arī Latvijas likumi neatļauj. Tas nozīmē, ka šobrīd KNAB jāpaļaujas uz informāciju, ko iesniedz paši politiķi.
Kādēļ KNAB draud, ka bloķēs Facebook?
Likums paredz, ka Latvijas medijiem ir jāsniedz KNAB informācija par politisko partiju reklāmām. Facebook ir milzīgs, nav reģistrēts Latvijā un var uzspļaut Latvijas likumdošanai. KNAB saka, ka ir izsūtījis lielākajiem sociālo tīklu medijiem aicinājumu sadarboties (kas bija jādara jau krietni ātrāk). Taču es šaubos, ka Facebook atsauksies vai arī atbildēs pēc būtības. Drastiskākais veids, ko KNAB var darīt, ir rīkoties līdzīgi kā ar kazino internetā. Ja nepakļaujas Latvijas likumdošanai - tos bloķē.
Vai KNAB tiešām bloķēs Facebook?
Šaubos, tas būs pārāk grūti. Nokaitināta sabiedrība un arī politiķi.
Vai KNAB vajag „draudēt” ar Facebook bloķēšanu? Noteikti.
Pēdējo pusgadu studējot Amerikā un tiekoties ar vadošo mediju žurnālistiem, kā arī Facebook un Google pārstāvjiem, man ir viens secinājums - šie milži neko nedarīs paši, ja vien tiem nesitīs pa pirkstiem. Tie sāk kustēties un uzlabot algoritmus, runāt par zināmu satura kontroli tikai tad, ja uz tiem izdara spiedienu valsts līmenī. Respektīvi, ja kāds apdraud peļņu.
Latvijas gadījumā gan būtu jārunā par ietekmēšanu Eiropas Savienības līmeni, jo esam pārāk mazs tirgus, lai Facebook par mums uztrauktos. Taču Facebook ļoti nepatīk starptautiski skandāli. Ziņa, ka kāda maza valsts Krievijas pierobežā, kurā izvietoti NATO spēki, plāno bloķēt Facebook, šā milža tēlam nenāk par labu. Un šobrīd Facebook ļoti cenšas saglābt savu brūkošo reputāciju. Sevišķi pēc daudzajām ziņām, ka Kremlis mēģināja ietekmēt pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās, izplatot viltus ziņas. Par šīm Kremļa aktivitātēm sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad konkrētus jautājumus Facebook un Twitter sāka uzdot ASV kongress. Līdz tam - „mēs visu kontrolējam, uzticieties”.
Neliela atkāpe, bet joprojām brīnos, kādēļ neviens no Latvijas politiķiem vai arī atbildīgajām iestādēm nav pieprasījuši datus no Facebook par potenciālajām Kremļa viltus ziņām Baltijas reģionā. Ne tikai ASV, bet arī Eiropas mediji regulāri raksta par Kremļa „Interneta izpētes aģentūru”, kas maksāja par viltus ziņu izplatīšanu iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās. Facebook šo aģentūru identificēja, analizējot, kas pircis reklāmas ar Krievijas rubļiem. Šis gan ir vairāk Drošības policijas, nevis KNAB jautājums. Sabiedrības šķelšana un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana ar viltus ziņām ir Latvijas valsts drošības apdraudējums.
Ko varētu paspēt izdarīt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī?
1) KNAB jāprasa partijām atsevišķi izdalīt tēriņus reklāmām sociālajos tīklos. Šobrīd tie ir vienā maisā ar „reklāmas izdevumiem internetā”.
2) Skaidri jādefinē, ko KNAB uzskata par politisko reklāmu (aģitāciju) internetā. Ja (šobrīd) nevar mainīt likumu, tad vismaz jāizstrādā konkrētas vadlīnijas.
3) Protams, jāturpina sarunas ar sociālajiem tīkliem un jāizskata iespējas sodīt, lai radītu starptautisku rezonansi.
4) Sarunās ar sociālajiem tīkliem KNAB jāatbalsta arī augsta līmeņa amatpersonām - premjeram, valsts prezidentam utt.
5) Jācer, ka dzīvi nedaudz atvieglos paša Facebook aktivitātes. Viņi šobrīd testē jaunu sistēmu, kas ļaus redzēt, kurš maksājis par politisko reklāmu. Šo sistēmu globālā mērogā plānots palaist pirms ASV Kongresa starpposma vēlēšanām šā gada novembrī.
6) Aktīvāka žurnālistu un pētnieku iesaiste. Kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu plānojam jau vasaras sākumā uzsākt sociālo tīklu satura monitorēšanu. Ideja ņemta no organizācijas „First Draft” projekta pirms pēdējām vēlēšanām Francijā un Vācijā. Tajā, izmantojot dažādus sociālo mediju analīzes rīkus, aktīvisti monitorēja sociālos medijus un ar faktiem dalījās ar komercmedijiem. Mērķis - ne tik daudz atmaskot viltus ziņas, cik laikus konstatēt avotu, kas cenšas izplatīt maldinošu konkrētu ziņu. Tuvākajā laikā par šo iniciatīvu uzrunāsim kolēģus.
Pārpublicēts no tvnet.lv
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
