Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai var gadīties tā, ka Krievijā kriminālmeklēta persona var mierīgi dzīvot un kārtot savas lietas Latvijā, šeit pat saņemot uzturēšanās atļauju, mūsu valsts drošības dienestiem to nenojaušot vai kādu apsvērumu dēļ par to neliekoties ne zinis? Virkne faktu saistībā ar Krievijas pilsoni Aleksandru Tarasenko liek domāt, ka tas ir reāli iespējams.

Kā redzams publicētajā dokumentā, kāds Aleksandrs Tarasenko atrodas meklēšanā Krievijas Federācijā. Interesanti, cik Aleksandru Aleksandroviču Tarasenko dzimuši 1974.gada 14.septembrī Amūras apgabala ciemā „Svobodnij-18”. Jāatzīmē, ka šajā ciemā šobrīd atrodas 33 dzīvojamās mājas, iedzīvotāju skaits ir apmēram 6000, kā arī tur atrodas kosmodroms “Vostočnij”.

Katrā gadījumā tieši šajā datumā dzimis Aleksandrs Tarasenko, kurš ir ieguvis Igaunijas personas apliecību un, cik zināms, arī Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju. Taču daudz interesantāki ir citi ar Tarasenko saistīti fakti.

Cik zināms, medijos pieminētais igauņu izlūks Indreks Piders 2011. gadā bija vērsies pie Vjačeslava Šestakova (pazīstama ar iesauku “Sļiva”) pēc palīdzības, lai pieprasītu no Aleksandra Tarasenko nozagtās naudas atgriešanu. Jūrmalā notika “tiesa”, kuru vadīja Šestakovs. Šestakovs nolēma, ka ir jāatdod nauda Pidera klientam, bet līdz šim brīdim tas nav izdarīts.

2011.gada 7.martā Jūrmalā, restorānā “Jūra” notika tikšanās, kuru vadīja Šestakovs. Aleksandrs Tarasenko un Aleksejs Živins no vienas puses, Indreks Piders un Oļegs Smoļi no otras puses, un, domājams, kāds Artūrs, kuram ir saistība ar pretizlūkošanu Latvijā, kā arī Vadims Voinovs. Tikšanās laikā Šestakovs noklausījās Tarasenko un Pidera pušu ziņojumus un nolēma atdot naudu Oļegam Smoļi.

Tarasenko pozīcija tika nodota Igaunijas drošības policijai KaPo pēc viņa paša iniciatīvas. Papildus tam visi galvenie notikuma dalībnieki aktīvi deva liecības KaPo, tajā skaitā Smoļi, Piders, Tarasenko.

Igaunijai ir operatīvās ziņas par Latvijas tiesībsargājošās sistēmas ierēdņiem, kas sadarbojas ar kriminālistiem. Un īpaši interesants moments ir uzturēšanās atļaujas Latvijā izsniegšana Tarasenko, kurš atrodas meklēšanā Krievijas Federācijā. Izskatās, ka tie paši ierēdņi, kuri ielaiž Latvijā citus kriminālistus, ielaiduši šeit arī Tarasenko.

Turklāt ļoti interesants ir sekojošais jautājuma aspekts: Igaunijas KaPo veica aktīvu darbību Pleskavas apgabala reģionā, kur 50% iedzīvotājiem vienlaicīgi ir gan Igaunijas, gan Krievijas pilsonība. Pēc Estona Kohvera aresta “logs”uz Krievijas-Igaunijas robežas Pleskavas apkaimē aizvērās. Tagad tikai Latgale.

Par kādu Krievijas pilsoņu „biznesu” Igaunijā bija runa? Vēl nesen Igaunija aktīvi pārdeva skaidro naudu (nekāda regulējuma attiecībā uz skaidru naudu Igaunijā pēc būtības nav vēl šodien). “Finansisti”no Krievijas aktīvi izmantoja šo situāciju.

Shēma bija ļoti vienkārša: kompānija X no Krievijas, pieņemsim, no Sanktpēterburgas grib pārvērst skaidrā naudā 30 miljonus rubļu, nosacīti saņemot 1 miljonu dolāru. Nauda tiek pārskaitīta čaulas uzņēmumam Krievijā, kurš ar viltotu līgumu pārskaita naudu ofšora kompānijai ar kontu Igaunijas bankā.

Pēc tam kompānija ar kontu Igaunijas bankā pērk „Tavid” tipa kompānijā skaidru naudu un nodod šo naudu, lai dzēstu saistības pret maksātāju (tā pati Krievijas čaulas kompānija). Nauda tiek nodota grupai no Narvas, kura saucās “Transporta cehs” (jaunatnes teātra trupa no Narvas).

Fiziskās personas oficiāli deklarē skaidras naudas pārvešanu uz robežas Narva/Ivangoroda un Ivangorodā nodod skaidro naudu pasūtītājiem. Dažreiz mainījās naudas ceļu detaļas, bet patiesībā tas bija līdzīgi.

Igaunija tajā laikā pievilināja sev dažāda veida krāpniekus. Tajā skaitā to izmantoja Tarasenko un Aleksejam Živinam pietuvinātie grupējumi no milicijas un armijas loka.

Latvijā Živina un Tarasenko kungi pozicionējās kā maksājumu sistēmas „Blitz-money” pārstāvji un īpašnieki. Pēc būtības viņu ideja balstījās uz to, ka viņi “izgudroja” tehnoloģiju “Ekoloģiski tīrā tehnoloģija kurināmā ieguvei no naftas”.

Ar šo licenci Igaunijas brīnumainās skaidras naudas iegūšanas uzplaukuma laikos tad arī tika izpumpēta nauda no Krievijas Federācijas. Citiem vārdiem, šiem kungiem nebija nekādas saistības ar banku sistēmu, bet viņi izmantoja svešu naudas plūsmu pārtveršanas metodes, kas balstījās uz atbalstu no Krievijas milicijas puses.

Kā redzams, tagad Tarasenko kungs ir ērti iekārtojies Latvijā. Vai tas notiek ar Latvijas dienestu atbalstu vai – tieši pretēji – to nolaidības pēc, pašlaik nav skaidri atbildams.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...