Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā ir teikts: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju (...)”. Ar vārdiem „tiesības iegūt informāciju” cita starpā es saprotu arī to, ka man kā Latvijas Republikas pilsonim un iedzīvotājam ir tiesības iepazīties ar citu personu paustajiem viedokļiem, dažādu publikāciju un vēstures avotu saturu.

Tādēļ esmu pateicīgs biedrības Latvietis dalībniekam Lenoardam Inkinam, par to, ka viņš, portālā draugiem.lv savulaik publicējot nelielu fragmentu no sacerējuma „Padomju Savienības žīdu katķisms”, bija devis man iespēju uzzināt par šāda sacerējuma esamības faktu un kaut fragmentāri iepazīties ar tā saturu.

Diemžēl jāsecina, ka Drošības policijas un prokuratūras pārstāvji, par piesauktā sacerējuma fragmenta citēšanu L.Inkinu neatlaidīgi cenšoties notiesāt (ir pārsūdzēts pirmās instances attaisnojošais spriedums), nepārprotami pauž uzskatu, ka ir sacerējumi, ar kuru saturu Latvijas iedzīvotāji, to skaitā arī es, nedrīkst iepazīties.

Rodas jautājums, vai Latvijā ir ieviests kāds slepens aizliegtās literatūras saraksts, kurā ietvertos darbus nedrīkst izplatīt, citēt un lasīt? Pamatojoties uz to, ka „Padomju Savienības žīdu katķismā” ne tajā labākajā gaismā parādīti ebreji, pret L.Inkinu ir izvirzīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 78. panta par nacionālā naida izraisīšanu.

Šādu rīcību varētu saprast, ja L.Inkins būtu šī ebrejiem piedēvētā sacerējuma autors, bet viņš to tikai citēja, deva iespēju lasītājam iepazīties ar šī darba saturu. Grūti saprast, kādā veidā lasītājiem dotā iespēja iepazīties ar kāda sen publicēta sacerējuma saturu, pat ja tas tiek klasificēts kā antisemītisks, pārkāptu ebreju vai jebkuras citas tautības pārstāvju tiesības.

Antisemītisma fenomens dažādās formās pasaulē ir bijis novērojams vairāku gadu tūkstošu garumā. Mēs nevaram izvērtēt nedz ebreju tautas, nedz antisemītisku ideju, nedz arī visas Eiropas vēsturi, neiepazīstoties ar tādiem sacerējumiem kā, piemēram, Mārtiņa Lutera darbs „Par jūdiem un viņu meliem”, ebrejiem piedēvētajiem „Cionas gudro protokoliem” vai nacistiskās Vācijas antisemītisko propagandu. Lai kāda arī būtu mūsu attieksme pret šiem sacerējumiem, tie ir vēstures neatņemama sastāvdaļa. Arī „Padomju Savienības žīdu katķisms” par tādu ir uzskatāms.

Līdz ar to ir tikai pašsaprotams, ka ir personas, kas ar šādiem sacerējumiem vēlas iepazīties. Tas, ka demokrātiskā valstī persona tiek tiesāta par kāda sacerējuma citēšanu, ir nedzirdēts absurds. Tas aizskar ne tikai šīs personas tiesības izplatīt informāciju, bet arī manas un citu interesentu tiesības ar šo informāciju iepazīties.

Es nevēlos sagaidīt situāciju, kad Latvijā tiktu reglamentēts, kādus citātus savā darbā drīkst un kādus nedrīkst izmantot žurnālisti, kādus vēstures avotus savās publikācijās drīkst vai nedrīkst citēt vēsturnieki. Nevēlos sagaidīt situāciju, kad bibliotēku darbiniekiem tiktu noteikts, ar kādiem izdevumiem lasītājiem ļaut brīvi iepazīties un kādi jāglabā specfondos. Es nevēlos sagaidīt situāciju, kad Latvijā tiktu ieviests aizliegtās literatūras saraksts, kurā iekļautos darbus nedrīkstētu lasīt, izplatīt, citēt. Es nevēlos sagaidīt arī situāciju, kad tiesības iepazīties ar kādu informāciju vai izplatīt to tiktu ierobežotas pēc personu politiskajiem vai cita veida uzskatiem.

Par laimi pagaidām Latvija vēl skaitās demokrātiska valsts un tās Satversme garantē tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus. Tādēļ, izmantodams šīs tiesības, es paužu sašutumu par pret Leonardu Inkinu izvirzītajām apsūdzībām, kuras uzskatu par netiešu vēršanos arī pret manām tiesībām iegūt informāciju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...