Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.

Pēc 2014.gada Krimas notikumiem Krievija kā sapņu objekts vairs nav modē – par to ļauts sapņot tikai drudža murgos un arī tad riskēt saņemt vismaz stingro rājienu par “nepiedienīgiem sapņiem”. Kādu brīdi Latvija paflirtēja ar Tuvo Austrumu šeihiem - latviešiem taču jāpelna dirhami, kā teica kāds savulaik populārs politiķis. Dirhamu pelnīšana gan noteikti nav visiem pa spēkam – pat Expo paviljonu Dubajā pašu spēkiem uzcelt mums ir izaicinājums, kura kontekstā izstādes pārcelšana par gadu COVID-19 pandēmijas ir tāda kā atkāpšanās ar godu…

Taču krīze agri vai vēlu beigsies – ko tālāk? Lai iespēju savu garām nepalaistu, laikus jāplāno, kuram preciniekam post-COVID pasaulē sēsties kamanās. Jo vairāk – post-COVID pasaulē ekonomiskās intereses būs mainījušās, par ko arī šis ekonomista skatījums.

Ja jau viens liels un tuvs noieta tirgus vairs palicis tikai murgainās atmiņās, šajā pasaulē vēl atliek divi, tiesa, krietni pretnostatīti savā būtībā – ASV un Ķīna.

ASV smagās COVID situācijas dēļ šobrīd ir aizņemta ar savām problēmām, tuvā nākotnē būs nodarbināta ar gaidāmo prezidenta vēlēšanu cīņām, pēc kurām pietiks iekšpolitisko un ekonomisko problēmu. Nez vai Latvijas biznesa intereses tās dienas kārtībā parādīsies tuvāko gadu laikā. Maz cerību sagaidīt kādu kustību arī ES un ASV mazliet paplēnējušā tirdzniecības līguma sakarā.

Ķīna savukārt atkal nonākusi pasaules uzmanības centrā. Tiesa, nevis ekonomisko sasniegumu un biznesa iespēju ziņā, bet gan COVID-19 vīrusa dēļ, kas ir izraisījis globālo pandēmiju. Tam eļļu pielej ASV prezidenta D.Trampa nesenā publiskā retorika, vainojot Ķīnu vīrusa izcelsmē un izplatīšanas neierobežošanā, ko pavada arī paziņojumi par “iespējamajām sekām” un jaunu tirdzniecības tarifu ieviešanas varbūtību.[1] [2]

Pandēmijas rezultātā cieš visa pasaule, jo tiek ierobežoti sociālie kontakti un globāla cilvēku un preču kustība. Pašlaik pasaulē pandēmijas ietekme uz globālo tirdzniecību ir uzmanības centrā, neapejot arī tādu tirdzniecības superlielvalsti kā Ķīnu. Diez vai kāds apstrīdēs tēzi, ka pandēmija nopietni ietekmē starpvalstu ekonomiskās attiecības, tostarp - Latvijas un Ķīnas attiecības. Vīrusa dēļ pārcelts kārtējais 17+1 samits starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu.

Latvijas sadarbības iespējas biznesa jomā ar Ķīnu, tāpat kā ar jebkuru citu pasaules valsti, veido eksports, imports un investīcijas. 21.gadsimtā ir manāma tendence pasniegt sadarbību ar Ķīnu par kaut ko īpašu. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka Ķīna strauji attīstās jau pēdējos 40 gadus, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem tā rada teju 20% globālā iekšzemes kopprodukta (IKP).[3] Par spīti COVID-19 krīzes raisītajai lejupslīdei, SVF prognozes Ķīnas IKP ir labvēlīgas – pat 2020.g. tam prognozē 1,2% pieaugumu pretstatā pasaulei kopumā prognozētajam -3,0% IKP samazinājumam (t.sk. -7,5% Eirozonas valstīs, -5,2% Krievijā un -5,9% ASV).

Ķīna ir atraktīvs tirgus ārzemju uzņēmumiem, un Ķīna reāli izaicina pasaulē ekonomiski dominējošās valstis, kā ASV, Vācija un Japāna. Iepriekšminētā statistika nav tikai šī brīzā prognoze, ko varētu būt ietekmējusi Ķīnas agrāka ieiešana un attiecīgi – iziešana – no pandēmijas radītās neskaidrības. Ķīnas izaugsme ir iespaidīga – pēc Pasaules bankas (PB) datiem[4], Ķīnas IKP 1979.gadā bija 178 miljardi ASV dolāru, bet 2018.gadā – 13.6 triljoni ASV dolāru. Šajā 40 gadu posmā IKP pieaugums pat viszemākajā punktā nav nokritis zem 3,9%. Arī 2019.g. SVF prognoze Ķīnas izaugsmi 6,1% apmērā atspoguļo starp visaugstākajām lielāko pasaules ekonomiku kontekstā.

Pirms 40 gadiem Ķīna bija viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, bet pašlaik tā jau ir otrā lielākā ekonomika pasaulē, atpaliekot tikai no ASV. Izaicinot ASV, kam kā jau izaicinātajam šobrīd katrs cīņas ierocis šķiet pievilcīgs, Ķīna šķiet visai drosmīga. Bet joprojām ASV ekonomiskais pārākums ir ievērojams. Pašlaik ASV IKP ir par trešdaļu lielāks nekā Ķīnas IKP.[5]

Ķīnas sasniegumi kopš atvēršanas politikas sākuma 1970.gadu beigās ir iespaidīgi. Par to liecina gan apbrīnu izraisošie makroekonomiskie valsts attīstības dati, gan arī infrastruktūra un attīstības procesi uz vietas Ķīnas provincēs un pilsētās. Pēc PB datiem, Ķīnas IKP no 1978.gada līdz 2018.gadam vidēji auga par 9.4% gadā. Tūristi, valsts institūciju vadītāji un uzņēmēji, kuri ir apmeklējuši ne tikai Pekinu un Šanhaju, bet arī Ķīnas centrālo daļu un rietumu reģionu, var redzēt un pārliecināties par ļoti sarežģītu infrastruktūru, kā ātrgaitas dzelzceļiem, automaģistrālēm, komunālo infrastruktūru un telekomunikācijām dažādos ģeogrāfiskos apstākļos – līdzenumos, kalnainā apvidū, džungļos un tuksnešos. Ķīniešu uzkrātā pieredze infrastruktūras attīstīšanā ir fantastiska. Tā var būt noderīga arī mums.

Manuprāt, Latvijai un tās uzņēmumiem ir nepieciešama skaidra vīzija savai attīstības stratēģijai un tam, kādas tehnoloģijas tiem nepieciešamas tās nodrošināšanai. Potenciāli inovatīvu tehnoloģiju piegādātāji varētu būt uzņēmumi no Ķīnas, taču šķērslis ir Rietumu pasaulē esošās bažas par Ķīnas ražotāju preču kvalitāti un saikni ar valdību. Uzskatu, ka šīs bažas ir pamatotas.

Kā tās kliedēt? Pirmkārt, jāpārskata paradigma, ka Ķīna ir tik vien lētu izejvielu un ne vienmēr paredzamas kvalitātes preču izcelsmes valsts. Līdz ar Ķīnas ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, tās ražošanas izmaksas pastāvīgi pieaug. Lai nodrošinātu konkurētspēju, Ķīnas uzņēmēji arvien lielāku uzmanību velta kvalitātes nodrošināšanai. Protams, pirmie savā ikdienā to pamana uzņēmumi, kas iegādājas sev izejvielas, komponentes vai ražošanas iekārtas. Patērētājs, kas no Ķīnas tirgotāja par iespējami lētāku naudu iegādājies kādu sīkumu interneta platformā ar to vēl īsti nesaskaras.

Otrkārt, mūsu uzņēmējiem jāiepazīst Ķīnas kvalitātes standarti un jāprot tie pareizi interpretēt, lai izvairītos no kļūdām, kas rodas tirgus atšķirību dēļ. Visbeidzot, īstā partnera atrašanai ir jāveltī laiks. Lai izveidotu noturīgas un kvalitātē balstītas darījumu attiecības, nav jāpaļaujas uz oportunisma impulsu nezināma partnera izvēlei, bet jāveido regulārus biznesa kontaktus ar uzņēmumiem no Ķīnas. Mani līdzšinējie pētījumi liecina, ka būtiskas ir arī zināšanas un izpratne par biznesa iespējām sadarbībai ar Ķīnu, jo Ķīnas uzņēmējdarbības vide ir būtiski atšķirīga no uzņēmējdarbības vides Eiropas Savienībā. Pavadot vairākus gadus Ķīnā, esmu pārliecinājies, ka Rietumeiropas valstīm šī izpratne un pieredze jau ir radusies, bet mums – Latvijai – tās vēl trūkst. Šajā jomā ir biznesa iespējas biznesa konsultantiem un augstskolām.

Vēl viena uzņēmējdarbības iespēja Latvijas uzņēmumiem ar Ķīnas uzņēmumiem ir Jaunais zīda ceļš jeb Jostas un ceļa iniciatīva. Tās ietvaros Latvija jau piedalās 17+1 sadarbības formātā ar Ķīnu jeb Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas sadarbības formātā, kas ir Ķīnas pašreizējā prezidenta ierosinātā Jostas un ceļa iniciatīvas sastāvdaļa. Latvijas prioritātes sadarbībai ar Ķīnu jau identificētas. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas interneta vietnē ir minēts, ka šīs prioritātes ir transports un loģistika, investīcijas infrastruktūras projektos, tirdzniecības un tūrisms, studentu un pasniedzēju apmaiņa. Latvijas uzņēmumiem un citām organizācijām ir jāvienojas par konkrētiem projektiem, pasūtījumiem un jāīsteno tie. Jostas un ceļa iniciatīva ļauj biežāk tikties ar ķīniešu uzņēmējiem un universitāšu pārstāvjiem.

Post-COVID pasaule ir izaicinājums katrai valstij, arī Latvijai. Domāju, ka mums tā ir arī iespēja restartēt ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, lai sabalansētu Latvijas tirdzniecību ar šo valsti, izveidotu līdzvērtīgu piekļuvi Eiropas Savienības un Ķīnas tirgiem, kā arī pārskatītu esošās sadarbības prioritātes. Tas ir būtiski, jo Latvijai preču imports no Ķīnas ir trīs reizes lielāks nekā preču eksports uz Ķīnu. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas publicētie dati rāda, ka 2019.gadā Latvijas preču eksports uz Ķīnu bija 158 miljoni EUR, bet preču imports no Ķīnas – 510 miljoni EUR. [6] Turklāt Latvijas pakalpojumu eksports uz Ķīnu 2019.gadā vien palielinājās par 182%, sasniedzot 48 miljonus EUR, bet pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 14%, sasniedzot 80 miljonus EUR. Šķiet, ka ķīniešu piedāvātā sadarbība reizēm ir pārāk apjomīga Latvijas uzņēmumiem un atsevišķi sadarbības piedāvājumi nav pieņemami Latvijas pusei, jo mums ir vietējo uzņēmēju intereses, pie mums strādā arī daudzu citu valstu investori un mūsu valstī eksistē stratēģiskas nozīmes uzņēmumi. Uzskatu, ka šāda situācija ir normāla un Latvijas pusei ir jāizlemj, kas no Ķīnas uzņēmumu piedāvājuma ir nepieciešams Latvijas ekonomikai.

Esot Ķīnā sajutu, ka biznesa apjomi Latvijā Ķīnas uzņēmumiem izraisa smaidu, bet tas nav viennozīmīgi, jo ķīniešiem ir attīstītas ekonomiskās attiecības ar daudzām citām līdzīga izmēra valstīm, piemēram, Dāniju, Somiju, Baltkrieviju. Vērtīgs fakts pārdomām ir tas, ka 2019.gadā Latvijas investīcijas Ķīnā bija tikai 1 miljons EUR, Ķīnas uzņēmumu investīcijas Latvijā – 54 miljoni EUR. Šādus datus sniedz Latvijas Banka. Ņemot vērā Ķīnas kapacitāti, to varētu uzskatīt tikai par prelūdiju investīcijām Latvijā. Pozitīvi vērtēju to, ka Latvijas puse 2016.gadā notikušajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu samitā Rīgā ķīniešiem piedāvāja investēt kādā no 5 projektiem Latvijā, kas ir loģistikas centrs Rīgas brīvostā, jauns termināls Ventspils brīvostā, Rail Baltica intermodālais loģistikas centrs Salaspilī, loģistikas centrs Rīgas lidostā un stratēģiskā sadarbība ar airBaltic. Šie projekti ir apjomīgi un interesanti Ķīnas pusei. Latvijas uzņēmējiem ir jāturpina iepazīstināt ķīniešu uzņēmējus ar saviem piedāvājumiem un jāuzklausa un jāvērtē ķīniešu piedāvājumi.

Arī 5G tehnoloģiju ieviešana pašlaik ir karsts kartupelis pasaulē, t.sk. Latvijā. Tā ir dārga tehnoloģija, kas šobrīd tiek arī politizēta bez kādiem sabiedrībai zināmiem pamatotiem argumentiem. Tieši Ķīnas vārds visbiežāk 5G kontekstā pēdējos mēnešos izskanējis šīs valsts telekomunikāciju tehnoloģiju ražotāja Huawei sakarā, kas ir viens no uzņēmumiem, kam tiek pārmesta jau minētā valdības ietekme. Tomēr piedāvājuma pusē pasaules tirgū ir trīs līdzīgi lieli spēlētāji – katram virs 20% tirgus daļas, vienlaikus snieguma ziņā praktiski visos analītiķu kritērijus tieši šīs kompānijas tehnoloģijas vērtētas kā līderi.[7] Iespējams, jāsāk ar ko mazu un kontrolējamu – varbūt Latviju? Satiksmes ministrijas stratēģiskais plāns paredz 5G darīt pieejamu lielākajās pilsētās – 50 000 iedzīvotāju teritorijās, kādas mums šobrīd ir četras.[8] Vienlaikus tas šķiet gan relatīvi kontrolējams apjoms teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā, taču no Latvijas viedokļa – arī nozīmīga infrastruktūras daļa, kas strauji palielina mūsu uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti un iedzīvotāju pieeju elektronisko pakalpojumu saņemšanai.

Šādi var darīt arī ar ķīniešu piedāvāto 5G risinājumu, kas tādējādi Latvijas uzņēmumiem radītu iespēju pārņemto tehnoloģiju aprobēt un jau tālāk nest Eiropā ar savu pievienoto vērtību. Būtiski, ka šī ir tikai infrastruktūra, kuras prasmīgas izmantošanas rezultātā Latvijas uzņēmumi var attīstīt savus tehnoloģiskos risinājumus. Post-COVID pasaules būtiska pazīmē būs arvien lielāka tehnoloģiju loma ikdienā – šeit Latvijas uzņēmumiem ir iespēja iegūt priekšrocības sadarbībā ar Ķīnu, lai sevi nostiprinātu kā “5G lielvalsti”, ko dažādos forumos deklarējuši daudzi – no mobilo sakaru operatoru vadītājiem līdz ārlietu ministram. Šī pat nav uzņēmumu savstarpēja konkurence, bet valstu konkurence par digitālo līderu lomām līdz ar gaidāmo tehnoloģisko izrāvienu. Kamēr virkne lielo valstu ķērušās pie rīcības, radusies sajūta, ka mēs šobrīd pauzējam un gaidām to lēmumus, skatoties, ka tik nenošaujam greizi. Jācer, ka pauze neievilksies un Latvija izmantos krīzes iedoto ieelpas brīdi, lai iekarotu līderpozīcijas vismaz ES valstu vidū.

Ķīna ir pretimnākoša sadarbībai arī zinātnes un augstākās izglītības jomā. Akadēmiskais personāls un studenti var doties uz kādu no daudzajām Ķīnas universitātēm, kuras strauji attīstās. Šādā veidā Latvija iegūst speciālistus ar ķīniešu valodas un specifiskām nozares zināšanām. Akadēmiskais personāls dodas uz Ķīnu, lai strādātu lekciju darbu un veiktu pētījumus, kā arī mazinātu kultūras plaisu starp mūsu valstīm. Ķīna īpaši veicina tādu zinātnieku piesaisti, kuri strādā angļu valodā augstā līmenī un kuriem ir pierādāma zinātnisko sasniegumu kvalitāte. Līdz ar to akadēmiskais personāls var dot savu devumu izpratnes veicināšanā par Ķīnu mūsu valstī un apgūt Ķīnā attīstītās tehnoloģijas, kuras pēc tam var izplatīt Latvijā.

Šī raksta sākumā minēju, ka ar Ķīnu veidojamas attiecībās tāpat kā ar jebkuru citu pasaules valsti, bet tā noslēgumā tomēr ir jāatzīst, ka Ķīna šobrīd kļūst par valsti, kas izstrādā, tā saucamās “cutting-edge” jeb modernākās tehnoloģijas daudzās jomās. Pie šādām valstīm ir pieskaitāmas arī ASV, Vācija un Japāna. Esmu pārliecināts, ka Ķīnas uzņēmumiem ir unikālas tehnoloģijas interneta un citu globalizācijas procesu veidošanā un regulēšanā ar milzīgu lietotāju skaitu, tāpēc Ķīna var būt viena no tehnoloģiju partneriem Latvijas uzņēmumiem.

Sadarbības iespējas biznesa jomā ir daudzas, prioritārās jomas un projekti jau ir identificēti. Bez tam ir izveidota arī politiski labvēlīga vide ekonomiskajai sadarbībai. Uzskatu, ka pašlaik darbs ir uzņēmēju lauciņā radušās biznesa iespējas izmantot. Latvijas uzņēmumiem būtu jāeksportē un jāinvestē aktīvāk Ķīnā. Tam sākums ir meklējams šīs valsts uzņēmējdarbības vides izpratnē un apgūšanā. Saprotot šīs vides specifiku un laicīgi izveidojot biznesa sakarus, mēs varam paveikt to, kas citiem vēl priekšā. Eiropas Tirdzniecības Kamera, aptaujājot Eiropas uzņēmumus Ķīnā, noskaidroja, ka Ķīnas tirgus Eiropas uzņēmumiem ir grūtāk pieejams nekā Ķīnas uzņēmumiem - Eiropas tirgus.[9] Liela daļa šīs neizpratnes slēpjas biznesa vides nepārzināšanā – kurš pirmais sāks to izzināt un atklāt, tas būs ieguvējs. Pat šī brīža izolācijas apstākļos to var sākt plānot, piemēram, izmantot iespējas plānot līdzdalību digitālās izstādēs Ķīnā, kā jūnijā paredzētā "China – CEEC Online Expo 2020", kas fokusējas uz sadarbību 17+1 valstu kopā. Ja izstādes norise ir ierobežota fiziski, uzņēmīgie ķīnieši atver to virtuālā pasaulē, turklāt reģistrācija izstādei ir bez maksas.[10] Pēc LIAA informācijas tālredzīgi savu dalību pieteikušo Latvijas uzņēmumu skaits jau pārsniedzis 40.[11]

Domāju, ka šī brīža krīze ir iespēja Latvijai gūt sev nozīmīgu labumu, īpaši brīdī, kad lielākās pasaules ekonomikas vēl ir aizņemtas ar pandēmijas jautājumiem un vieglu roku spēlējas ar pasaules ekonomiku nebūt ne stimulējošām tirdzniecības ierobežojumu spēlītēm. Ķīna šobrīd raugās sākt ekonomikas atkopšanu, kas arī mums tūliņ būs augstas prioritātes uzdevums. Intereses sakrīt. Atliek jautāt – vai izmantosim šo iespēju pirms citiem vai atkal pagaidīsim un paskatīsimies…

* Dr.oec. Biznesa augstskola Turība docents, Dongbei University of Finance & Economics vieslektors 2016-2018, autors monogrāfijai par Latvijas uzņēmumu iespējām Ķīnā.


[1] Tramps redzējis pierādījumus par Covid-19 saistību ar Uhaņas laboratoriju. Delfi.lv (01.05.2020.) https://www.delfi.lv/news/arzemes/tramps-redzejis-pieradijumus-par-covid-19-saistibu-ar-uhanas-laboratoriju.d?id=52105577

[2] Global markets recoil as Trump threatens US-China trade war. The Guardian (01.05.2020.) https://www.theguardian.com/business/2020/may/01/global-markets-donald-trump-us-china-trade-war-coronavirus-covid-19

[3] IMF World Economic Outlook. April, 2020. https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2020/04/14/weo-april-2020

[4] The World Bank. https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG?end=2018&locations=CN&start=1961&view=chart

[5] International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, October 2019". IMF.org. International Monetary Fund. 15 October 2019. Retrieved 3 September 2019.

[6] LR Ārlietu ministrija. https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kinas-tautas-republikas-attiecibas

[7] Strategy Analytics dati no portāla Telecoms.com (https://telecoms.com/496956/huawei-forecast-to-have-narrow-advantage-in-5g-ran-race/ )

[8] Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā". Izskatīts LR MK 18.02.2020.

[9] European Chamber of Commerce in China. https://www.europeanchamber.com.cn/

[10] Pieejama: https://reg.cceecexpo.org/site/exhibitor.html

[11] Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 05.05.2020. http://www.liaa.gov.lv/lv/aktualitates/jau-42-latvijas-uznemumi-pieteikusies-digitalajai-izstadei-kina

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kā būtu, ja šis parlamentārais negadījums izbeigtu apsaukāt un pazemot cilvēkus?

FotoKā būtu, ja šis parlamentārais negadījums izbeigtu apsaukāt un pazemot cilvēkus? Levita kungs, ja Jums nepatīk šī tauta, ja uzskatāt Latvijas iedzīvotājus par nepareizi domājošiem, tad varbūt pameklējiet sev citu tautu?
Lasīt visu...

21

Vēstule ārstiem

FotoCienījamie kolēģi, ar šo jūsu steidzamai uzmanībai ir nodotas četras nesenas zinātniskas atziņas. Tās maina visu Covid-19 pandēmijas ainavu, un tās liek mums pārvērtēt vakcinācijas pret SARS-CoV-2 priekšrocības.
Lasīt visu...

21

Robežas plūstošās smiltīs

FotoLemjot par Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, likumdevējs nav ievērojis administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi - tā secinājusi Satversmes tiesa (ST).
Lasīt visu...

12

Asins upes

FotoKāpēc tu domā, ka sludina tikai Dievs? Velns arī sludina, un viņam ir bezgala daudz izpalīdzīgu apustuļu, kuri neatlaidīgi popularizē sātanismu. Velnam arī ir daudz sātanisku apustuļu un brīvprātīgo palīgu, kuri par kalpošanu tam neprasa samaksu, tie pat ir gatavi piemaksāt, lai izplatītu ierēkšanas un ļaunuma vēsti.
Lasīt visu...

21

Otro reizi tik sāpīgi uz grābekļa kāpt nevajadzētu

FotoTas, ka mūsu valdības lēmumi nereti atgādina to pašu bardaku, par ko bieži smejam lielajā kaimiņvalstī, un reizēm daži aizliegumi muļķībā var konkurēt ar Turkmenistānas vadoņa garadarbiem (1), nenozīmē, ka mums ar atbildību nav jāizturas pret citiem. Mūsu ģimenē visas potes arī līdz Ķīnas vīrusa izlaišanai bija pašsaprotamas.
Lasīt visu...

21

Par Rīgas domes plāniem pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu

FotoSaistībā ar izskanējušo ieceri pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu esam vērsušies pie Rīgas Domes deputātiem. Mums nav pieņemami, ka Centrāltirgus un tā apkaimes attīstību Rīgas dome vēlas veicināt uz mūsu apkaimju rēķina. Šis ir pilns vēstules teksts, ko nosūtījām Rīgas mēram Mārtiņam Staķim, vicemēram Edvardam Smiltēnam un citiem Rīgas domes deputātiem:
Lasīt visu...

21

Kāpēc tautai jāatbild par valdības “murgiem”?

FotoValsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās  Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis (attēlā) COVID-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”.
Lasīt visu...

21

Aktīvāko personību iznīcināšana un sabiedrības kontrole – “Zersetzung” Latvijā

FotoStāsts nav tikai par VDR, Zersetzung metodi izmantoja visā PSRS un arī tagad izmanto Latvijā. Zersetzung ir cēlonis, kāpēc Latvijas skolās ir augstākais mobinga līmenis pasaulē – bērni ir sabiedrības spogulis. VDR Stasi arhīvus pārņēma VFR drošības dienesti un pieļāva Stasi arhīvu publicēšanu un izpēti, bet Latvijā Atmodu organizēja VDK darbinieki, kuri pat līdz šai dienai ir ar ietekmi mūsu valstī un rīkojas tā, lai VDK lietotās psiholoģiskā terora metodes noklusētu. Patiesībā šīs metodes tika lietotas tieši tāpat kā VDR. Plaši šajās darbībās tika iesaistīti arī VDK aģenti un to tīkli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Samaksā man rublīti, es tev parādīšu "īstās vērtības"!

"Ja jau Ogres Helmanim tik loti patīk Ungārija un nepatīk geji, kāpēc viņa pilsētā ir Zilie kalni?" Vairākas...

Foto

Mārcis Bendiks: Pleca sajūta ir atpakaļ! Prātojums par žesta spēku, deputātu Lagzdiņu atceroties

Kad pagājušo nedēļu interneta duļķainajos viļņos ieraudzīju jaunumu par Veselības ministrijas (VM) jauno...

Foto

Iesniegts pieteikums tautas nobalsošanai par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē

16. jūlijā “Latvijas vīru biedrība” valdes priekšsēdētājs Andars Ignacs iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā likumprojektu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu...

Foto

Es uzticos oficiālajai informācijai par vakcīnām un to nepieciešamību

Arī nevakcinētie nonāks debesīs. Tikai krietni ātrāk. (Autors - Māris Antons.) Es esmu ļoti nogurusi no vakcīnu...

Foto

Ķīna un ķīnieši nez kāpēc neuzvedas tā, kā mums gribētos

Latvija pauž bažas par nepārtrauktām ļaunprātīgām kiberdarbībām, kas gan valsts, gan privātu uzņēmumu un organizāciju līmenī...

Foto

Singapūra prezentē jaunu politiku, kas pilnībā maina pieeju, kā cīnīties ar televīrusu

Singapūra izturēsies pret COVID-19 tāpat kā pret jebkuru citu pastāvīgu slimību. Piemēram, pret gripu...

Foto

Esam globālo korporāciju sistēmas pakalpiņu varā un varam to viņiem pateikt tieši acīs

Visu laiku gribas teikt – ko ņemamies? Covids ir globāla – nē, neteiksim...

Foto

Rīkojums par naida aizliegšanu

Kādi tik mums iekšlietu ministri nav bijuši! Kas visus atcerēsies, tikai spilgtākie paliek prātā. Savādnieks Māris Gulbis pats skrēja uz tirgu...

Foto

NBS priekšniecība šauj pār strīpu

Globālā konglomerāta NATO Latvijas meitasuzņēmums Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šauj pār strīpu. Jau prasības pamest dienestu militārpersonām, kas atsakās no vakcinācijas...

Foto

"Olainfarm" obligātais akciju atpirkums ir prettiesisks un tiks apstrīdēts

Čehijas investīciju uzņēmums Black Duck Invest, kas šī gada 27.aprīlī ir noslēdzis 42,56% AS Olainfarm akciju pirkuma darījumu ar SIA Olmafarm,...

Foto

Četras vakcīnas, trīs mutācijas, divi pianisti, tik viena nelaime

Ažiotāžu sacēlušie Vestarda Šimkus izteikumi no skatuves par savu klausītāju nedalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos parāda, līdz kam...

Foto

Covid-19 vakcinācijas jautājums: aicinām pārtraukt agresiju pret nozarē strādājošajiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) turpina iestāties par brīvprātības principu vakcinācijas jautājumā, lai gan valdība...

Foto

Vēl cīņa nav galā un nebeigsies – „Progresīvie” ir neapmierināti, un viena velojosla Aleksandra Čaka ielā ir sāpīgs pagaidu kompromiss

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu...

Foto

Mēs atnācām paskatīties, ko tas Šimkus prot, nevis klausīties viņa sprediķus

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma...

Foto

Kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?

Runājoties ar radiem un draugiem par aktuālo tēmu, ik pa brīdim gadās dzirdēt jautājumu:...

Foto

Rīgas infrastruktūra ir jāveido tā, lai velobraukšana kļūst par patiešām nopietni apsvērtu izvēli

Satiksmes organizēšana Aleksandra Čaka ielā, kas ir viena no Rīgas maģistrālajām ielām, šobrīd...

Foto

Ko Latvijas iedzīvotājiem ar šo žestu cenšas pateikt Daniels Pavļuts?

Veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pie mums vērsties ar jaunu reklāmas kampaņu, kā pats saka, „ar...

Foto

Mīļo Lotār, diskriminē, lūdzu, d...st!

“Neesmu ne par, ne pret vakcināciju, bet tūlīt pastāstīšu, kādēļ man ir kruta imunitāte un visi vakcinētie ir aitas!” nosprieda Lotārs,...

Foto

Rokas nost no mūsu stabiņiem – Tērbatas ielā negadījumos cieš vidēji veseli divi gājēji gadā

Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par...

Foto

Stabiņu invāzija Rīgas ielās

Pēdējās dienās daudzi rīdzinieki noteikti ir pievērsuši uzmanību apstāklim, ka vairākās Rīgas ielās veiktas dažādas satiksmes organizācijas izmaiņas, turklāt, šķiet, ir sākusies...

Foto

Loterija uz dzīvību un nāvi

Zināt krievu ruletes principu? Tev tiek iedota pistole ar tikai vienu lodi, un tev nav ne jausmas, kurā brīdī tā vienīgā...

Foto

„Progresīvo” virtuve kļūst izvien smirdīgāka un smirdīgāka: jautājumi kārtējai aizmuguriskai “Atklātai sarunai par Roberta Putņa izslēgšanu”

1. Kāds tieši ir tiesiskais pamatojums, kāpēc netiek dota iespēja...

Foto

Ja runāšu – “mazgāšu netīro veļu", būs “nesmuki”: šo argumentu esmu dzirdējis neskaitāmas reizes savā pretkorupcijas darbā

Politiķe, kura par pašas sastrādātajām cūcībām lūdz neuzlikt viņai...

Foto

Attopieties!

Vakcinēšanās būšot obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējiem būšot tiesības atlaist darbinieku, kurš nevarēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Tā vienojusies valdība. Tas...

Foto

Nav pieļaujama piespiedu vakcinācijas pret Covid-19 noteikšana

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde neatbalsta valdības ieceres īstenot pedagogu vai citu jomu darbinieku piespiedu vakcinēšanu pret Covid-19, tā vietā...

Foto

Lielā nauda – „koalicionāru” vai visas sabiedrības atbalstam?

Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības...

Foto

Īstenojot savu „satiksmes mierināšanas” eksperimentu, Staķis un Ķirsis bojā Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides tēlu

Esam veikuši Tērbatas ielas apsekošanu un konstatējuši satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu,...

Foto

Palīdziet! Pret mums veselam saprātam neiedomājamā veidā un apjomos tika izplatītas nomelnojošas, falsificētas, neslavu ceļošas, godu un cieņu aizskarošas nepatiesas ziņas

Pašvaldību vēlēšanu laiks ir noslēdzies...

Foto

Mūsu satiksmes mierināšanas pārvērtības ir lieliskas un būs vēl lieliskākas, jums tikai jāizturas cieņpilni

Rīgas centrs ir pārvērtību priekšā. Un šīs pārvērtības ir jau sākušās. Pakāpeniski...

Foto

Juraša un Bordāna sapņi par sev pakļāvīgu tiesu sāk aizvien biežāk piepildīties

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22. jūnijā attaisnoja par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto...

Foto

Naudas kripatiņas

Pirms dažiem gadiem man kāds draugs jautāja par kriptovalūtu (naudas kripatiņām). Nopratu, ka viņš grib tajā, tā teikt, investēt. Pirms to darīt, viņš tomēr...

Foto

Andrejs Ēķis izkalpojas varnešiem

Latviskais un inteliģentais Andrejs Ēķis, lietojot vārdu “atpakaļ” laika nozīmē, kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu TOP 5” sūrojas: “Bet man kaut kādas trīs, četras...

Foto

Paturot apcietinājumā Ādamsonu, tiesa uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību

Paturot apcietinājumā Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, tiesa, manuprāt, uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību. Vienā svaru...

Foto

Mēs tikām cauri Covidam, bet es nezinu, vai mēs tiksim cauri Reiram vai Kariņa cinismam

No rīta VID telefons vienkārši pīkstēja aizņemto pīkstienu. Beidzot pēc pusstundas...

Foto

Stājas spēkā mans lieliskais likums ar pietiekamiem horizontālās politikas instrumentiem

Atbilstoši Satversmes ievadam viens no Latvijas valsts uzdevumiem ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu...

Foto

Jūlija man pievienojās pēdējā naktī un tagad lielisko mani pamet par labu Aināram, ar kuru viņai ir saites

„Likuma un kārtības” valdes vārdā vēlos sniegt izvērstu...

Foto

Gobzems ar mani nepareizi un nelabi komunicēja, tāpēc es no viņa eju prom

Mīļie draugi! Ar smagu sirdi paziņoju, ka esmu spiesta izbeigt savu darbu partijā...

Foto

„Repharm” kontroli „Olainfarm” pārņēmusi pretlikumīgi

Čehijas investīciju uzņēmums Black Duck Invest, kas šī gada 27.aprīlī ir noslēdzis 42,56% AS Olainfarm akciju pirkuma darījumu ar SIA Olmafarm, uzsver, ka Repharm grupas paziņojums par...

Foto

Ir īstais brīdis, lai es jums atkal kaut ko pastāstītu – šoreiz par vīrusu

Vai kovids atgriezīsies? Īsā atbilde ir – jā. Turklāt tas jau nekur nav...

Foto

„Facebook” mani ir pilnībā banojis

Tātad - Facebook mani ir pilnībā banojis*. Kas interesanti, bans ir pēc raksta par to, ka valdībai būtu jāpiedāvā apdrošināšana tiem, kuri vakcinējas,...

Foto

Brīvības simbols diemžēl būs dzeltena zvaigzne, jo viss sākas ar šķietamu sīkumiņu

Vakar tvitera pseidointelektuāļi un varas apoloģēti uzsprāga, jo mans piemērs ar dzelteno zvaigzni [publicēts...

Foto

Čekas ziņotājs, kolaborants, LU katedras vadītājs: brīvības ierobežošana ir dabisks [normāls] process

“Es domāju, ka šajā situācijā brīvības ierobežošana ir dabisks process, ne lai kādam nodarītu...

Foto

Viss ir daudz vienkāršāk

Kāds ir cilvēka materiālās vajadzības? Īstenībā nemaz tik daudz mums dzīvē nevajag. Mums vajag ērtu mājokli, kur varam labi justies, kādu personīgo...

Foto

Ceļš uz nekurieni

Daudzi brīnās, arī es, par to, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt, viņiem ir grūti izskaidrot, un viņi bieži nespēj saprast pat vienkāršas un...

Foto

Nē, cilvēki Latvijā nav dīvaini un neizvairās no vakcinēšanās!

Par spīti masīvai antivakcinācijas kampaņai soctīklos, ko uzkurina Kremļa troļļi kopā ar visādiem vietējiem dīvainīšiem, un par...

Foto

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

PROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums...

Foto

Omega vēlētāja vilšanās

Aizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices...

Foto

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

Dārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu,...

Foto

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

Teikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka...

Foto

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

Vispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta...

Foto

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

Levits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu....