Iesaki rakstu: 
Krievijas karš pret Ukrainu kļuva par sākumu plašai un daudzdimensionālai krīzei visā Eiropā. Eiropas sociāldemokrātija pašlaik sastopas ar ļoti nopietnu tradicionālās demokrātijas vērtību apdraudējumu. Pieaug “kara laika” likumu skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā, dažreiz – emociju un politiskās konjunktūras ietekmē.
Notiek mēģinājumi ekstrapolēt ar kara vajadzībām saistītus ierobežojumus uz cilvēka tiesību, vārda brīvības un pat politisko uzskatu ierobežojumiem. Savukārt ekonomiskajā un sociālajā politikā ir redzami mēģinājumi norakstīt uz kara rēķina pašu valdību iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības.
Diemžēl Latvijā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plāna izstrādi apgrūtina tas, ka jau 1. oktobrī valstī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, un pašlaik pie varas esošās partijas vēlas šo varu saglabāt pat ar stratēģiski bīstamiem solījumiem un lēmumiem.
Šī gada 30. martā Latvijas Banka pārskatīja jaunākās Latvijas makroekonomiskās prognozes. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta līdz 1,8% - vairāk nekā divas reizes (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4,2%).
Tomēr, kā norāda Latvijas Banka, kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un paplašinoties sankcijām. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju. Latvijas inflācijas prognoze 2022. gadam globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ paaugstināta attiecīgi līdz 9,5%.
Vienlaikus kara izraisītā krīze (tāpat kā Covid-19 pandēmijas ietekme) uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi - uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus un nespēs pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu un papildinās bezdarbnieku rindas, un viņu ienākumi saruks. Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu - tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājās par 11,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 14,5%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai un dabasgāzei.
Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Dārgāki kļuva zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 22,9%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 43,3%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 45,7%, benzīns - par 40,5%, bet autogāze - par 35,8%. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada martā bija par 22,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 22,7%, bet pakalpojumiem - par 21,4%.
Tā ir kolosāla krīze, un šīs krīzes pārvarēšanas plāna mūsu valdībai pagaidām nav. Var dzirdēt tikai solījumus. Vēl nav pieņemts lēmums, kur Latvijā tiks celts jauns sašķidrinātās gāzes terminālis. Mēs zinām, ka jau no aprīļa sākuma Krievijas gāze Latvijā vairs neieplūst. Saskaņā ar pesimistiskajām prognozēm (un es ļoti ceru, ka tās paliks tikai prognozes!) Latvija šogad no augusta līdz novembrim var vispār palikt bez gāzes, jo gāzes krājumi Inčukalna krātuvē beigsies jau augustā, bet sašķidrināto gāzi no Paldisku termināļa mēs varēsim sākt saņemt tikai novembrī. Vadībai ir steidzami jāsagatavo plāns, kā pārvarēt šo krīzi. Bet pašlaik vienīgais, ko mēs esam dzirdējuši, ir nozares ekspertu padoms nopirkt elektriskās tējkannas, lai varētu uzsildīt ūdeni... Bet līdz augustam atlikuši tikai četri mēneši!
Mēs visi ceram uz to, ka top jauns Eiropas atveseļošanas plāns un Latvija varēs izmantot šī plāna ietvaros pieejamos finanšu resursus briestošās ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanai.
Pēdējā laikā daudz runā par minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanu visā Eiropā. Manuprāt, tas neatrisinās problēmu, jo pašlaik mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija un cenas aug nekontrolējami. Ir jāizmanto cita metode - patēriņa groza izmaksas noteikšana katrā ES valstī. Jāizstrādā tāds elastīgs minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanas mehānisms Eiropā, kurš ietvertu sevī patēriņa groza izmaksas, kas tiks indeksētas atbilstoši inflācijas izmaiņām.
Mūsu sociālās aizsardzības sistēmu gaida nopietni izaicinājumi: “jaunā nabadzība” un enerģētiskā nabadzība. “Jaunā nabadzība” ir saistīta ar inflācijas pieaugumu un vispārējo ekonomisko krīzi, kurā līdztekus tradicionālajām nabadzības grupām veidosies jaunas nabadzības riskam pakļautas grupas - līdz šim labi situēti cilvēki pēkšņi apzinās, ka nespēj samaksāt par apkuri vai viņiem nepietiek līdzekļu pārtikas produktu iegādei.
Šo problēmu risināšanai ir nepieciešami ne tikai konkrēti rīcības plāni katrā ES valstī, bet arī pastiprināta Eiropas Komisijas un Eiropas struktūrfondu administrācijas kontrole. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lūk, tikai viens piemērs. Tika pieņemts lēmums ieteikt iedzīvotājiem nomainīt dzīvojamo māju gāzes apkures katlus pret cita veida kurināmā apkures katliem, ir izsludināta atbalsta programma, kuru administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Bet izrādās, ka mājsaimniecībām, lai saņemtu atbalstu, ir jāiegādājas, piemēram, šķeldas katli, kas atbilst tik augstiem standartiem, kādus Latvijā praktiski nevar izpildīt.
VARAM, atzīstot savu kļūdu, sola līdz aprīļa beigām mainīt noteikumus atbalsta saņemšanai. Bet līdz augustam, kad gāzes krājumi Inčukalna krātuvē varētu vienkārši beigties, atlikuši tikai četri mēneši! Un pa šo laiku iedzīvotājiem, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, ir jāpaspēj gan iesniegt dokumentus VARAM atbalsta saņemšanai, gan sameklēt, nopirkt, uzstādīt un nodot ekspluatācijā jaunu katlu, gan nopirkt šķeldu, kuras cena arī pašlaik nav zināma. Vai tāda nepārdomāta pieeja palīdzēs pārejai no gāzes uz citiem kurināmā veidiem?
Mums priekšā stāv desmitiem un simtiem šādu jautājumu. Un tos visus vajadzēs risināt. Un risināt operatīvi - ar ES finansiālu un administratīvu palīdzību. Sociālais miers mūsu mājās ir Latvijas un visas ES drošības garantija.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
