Iesaki rakstu: 
Krievijas karš pret Ukrainu kļuva par sākumu plašai un daudzdimensionālai krīzei visā Eiropā. Eiropas sociāldemokrātija pašlaik sastopas ar ļoti nopietnu tradicionālās demokrātijas vērtību apdraudējumu. Pieaug “kara laika” likumu skaits, kad normatīvie akti tiek pieņemti steigā, dažreiz – emociju un politiskās konjunktūras ietekmē.
Notiek mēģinājumi ekstrapolēt ar kara vajadzībām saistītus ierobežojumus uz cilvēka tiesību, vārda brīvības un pat politisko uzskatu ierobežojumiem. Savukārt ekonomiskajā un sociālajā politikā ir redzami mēģinājumi norakstīt uz kara rēķina pašu valdību iepriekšējo gadu kļūdas un neizdarības.
Diemžēl Latvijā ekonomiskās krīzes pārvarēšanas plāna izstrādi apgrūtina tas, ka jau 1. oktobrī valstī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, un pašlaik pie varas esošās partijas vēlas šo varu saglabāt pat ar stratēģiski bīstamiem solījumiem un lēmumiem.
Šī gada 30. martā Latvijas Banka pārskatīja jaunākās Latvijas makroekonomiskās prognozes. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta līdz 1,8% - vairāk nekā divas reizes (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4,2%).
Tomēr, kā norāda Latvijas Banka, kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un paplašinoties sankcijām. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju. Latvijas inflācijas prognoze 2022. gadam globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ paaugstināta attiecīgi līdz 9,5%.
Vienlaikus kara izraisītā krīze (tāpat kā Covid-19 pandēmijas ietekme) uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi - uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus un nespēs pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu un papildinās bezdarbnieku rindas, un viņu ienākumi saruks. Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu - tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājās par 11,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 14,5%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai un dabasgāzei.
Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Dārgāki kļuva zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 22,9%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 43,3%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 45,7%, benzīns - par 40,5%, bet autogāze - par 35,8%. Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada martā bija par 22,7% augstākas. Precēm cenas pieauga par 22,7%, bet pakalpojumiem - par 21,4%.
Tā ir kolosāla krīze, un šīs krīzes pārvarēšanas plāna mūsu valdībai pagaidām nav. Var dzirdēt tikai solījumus. Vēl nav pieņemts lēmums, kur Latvijā tiks celts jauns sašķidrinātās gāzes terminālis. Mēs zinām, ka jau no aprīļa sākuma Krievijas gāze Latvijā vairs neieplūst. Saskaņā ar pesimistiskajām prognozēm (un es ļoti ceru, ka tās paliks tikai prognozes!) Latvija šogad no augusta līdz novembrim var vispār palikt bez gāzes, jo gāzes krājumi Inčukalna krātuvē beigsies jau augustā, bet sašķidrināto gāzi no Paldisku termināļa mēs varēsim sākt saņemt tikai novembrī. Vadībai ir steidzami jāsagatavo plāns, kā pārvarēt šo krīzi. Bet pašlaik vienīgais, ko mēs esam dzirdējuši, ir nozares ekspertu padoms nopirkt elektriskās tējkannas, lai varētu uzsildīt ūdeni... Bet līdz augustam atlikuši tikai četri mēneši!
Mēs visi ceram uz to, ka top jauns Eiropas atveseļošanas plāns un Latvija varēs izmantot šī plāna ietvaros pieejamos finanšu resursus briestošās ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanai.
Pēdējā laikā daudz runā par minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanu visā Eiropā. Manuprāt, tas neatrisinās problēmu, jo pašlaik mēs dzīvojam situācijā, kad inflācija un cenas aug nekontrolējami. Ir jāizmanto cita metode - patēriņa groza izmaksas noteikšana katrā ES valstī. Jāizstrādā tāds elastīgs minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanas mehānisms Eiropā, kurš ietvertu sevī patēriņa groza izmaksas, kas tiks indeksētas atbilstoši inflācijas izmaiņām.
Mūsu sociālās aizsardzības sistēmu gaida nopietni izaicinājumi: “jaunā nabadzība” un enerģētiskā nabadzība. “Jaunā nabadzība” ir saistīta ar inflācijas pieaugumu un vispārējo ekonomisko krīzi, kurā līdztekus tradicionālajām nabadzības grupām veidosies jaunas nabadzības riskam pakļautas grupas - līdz šim labi situēti cilvēki pēkšņi apzinās, ka nespēj samaksāt par apkuri vai viņiem nepietiek līdzekļu pārtikas produktu iegādei.
Šo problēmu risināšanai ir nepieciešami ne tikai konkrēti rīcības plāni katrā ES valstī, bet arī pastiprināta Eiropas Komisijas un Eiropas struktūrfondu administrācijas kontrole. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lūk, tikai viens piemērs. Tika pieņemts lēmums ieteikt iedzīvotājiem nomainīt dzīvojamo māju gāzes apkures katlus pret cita veida kurināmā apkures katliem, ir izsludināta atbalsta programma, kuru administrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Bet izrādās, ka mājsaimniecībām, lai saņemtu atbalstu, ir jāiegādājas, piemēram, šķeldas katli, kas atbilst tik augstiem standartiem, kādus Latvijā praktiski nevar izpildīt.
VARAM, atzīstot savu kļūdu, sola līdz aprīļa beigām mainīt noteikumus atbalsta saņemšanai. Bet līdz augustam, kad gāzes krājumi Inčukalna krātuvē varētu vienkārši beigties, atlikuši tikai četri mēneši! Un pa šo laiku iedzīvotājiem, gatavojoties nākamajai apkures sezonai, ir jāpaspēj gan iesniegt dokumentus VARAM atbalsta saņemšanai, gan sameklēt, nopirkt, uzstādīt un nodot ekspluatācijā jaunu katlu, gan nopirkt šķeldu, kuras cena arī pašlaik nav zināma. Vai tāda nepārdomāta pieeja palīdzēs pārejai no gāzes uz citiem kurināmā veidiem?
Mums priekšā stāv desmitiem un simtiem šādu jautājumu. Un tos visus vajadzēs risināt. Un risināt operatīvi - ar ES finansiālu un administratīvu palīdzību. Sociālais miers mūsu mājās ir Latvijas un visas ES drošības garantija.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
