Vai Latvijas nekustamā īpašuma tirgū ar likumu tiek iedibināts monopols?
NĪMA/NĪSA/NĪLA20.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par likumprojekta "Nekustamā īpašuma (NĪ) aģentu darbības likums" neatbilstību Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasībām un par nepieciešamību apturēt Likumprojekta virzību Saeimas 1. lasījumam.
Likumprojekta būtība un cēlais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu nekustamo īpašumu darījumu starpniecības darījumu noslēgšanas pakalpojumu pieejamību personām, kā arī veicināt godīgu konkurenci nekustamā īpašuma tirgus darījumu pakalpojumu tirgū, reglamentējot NĪ aģentu darbību, kuri turpmāk nevarēs strādāt bez sertifikāta un reģistrācijas vienotā reģistrā. 2017.gada oktobrī sakarā ar būtiskām nepilnībām Likumprojekts bija atgriezts tā izstrādātājiem pārstrādāšanai. Ir pagājis vairāk kā pusgads.
Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība (turpmāk – NĪMA), kas kopš 2005.gada sertificēja vairāk nekā 500 māklerus un aģentus Latvijā, ir pirmās starptautiskās federācijas FIABCI Latvijas nodaļas FIABCI-LATVIA nodaļas dibinātāja 1999.-2005.g.), kā arī biedrības Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (turpmāk – NĪSA, dibināšanas gads 2007) un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪLA, dibināšanas gads 2015) konstatē, ka Likumprojekts:
1) nonivelē arī uz šo dienu sabiedrībā jau tā ne pārāk prestižo NĪ māklera un aģenta profesiju, jo ir pretrunā tādiem Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, kā vienlīdzība un tiesiskums, ir pretrunā Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk - Standarts) noteiktajām augstākās izglītības prasībām.
Proti – Standarts prasa pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, ar programmas minimālo apjomu 80 kredītpunkti jeb 120ECTS, ko atzīst arī Latvijas Republikas Izglītības ministrija, bet neatzīst Likumprojekta izstrādātāji. Turklāt Likumprojekts nesniedz informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu piemērošanu, saskaņā ar kuru tiek veikta profesionālās kvalifikācijas atzīšana reglamentētajās profesijās;
2) nodibina tikai vienas no vairākām Latvijā esošajām nevalstiskām organizācijām (turpmāk – NVO/Biedrība) – LANĪDA - monopolu NĪ aģentu sertifikācijā un tādējādi izkropļo brīvo konkurenci, kā galveno brīva tirgus ekonomikas regulējošo instrumentu valstī, kas ir pretrunā valsts ekonomikas un sabiedrības interesēm un ir pretrunā Līgumam par Eiropas Savienības darbību VII nodaļas 1. sadaļā izklāstītajiem Kopienas noteikumiem par konkurenci[1];
3) maldina patērētāju kā NĪ aģentu pakalpojumu saņēmēju ar šķietamu darījuma kvalitātes un drošības uzlabojumu, kas reāli punktā 1) minēto apstākļu dēļ apriori nav izpildāms;
4) nesniedz NĪ aģentu pakalpojumu kvalitātes un drošības taustāmu pamatojumu, jo nedz sertifikācijas, nedz arī reģistrācijas reģistrā procesi paši par sevi nesniedz un nevar sniegt nekādas garantijas nedz pakalpojuma kvalitātes, nedz arī drošības sasniedzamībai, ko apliecina dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs, kurā reģistrēti tikai apmēram 700 no vairākiem tūkstošiem Latvijā strādājošiem pārvaldniekiem, kuriem reģistrā nav ierakstīts neviens no Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem;
5) būtiski paaugstinās sertificēto NĪ aģentu klientu izdevumus par pakalpojumiem sakarā ar pakalpojumu sniedzēju papildus maksājumiem par sertifikāciju privātai organizācijai, kam ir monopola tiesības sertificēt.
6) ir pretrunā brīva pakalpojuma sniegšanas Eiropas Savienībā prasībām, jo paredz nerezidentam tikai atsevišķas darbības iespējas Latvijas teritorijā, gadījumā ja attiecīgajā valstī jau eksistē NĪ aģentu sertifikācija un/vai prasa NĪ aģentu asociācijas apliecinājumu, turklāt tikai īslaicīgai darbībai “ne ilgāk par trīs mēnešiem” un liedzot tādas iespējas, ja ES valstī NĪ aģentu asociācijas nav.
7) ne tikai nedod nekādu reālo un taustāmo pamatu secināt par likumprojekta 1.pantā un Anotācijā definēto mērķu, proti - nodrošināt kvalitatīvu nekustamo īpašumu darījumu starpniecības darījumu noslēgšanas pakalpojumu [...] pieejamību personām, kā arī veicināt godīgu konkurenci nekustamā īpašuma tirgus darījumu pakalpojumu tirgū, kā arī apkarot ēnu ekonomiku – sasniedzamības iespējamību, bet jo vairāk – ir acīmredzama Likumprojektā un Anotācijā deklaratīvi pasludināto mērķu sasniedzamības neiespējamība iepriekš punktos 1) - 6) minēto būtisko trūkumu dēļ.
Ir tīri deklaratīva arī Likumprojektā minētā atsauce uz Ētikas kodeksa ievērošanu un kontroli, jo pati par sevi Ētikas kodeksa esamība faktiski katrā Latvijas valsts iestādē nesniedz ētikas vispārpieņemto principu ievērošanas garantijas. Turklāt, praksē ētikas principu izpratne Latvijā ir tīri subjektīvs lielums. Savukārt, sakarā ar Likumprojektā paredzēto Ekonomikas ministrijas pilnvaru deleģēšanu “Latvijā vienīgai sertificēt cienīgai institūcijai” - privātai NVO - biedrībai LANĪDA, aicinām ieskatīties LANĪDA ētikas izpratnes vēsturē, kas ir labi zināma NĪ speciālistu aprindās Latvijā – skat. http://www.nima.lv/index.php?pid=019 un http://www.nima.lv/index.php?pid=027351 FIABCI-Latvija pret FIABCI-LATVIA, kā arī https://www.pietiek.com/raksti/likumprojekta_dzivojamo_telpu_ires_likums_aizkulises.
Secinājums.
Likumprojekts pašreizējā redakcijā ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētām vērtībām un pamatprincipiem, Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ES un arī Latvijā akceptētā standarta LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” prasībām, nav sasniedzis savus patiesi vēlamos mērķus, līdz ar to tas nevar tikt nodots pat pirmajam Saeimas lasījumam.
Likumprojekts ir nopietni jāpārstrādā – gan sakarā ar tajā paredzētajām privātās organizācijas sertifikācijas procesa monopola tiesībām, gan it īpaši jautājumā par nekustamā īpašuma Aģenta ar likumu reglamentētu profesionālo kvalifikāciju.
Lai Latvijā tiktu realizēta patiesa vērtība - NĪ aģenta profesionālo darbību regulējošs likums, kas nodrošinās pēc augstākajiem pasaules standartiem izglītoto nozares speciālistu reģistrāciju publiski pieejamā valsts reģistrā, ar kuru Latvija varētu prezentēt sevi un NĪ nozari, kas dos patiesu labumu gan uzņēmējiem, gan valstij, gan arī sabiedrībai un klientiem, nevis tikai šauram ieinteresēto personu lokam.
Aicinām plašu sabiedrību konstruktīvai diskusijai.
* Nekustamā īpašuma mākleru un aģentu biedrība NĪMA, Nekustamā īpašuma speciālistu un lietotāju apvienības NĪSA un NĪLA
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
