Vai „Latvijas Pasts” vēlas iedzīvoties uz pastmarku pircēju rēķina?
PIETIEK04.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Pasts pāreju uz eiro izmantojis, lai nesniegtu pakalpojumus, par kuriem jau iepriekš saņēmis samaksu, proti, pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vairs tikai šogad, lai gan to iegādes brīdī cilvēki netika brīdināti, ka pastmarkām beigsies derīguma termiņš un viņi būs samaksājuši par vēstules sūtīšanas pakalpojumu avansā, bet pašu pakalpojumu tā arī nesaņems. Turklāt pastmarkas ar lata nominālvērtību pastā tiek pārdotas joprojām, lai gan nekur netiek uzskatāmi un skaidri norādīts, ka šīm pastmarkām jau pēc desmit mēnešiem būs beidzies derīguma termiņš.
Lai gan Latvija, pārejot uz eiro valūtu, noteica, ka latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi, izrādās, ka Latvijas Pasts nav vēlējies būt tik gādīgs pret saviem klientiem un tieši pagājušajā gadā panācis izmaiņas likumā, lai jau iepriekš pārdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību nebūtu jāmaina pret derīgām pastmarkām.
Juridiskais ietvars šim pasākumam tika sākts gatavot līdz ar pagājušā gada 21.martā Pasta likuma 33.panta 3 daļā veiktajiem grozījumiem, kuri to jaunajā redakcijā paredz, ka pārdotās pasta apmaksas zīmes atpakaļ nepieņem un nemaina. Savukārt kārtību, kādā Latvijas Republikas pastmarkas izgatavo, laiž apgrozībā un izņem no apgrozības ar šī paša likuma 34.pantu deleģētas Ministru kabinetam.
Tas savukārt noteicis, ka Latvijas Republikas pastmarkas, aploksnes un pastkartes ar pastmarkas attēlu tiek laistas apgrozībā un izņemtas no apgrozības, pamatojoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izpildinstitūcijas, tātad Latvijas Pasta pilnvarotas personas lēmumu.
Savukārt Latvijas Pasts noteicis, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek izņemtas no apgrozības no 2015.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka klientiem nav iespējas mainīt pastmarkas ne pret naudu, ne pret citām pastmarkām.
Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda nenoliedz, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek tirgotas joprojām. Pēc viņas pārstāvētā uzņēmuma pārliecības, cilvēkiem esot jādod tiesības izvēlēties pastmarku, turklāt pasta operatori arī paskaidrojot, ka to derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām.
Latvijas Pasts nesaskatot pārkāpumu faktā, ka pasta nodaļās un citās pastmarku tirdzniecības vietās nav izlikti paziņojumi par pastmarku derīguma termiņu. „Mēs jau pagājušā gada vidū informējām, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vēl tikai 2014.gadā. Cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi informācijai un jāuzmanās, lai pastmarkas izlietotu to derīguma termiņa laikā,” Pietiek norādīja pasta pārstāve.
Pēc viņas teiktā, jau no pagājušā gada tiek tirgotas arī pastmarkas ar diviem nomināliem – gan eiro, gan latu, un tām derīguma termiņš nebeigsies. Turklāt citu valstu pieredze liecinot, ka gads ir pietiekami ilgs termiņš, lai cilvēki izlietotu pastmarku krājumus.
Pasta klientiem gan ir aizdomas, ka tas ir patērētāju tiesību pārkāpums, jo laikā, kad tika tirgotas pastmarkas, nebija informācijas, ka tām beigsies derīguma termiņš.
Pret privātuzņēmumu pieļautajām kļūdām citkārt tik neiecietīgais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadījumā ar valsts uzņēmējsabiedrību Latvijas Pasts nevēlas aizstāvēt patērētāju tiesības, jo uzskata, ka tā nav tik liela problēma, jo neesot indikāciju, ka cilvēki būtu sarūpējuši pastmarku krājumus.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa neslēpj, ka īsti nepārzina pasta pakalpojumus regulējošos normatīvus, jo pastmarku derīguma termiņa jautājumā neesot iedziļinājusies. Arī sūdzības par Latvijas Pasta rīcību PTAC neesot saņēmis.
Turklāt Vītoliņa esot pārliecināta, ka tas neradīs patērētājiem nekādus sarežģījumus. „Es gan īsti nezinu, taču nedomāju, ka cilvēkiem ir mājās lieli pastmarku krājumi, kuri līdz ar izņemšanu no apgrozības ies zudumā,” teic PTAC direktore. Tas, ka pastmarku tirdzniecības vietās nav norādes par latu nominālvērtības pastmarku derīguma termiņu, gan varētu būt pārkāpums, piebilda Vītoliņa.
PTAC vairākkārt sodījis komersantus, kas ir iekasējuši no klientiem pakalpojumu priekšapmaksu, bet kādu izmaiņu dēļ nav spējuši sniegt precīzi tādu pakalpojumu, kāds piedāvāts. Taču šajā gadījumā Latvijas Pasts, kurš līdz ar pastmarkas tirdzniecību ir pārdevis vēstuļu sūtīšanas pakalpojumu, šo pakalpojumu vispār negrasās sniegt pēc 2015.gada 1.janvāra par pastmarkām ar lata nominālvērtību.
Latvijas Pasta pārstāve tā arī nespēja Pietiek sniegt argumentus, kādēļ pastmarkām nevarētu būt neierobežots derīguma termiņš.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
