Vai „Latvijas Pasts” vēlas iedzīvoties uz pastmarku pircēju rēķina?
PIETIEK04.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Pasts pāreju uz eiro izmantojis, lai nesniegtu pakalpojumus, par kuriem jau iepriekš saņēmis samaksu, proti, pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vairs tikai šogad, lai gan to iegādes brīdī cilvēki netika brīdināti, ka pastmarkām beigsies derīguma termiņš un viņi būs samaksājuši par vēstules sūtīšanas pakalpojumu avansā, bet pašu pakalpojumu tā arī nesaņems. Turklāt pastmarkas ar lata nominālvērtību pastā tiek pārdotas joprojām, lai gan nekur netiek uzskatāmi un skaidri norādīts, ka šīm pastmarkām jau pēc desmit mēnešiem būs beidzies derīguma termiņš.
Lai gan Latvija, pārejot uz eiro valūtu, noteica, ka latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi, izrādās, ka Latvijas Pasts nav vēlējies būt tik gādīgs pret saviem klientiem un tieši pagājušajā gadā panācis izmaiņas likumā, lai jau iepriekš pārdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību nebūtu jāmaina pret derīgām pastmarkām.
Juridiskais ietvars šim pasākumam tika sākts gatavot līdz ar pagājušā gada 21.martā Pasta likuma 33.panta 3 daļā veiktajiem grozījumiem, kuri to jaunajā redakcijā paredz, ka pārdotās pasta apmaksas zīmes atpakaļ nepieņem un nemaina. Savukārt kārtību, kādā Latvijas Republikas pastmarkas izgatavo, laiž apgrozībā un izņem no apgrozības ar šī paša likuma 34.pantu deleģētas Ministru kabinetam.
Tas savukārt noteicis, ka Latvijas Republikas pastmarkas, aploksnes un pastkartes ar pastmarkas attēlu tiek laistas apgrozībā un izņemtas no apgrozības, pamatojoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja izpildinstitūcijas, tātad Latvijas Pasta pilnvarotas personas lēmumu.
Savukārt Latvijas Pasts noteicis, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek izņemtas no apgrozības no 2015.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka klientiem nav iespējas mainīt pastmarkas ne pret naudu, ne pret citām pastmarkām.
Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda nenoliedz, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību tiek tirgotas joprojām. Pēc viņas pārstāvētā uzņēmuma pārliecības, cilvēkiem esot jādod tiesības izvēlēties pastmarku, turklāt pasta operatori arī paskaidrojot, ka to derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām.
Latvijas Pasts nesaskatot pārkāpumu faktā, ka pasta nodaļās un citās pastmarku tirdzniecības vietās nav izlikti paziņojumi par pastmarku derīguma termiņu. „Mēs jau pagājušā gada vidū informējām, ka pastmarkas ar lata nominālvērtību būs derīgas vēl tikai 2014.gadā. Cilvēkiem pašiem ir jāseko līdzi informācijai un jāuzmanās, lai pastmarkas izlietotu to derīguma termiņa laikā,” Pietiek norādīja pasta pārstāve.
Pēc viņas teiktā, jau no pagājušā gada tiek tirgotas arī pastmarkas ar diviem nomināliem – gan eiro, gan latu, un tām derīguma termiņš nebeigsies. Turklāt citu valstu pieredze liecinot, ka gads ir pietiekami ilgs termiņš, lai cilvēki izlietotu pastmarku krājumus.
Pasta klientiem gan ir aizdomas, ka tas ir patērētāju tiesību pārkāpums, jo laikā, kad tika tirgotas pastmarkas, nebija informācijas, ka tām beigsies derīguma termiņš.
Pret privātuzņēmumu pieļautajām kļūdām citkārt tik neiecietīgais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gadījumā ar valsts uzņēmējsabiedrību Latvijas Pasts nevēlas aizstāvēt patērētāju tiesības, jo uzskata, ka tā nav tik liela problēma, jo neesot indikāciju, ka cilvēki būtu sarūpējuši pastmarku krājumus.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa neslēpj, ka īsti nepārzina pasta pakalpojumus regulējošos normatīvus, jo pastmarku derīguma termiņa jautājumā neesot iedziļinājusies. Arī sūdzības par Latvijas Pasta rīcību PTAC neesot saņēmis.
Turklāt Vītoliņa esot pārliecināta, ka tas neradīs patērētājiem nekādus sarežģījumus. „Es gan īsti nezinu, taču nedomāju, ka cilvēkiem ir mājās lieli pastmarku krājumi, kuri līdz ar izņemšanu no apgrozības ies zudumā,” teic PTAC direktore. Tas, ka pastmarku tirdzniecības vietās nav norādes par latu nominālvērtības pastmarku derīguma termiņu, gan varētu būt pārkāpums, piebilda Vītoliņa.
PTAC vairākkārt sodījis komersantus, kas ir iekasējuši no klientiem pakalpojumu priekšapmaksu, bet kādu izmaiņu dēļ nav spējuši sniegt precīzi tādu pakalpojumu, kāds piedāvāts. Taču šajā gadījumā Latvijas Pasts, kurš līdz ar pastmarkas tirdzniecību ir pārdevis vēstuļu sūtīšanas pakalpojumu, šo pakalpojumu vispār negrasās sniegt pēc 2015.gada 1.janvāra par pastmarkām ar lata nominālvērtību.
Latvijas Pasta pārstāve tā arī nespēja Pietiek sniegt argumentus, kādēļ pastmarkām nevarētu būt neierobežots derīguma termiņš.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
