Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vai māksla ir vardarbīga?

Centrs Dardedze
24.08.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā zināms, sociālās tīklošanās platformās asas diskusijas izraisījis latviešu mākslinieka Kristiana Brektes gleznojums uz Rīgas 40. vidusskolas sienas, par kura aizkrāsošanu sākta parakstu vākšana vietnē “manabalss.lv”. Tā kā “Centrs Dardedze” jau 20 gadus iestājas par drošu bērnību un jebkāda veida vardarbības novēršanu pret bērnu, dalāmies mūsu pieredzē un pārdomās - vai šis mākslas darbs apdraud bērnus?

Pirmajā mirklī, redzot Kristiana Brektes gleznojumu, patiešām var iestāties mulsums – rodas jautājumi, kāda ir darba dziļākā nozīme un kāpēc tas redzams tieši uz skolas sienas. Nevaram noliegt, ka šāda vietas izvēle ir visai provokatīva, jo īpaši apzinoties šībrīža sakāpināto attieksmi pret dažādām ar ķermeni un seksualitāti saistītām tēmām daļā sabiedrības. Vai vietas izvēle ir diskutabla? Jā. Tāpat būtu noderējusi saruna ar skolu un vecākiem pirms gleznojuma tapšanas. Taču, ja mums patiešām rūp bērnu drošība un veselīga attīstība, ir vērts padomāt plašāk.

“Dardedzes” psihologi ikdienā strādā ar bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības – emocionālas, fiziskas, seksuālas vai pamešanas novārtā. Bieži mūsu darbs ir palīdzēt izvērtēt, vai bērns ir cietis no vardarbības – vai bērnā noteikta rīcība ir atstājusi negatīvas sekas, kā, piemēram, grūtības koncentrēties, agresīva uzvedība, miega traucējumi, depresīvas izjūtas un citas. Ja mums tiek jautāts, vai šis darbs pats par sevi varētu bērnus traumēt, mūsu atbilde būtu – visticamāk, nē. Taču ir svarīgi kādu kontekstu šim attēlam radām mēs, pieaugušie.

Ja apmeklējam muzejus un mākslas galerijas, pamanīsim, ka kailums mākslā tiek atspoguļots visai plaši. Pat pastaiga pa Rundāles pili var izraisīt bērnā jautājumu, kāpēc teju katrā istabā uz griestiem ir redzami kaili cilvēki vai eņģeļi. Vai tāpēc vecākiem vajadzētu mulst, satraukties vai aicināt steigšus šos eņģeļus saģērbt? Droši vien, ka ne, un arī bērnus tas īpaši nesatrauc. Protams, daži mākslas žanri mums var šķist estētiskāki nekā citi, bet tas nenozīmē, ka mums nepatīkamos vajadzētu nosodīt vai aizliegt. Abstrakts krūts (vai četru krūšu) attēlojums pats par sevi bērnam nerada pāri un viņu netraumē.

Tai pašā laikā ir divas lietas, kas patiešām emocionāli ļoti ietekmē bērnu un būtiski palielina dažādus riskus. Pirmkārt, tā ir vecāku trauksme. Vecāku emocijas – satraukumu, bailes, dusmas – bērns pilnīgi noteikti jūt un dzīvo tām līdzi. Trauksme vecākos ceļ trauksmi bērnos. Un, otrkārt, bērnus riskam pakļauj pieaugušo radītas “tabu” tēmas – ja bērns redz un jūt, ka ir noteiktas tēmas, par kurām vecāki vai citi apkārtējie pieaugušie ļoti satraucas, mulst vai dusmojas, kā arī nosoda sarunas par tām, viņš saņem skaidru signālu – par šo nerunāt. Un tieši tas rada lielākos riskus bērnam ciest, piemēram, no seksuālas izmantošanas.

Ja vecāki un pedagogi jau no mazotnes izvairās runāt ar viņu par ķermeni, nosaukt visas ķermeņa daļas un aizliedz bērnam par noteiktām tēmām jautāt, bērns patiešām nerunās. Visticamāk, viņš sameklēs interesējošo “Google” vai “Youtube”, un tur atrastais būs daudz “krāšņāks” un bīstamāks par augstāk minēto mākslas darbu. Ja kāds būs viņam parādījis ko mulsinošu vai pat seksuāli aizskāris, bērns par to nestāstīs pieaugušajiem, jo zinās – tā ir aizliegtā tēma, par ko gaidāms satraukums, dusmas vai nosodījums.

Noslēpumainība rada augsni vardarbībai, turpretī atvērtas, mierīgas sarunas bērnu pasargā. Ir ārkārtīgi svarīgi bērna vecumam atbilstošā veidā runāt par jebkuru tēmu, kas bērnam interesē, radot savstarpējas uzticēšanās gaisotni jau no mazotnes. Bērna spēja runāt par jebko, kas viņam rada bažas, ir nesalīdzināmi svarīgāka viņa drošībai nekā “kauna izjūtas attīstība”.

Jā, iespējams, skolas siena nebija piemērotākā vieta šim gleznojumam. Taču tā ir mūsu izvēle - uztvert to kā “draudu bērna drošībai” un cīnīties vai uzlūkot to kā iespēju parunāties ar savu bērnu – ko viņš par šo darbu domā? Interesanti, ko viņš tajā redz? Kā, pēc viņa domām, atšķiras mākslas darbs no ķēpājuma uz sienas?

Ja vecākus satrauc tas, ka bērni interneta dzīlēs ir “pašmācības” ceļā jau atklājuši sev arī citus Brektes laikmetīgās mākslas darbus – izmantosim iespēju parunāties ar bērniem par to, kādas emocijas tas viņos raisa, kas šajos darbos piesaista vai atgrūž? Tas būs vērtīgs sākums sarunai par to, kā vispār bērnam atšķirt piemērotu saturu no nepiemērota, kaitējoša satura. Mēs parasti iesakām bērniem vadīties pēc izjūtām - ja tas bērnu satrauc un rada nepatīkamas izjūtas, vajadzētu šādu saturu izslēgt un pastāstīt par to vecākiem. Vienīgā problēma: ja vecāki no noteiktām tēmām izvairās, vai bērni stāstīs?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...