Iesaki rakstu: 
Es uz šejieni pārcēlos no Rīgas pirms gadiem piecpadsmit. Savaldzināja mežs un iespēja dzīvot bez kaimiņiem, kas iepriekšējos 25, komunālajā dzīvoklī pavadītajos gados, bija radījuši vēlmi ikdienā iztikt bez svešu cilvēku klātbūtnes. Pa šiem gadiem ir pilnībā atjaunota un pārbūvēta vecā māja, labiekārtota apkaime pašiem tīkamā veidā – šajā īpašumā ieguldīts laiks, līdzekļi un sirds. Apliecinājums paveiktajam ir daudzie komplimenti no ārvalstniekiem, jogotājiem, draugiem un pārējiem ciemiņiem, kuri ir sajūsmā par plašo koka izmantojumu mājā, moderno vidi, labo auru.
Manai dzīvesvietai ir tikai viens trūkums – tā atrodas šosejas malā. Es apzinājos šo trūkumu jau īpašuma iegādes brīdī (toreiz tas bija kompromiss starp sapņu vietu un pieejamajām finansēm) un esmu ar to sadzīvojusi visus šos gadus.
Ziņu par šosejas A2 rekonstrukciju uztvēru vairāk pozitīvi – kuram gan nepatīk braukt pa labas kvalitātes ceļu, kā arī bija cerība, ka rekonstrukcija ietvers ne tikai braucamās daļas, bet arī pie ceļa dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu – trokšņus slāpējošas sienas izbūvi.
Pirms mēnešiem četriem uzrakstīju vēstuli Latvijas Valsts ceļiem, kurā uzdevu jautājumu – vai pie mana īpašuma paredzēta sienas izbūve. No oficiālā e-pasta saņēmu vien saiti uz organizācijas mājas lapu (kuru biju izstudējusi pirms tam, atbildi uz savu jautājumu neatrodot), bet, iesaistot Twitteri un PR cilvēkus, tiku pie konkrētas atbildes – nē, tas nav paredzēts, jo izmaksā dārgi, bet Valstij naudas nav.
Labi. Es to saprotu un respektēju. Bet. Ja nav iespējas uzbūvēt žogu, lūdzu, necērtiet kokus! Egļu dzīvžogs, jasmīnu krūmi, dažas vecās ābeles un kļavas ir mans vienīgais aizsegs no tūkstošiem acu pāru, kas ik dienu brauc garām, no nerimstošā trokšņa, no izplūdes gāzēm.
Es izstaigāju visu apkaimi, izpētot gan jau izbūvētos ceļa posmus, gan cenšoties ar neprofesionāļa aci saprast, ko nozīmē sarkanie mietiņi, kas apsprausti ap manu māju, un zaļas atzīmes uz kokiem. Spriežot pēc jau rekonstruētā posma, tie nozīmē tikai vienu – visu koku nociršanu.
Es saprotu arī to, ka aiz šādiem lēmumiem stāv Burts, Pants un Likums. Par to, cik metri no ceļa centrālās ass ir Valsts īpašums, kas ar to var darīt to, ko grib. Un Projekts paredz, ka koki jācērt. Tas, ka ceļa būvniecībai tie reāli netraucē, ir cits stāsts. Tas, ka Citā Likumā teorētiski ir noteikts, ka “ja nepieciešams mazināt transportlīdzekļu izplūdes gāzu, trokšņu un citu kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku, autoceļa aizsargjoslās izbūvē īpašas konstrukcijas vai izveido koku un krūmu rindu stādījumus (dzīvžogus).” Kurā brīdī un kurš nosaka šo “ja nepieciešams”? Darbu pasūtītājs? Projektētāji? Valsts? Es esmu Valsts?
Es negribu dzīvot uz šosejas, un es negribu iet dzīvot citur (man to neviens arī nav piedāvājis). Pat, ja līdz šādai versijai nonāksim – esošo īpašumu nevarēšu pārdot ne tuvu tiem līdzekļiem, kas šeit ieguldīti. Vai man to kāds kompensēs – šaubos. No tā visa var izbēgt pavisam vienkārši – nenocērtot kokus ap māju.
Baidos, ka oficiālām vēstulēm vairs nav laika, jau šodien dzirdēju zāģu un trimeru skaņas ne pārāk tālu skanam. Es nevaru arī pieķēdēties pie kokiem un gaidīt zāģus, jāiet uz darbu.
Es nezinu, ko darīt. Mani mīļie draugi medijos, juridiskajos birojos, varbūt pat Valsts Ceļos vai citā Varenā Institūcijā? Varbūt jums ir kāda doma, ideja, ieteikums?
Pārpublicēts no https://mugursoma.lv/
Attēlā – Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
