Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Martā, kad jaunais vīruss Sars-Cov-2 sasniedza Latviju un mūsu visu ikdienā uz palikšanu ienāca jaunais vārds Covid-19, reakcija uz pandēmijas ierobežošanu vai visā pasaulē bija līdzīga.

To raksturoja apjukums, akūts informācijas trūkums, bailes. Eiropas Savienībā, kuras viens no pamatpīlāriem ir cilvēku brīva pārvietošanās, kā domino efektā valstis viena pēc otras nebrīdinot slēdza savas robežas. Viss apstājās. Ielas bija tukšas, skolas, bibliotēkas, kafejnīcas, veikali, teātri utt. slēgti. Slimnīcas un morgi pārpildīti.

Latvija šajā posta un nelaimes jūrā bija droša un mierīga vieta. Salīdzinot pat ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ierobežojumi bija maigāki, inficēšanās, saslimstības un mirstības rādītāji zemāki, valdības rīcība principā konsekventi balstīta ekspertu ieteikumos, tikai pēc tiem pieņemot politiskus lēmumus. Atļaušos apgalvot, ka epidemioloģiskās drošības lēmumi sekmējās raitāk un bija vairāk pierādījumos balstīti, salīdzinot ar, piemēram, atbalsta programmām epidēmijas skartajām nozarēm.

Tam ir skaidrojums – epidemioloģiskie lēmumi ir brīvāki no ideoloģiskām izšķiršanām, tā faktiski ir zinātne. Savukārt jautājumi par valsts atbalstu, to, kam pienākas dīkstāves vai citi pabalsti, kam ne, ir cieši saistīti ar lēmumu pieņēmēju ideoloģiskajām pārliecībām.

Tiesiskais regulējums pavasarī, ieviešot ārkārtas situāciju, noteica striktu lēmumu un atbildības vektoru – centralizēti no augšas uz leju. Situācija bija smagāka, bet kaut kādā veidā lēmumu pieņēmējiem valdībā dzīve bija vienkāršāka – 2X2m, un visi sēž mājās. Ziņa skaidra, viegli izstāstāma un parādāma.

Ierobežojumu mazinājumu maijā pa soļiem rosināja eksperti, valdība ar diskusijām tos akceptēja. Vasara Latvijā pagāja Covid-19 miera zīmē. Zemākais Eiropā Covid-19 inficēto skaits, dzīve gandrīz bez ierobežojumiem, laiks, lai atvilktu elpu no samocītā pavasara, sagatavotos nezināmajam rudenī un ziemā.

Kopš pandēmijas sākuma informācijas pētījumu par jauno vīrusu un Covid-19 ir nesalīdzināmi vairāk, un tas palīdz veidot jaunu stratēģiju un taktiku vīrusa savaldīšanai.

Kā zinātnieki prognozēja, rudens atnāca ar Covid-19 kāpumu. Latvijai izdevās salīdzinoši zemus inficēšanās rādītājus saglabāt vai mēnesi ilgāk par pārējo Eiropu, ieskaitot kaimiņu valstis. Tomēr pie atvērtām robežām un brīvākas cilvēku pārvietošanās vīrusa neizplatīšanās nebija iespējama.

Latvijas stratēģija, ko veidojuši mūsu SPKC epidemiologi, konsultējoties ar citu specialitāšu pārstāvjiem, balstīta riska līmeņu noteikšanā un iespējami ilgi tikai lokālu ierobežojumu piemērošanā. Riska līmeņi savukārt sakņojas četru pamata indikatoru vērtēšanā:

- 14 dienu kumulatīvās incidences rādītājs - cik jaunu saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un cik inficēšanās gadījumi ir izsekojami (situācija tiek kontrolēta, ja neizsekojamie nav vairāk par 20%);

- testu skaits – par pietiekamu uzskatot 300 testus uz 100 tūkst nedēļas laikā;

- pozitīvo testu īpatsvars – ES sliecas vienoties par 4% kā robežu, kad infekcijas izplatību uzskata par nekontrolējamu;

- ar Covid-19 saslimušo skaits slimnīcās un to stāvokļa smagums.

Pēdējo divu nedēļu straujie inficēšanās rādītāji Latvijā raisa baiļu, neskaidrības un trauksmes sajūtu, kas savijas kopā ar Covid-19 noliedzēju un konspirācijas teoriju daudzinātāju balsīm. Ikdienas statistika ar no jauna atklātiem pozitīviem gadījumiem ir satraucoša, šķiet, ka zūd pamats zem kājām un Latvija grimst Covid-19 skavās.

Piemirstas, ka straujais pieaugums ir no ļoti zemas bāzes, kas, šo faktu ignorējot, bildi padara dramatiskāku. Saprotama cilvēku vēlme gūt pārliecību, ka valstī ir skaidrs un vēlams arī vienkāršs plāns, ko darīt Covid-19 ierobežošanai. Tāds pa soļiem un datumiem – ja slēgs skolas, tad kad, ja ekonomika atkal apstāsies, vai būs kompensācijas utt.

Sniegšu ieskatu par to, kādu pieeju mūsu eksperti iesaka epidemioloģiskās situācijas kontrolei tagad un par ko esmu informējusi arī ministru prezidentu. Mūsu rīcībā ir drošības pasākumu un ierobežojumu klāsts, ko pielieto pakāpeniski un mērķtiecīgi lokālā līmenī. Tā ir būtiska atšķirība no pavasara, kad vienāda smaguma ierobežojumus attiecināja uz visu valsti. Drošības pasākumi ir distancēšanās, roku un virsmu higiēna, telpu vēdināšana, masku lietošana.

Neviena no šīm darbībām viena vien nenodrošina rezultātu, tās ir praktizējamas kopā vai kombinācijās. Visus šos drošības pasākumus var un vajag lietot ikdienā, tostarp darbā. Bet. Tiem, kas tic, ka vīrusu ne vien apturēsim, bet arī ekonomiku bez ierobežojumiem varēsim darbināt, ja tik visi un visur valkās maskas, – diemžēl tā nenotiek.

Skatām kaut vai Čehiju, kas lepojās ar masku valkāšanas plašumu un disciplīnu – Covid-19 izplatība rudenī tur aizgāja kā uguns sausā zālē. Pie drošības pieskaitāmi arī organizatoriski pasākumi, kas izglītības iestādēs, darba vietās, sadzīvē nodala cilvēku plūsmas, darbu, ja iespējams, organizē attālināti, maiņu darbu rīko tā, lai cilvēki no dažādām maiņām nestrādātu kopā, strikti ievēro ekspertu ieteikumus nerīkot tortes "Cielaviņa" kopīgu baudīšanu pusdienu pārtraukumā, nenākt uz darbu slimiem utt.

Šie pasākumi ir gan iekļauti MK noteikumos nr.360, gan izvērsti aprakstīti SPKC speciālistu vadlīnijās un rekomendācijās darba devējiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, pasākumu rīkotājiem u.c. Šie drošības pasākumi jau ir saistoši to adresātiem, bet vai tiešām tiek ievēroti? Kā saka – ar Dievu uz pusēm.

Infekcijas uzliesmojumi darba kolektīvos liecina, ka šie pasākumi, kas ir reāla iespēja novērst karantīnu, tomēr netiek pietiekami īstenoti. Sekas tam ir uzņēmuma vai iestādes došanās karantīnā, darbības pārtraukums, reizēm pat striktāki ierobežojumi visā pilsētā vai novadā.

Ja drošības pasākumi netiek ievēroti, tie raisa vīrusa uzliesmojumu un striktākus ierobežojumus. Apzinoties, ka bērnudārzi un skolas klātienē ir mērķis, kas jānosargā iespējami ilgi, ierobežojumu pielietojums sākas no vieglākā un smagāko. Paralēli valdībai ir jāstrādā pie jaunu atbalsta mehānismu izstrādes gadījumam, ja būs jāievieš strikti ierobežojumi valsts mērogā.

Vieglākie ir pulcēšanās skaita mazināšana, vietu iekštelpās, kurās cilvēki kustas un kontaktējas ciešāk darba laiku ierobežojumi, pasākumu atcelšana, vienvārdsakot – galējā variantā atgriešanās pie marta 2×2 un „visi sēž mājās” regulējuma.

Vai šo var salikt tabulā ar pamatrādītāju vērtībām un datumiem pretī? Nē, nevar. Jo kā jau minēju iepriekš – tagad lēmumu pieņemšanas algoritms ir daudz niansētāks, lokāli piemērojams, bez vertikālās ass no augšas uz leju, ar nesalīdzināmi lielāku pašvaldību, uzņēmēju un mūsu katra apzinīgumu, līdzdalību un izpratni.

Atšķirībā no pavasara tagad Latvijā lietojam lokālus ierobežojumu vīrusa vairāk skartajās pašvaldībās, jo eksperti uzskata, ka par uzliesmojumu pašvaldībā x nav jāsoda arī pašvaldība Y, liedzot tās bērniem, piemēram, interešu izglītību. Lokālo ierobežojumu efektivitāti novērojam Kuldīgā un Daugavpilī, kurās tie tika piemēroti pirmo reizi Latvijā un palēnināja vīrusa izplatību šajās pilsētās.

Šāda, pieeja, protams, prasa sarežģītāku komunikāciju un skaidrošanas darbu. Valdībā jaušas vēlme pēc vienkārša, grafiski skaidrojama plāna. Ideālā variantā tāda, kurā ir viens vienkāršs pasākums, kas ļautu apturēt vīrusa izplatību un saglabāt ekonomisko aktivitāti, piemēram, maskas visiem un visur.

Eksperti, pateicoties kuru profesionalitātei, Latvijas valdība līdz šim spējusi reaģēt adekvāti un samērīgi, gan nevar šādu prieka vēsti sniegt. Jo, skat. iepriekš rakstīto, šī brīža Covid-19 ierobežošanas plāns ir sarežģītāks, daudz vairāk balstīts atbildības vienmērīgākā sadalē starp valsti un indivīdu, grūtāk kontrolējams, toties atstāj lielāku iespēju neaizvērt ciet visu valsti. Tas taču ir mērķis, kā vārdā ir vērts iespringt?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt mūsu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...