Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurores vecākās tieslietu padomnieces L.Vehi piekrišanu Valmieras J. Daliņa stadiona izcirsto koku lietā pārbaudes termiņš ir pagarināts līdz 2012. gada 20. oktobrim, - tā liecina Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras policijas iecirkņa priekšnieka A. Šteimaka parakstītā vēstule.

Iepazīstoties ar pārbaudes lietas materiāliem, pārsteigumu izraisa uzņēmuma Vidzemes mērnieks sniegtais paskaidrojums par topogrāfisko projektu: ”Mēs nevaram Jums sniegt objektīvus datus par 2009. gada topogrāfijas kartē uzmērītiem lapu kokiem un to skaitu un veidiem…”

Turpat norādīts, ka „mērnieks varēja arī pieļaut kļūdu, nosakot lapu koku sugas šaurlapjos vai platlapjos, izņemot, protams, bērzus”… Tātad no 97 platlapju sugas kokiem stadiona teritorijā Vidzemes mērnieks pieļauj tik lielu kļūdu, ka tikai 32 liepas, 4 mazi ozoliņi un stadionā atlikušie 9 platlapju sugas koki ir bijuši „pareizi” noteikti.

Ja tiesībsargājušās iestādes tic Vidzemes mērnieka „pasakai”, tad jautājums paliek gandrīz nemainīgs - kur pazuduši vismaz 50-60 lapu sugas koki, kuri uzrādīti topogrāfiskajā kartē kā platlapji?

Vidzemes mērnieks ar savu paskaidrojumu 54% apmērā pieļauj kļūdu, kas ir vairāk kā pusei lapu koku, izņemot bērzus, nenesot atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

 Vai šādam uzņēmumam kā Vidzemes mērnieks vispār var uzticēties pasūtītājs?

 Šādam Vidzemes mērnieka apgalvojumam nepiekrīt Latvijas mērnieku biedrības sertifikācijas centrs, norādot, ka "stadiona teritorijā jāuzmēra visi atsevišķi augoši koki", "veicot uzmērījumu mērogā l:500, nav pieļaujama līdzvērtīgu apvidus objektu nepamatota atlase(neattēlošana)" un "darbu izpildītājs ir atbildīgs par izpētes precizitāti un pareizību”.

 Līdz šim brīdim nav izpildīts Vidzemes tiesu apgabala virsprokurores vecākās tieslietu padomnieces L.Vehi lēmums, kas paredzēja „apsekot teritoriju, noskaidrot, kurās vietās topogrāfiskajā kartē atzīmēto koku nav, par to sastādīt aktu. Nav noskaidrots, vai tiešām nocirsts vairāk ozolu kā atļauts, ko varētu izdarīt, noskaidrojot, kurās vietās J.Daliņa stadiona teritorijā auguši ozoli, kur tie izcirsti. Topogrāfiskā kartē atzīmējot ozolu atrašanās vietas pirms koku ciršanas un pēc ciršanas”.

Ziemeļvidzemes virsmežniecības balstīšanās uz Vidzemes mērnieka apgalvojumu un to, ka pēc topogrāfiskā plāna nav iespējams sastādīt aktu par izcirsto koku skaitu, sugu u.c. parametriem, nav pamatots attaisnojums, kas liegtu iezīmēt atlikušos kokus topogrāfiskajā kartē, kurās vietās tie aug, un pārliecināties dabā, vai koku suga atbilst topogrāfijā uzrādītajam.

Aizdomas rada fakts, ka Ziemeļvidzemes virsmežniecību vada Valmieras domes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Astra Boķe, kura bijusi arī J.Daliņa stadionā laikā kad notika koku vērtēšanas komisijas darbs.

Valmieras pašvaldības priekšsēdētāja Ineša Boķa paziņojums policijai, ka zaudējumu Valmieras pašvaldībai koku izciršanas sakarā neesot, nerada uzticību šādai situācijai, kad augstas amatpersonas, kuras savā starpā ir radinieki, pieņem lēmumus ar to pakļautībā strādājošiem darbiniekiem.

 Kā iespējamu pierādījumu, kas apliecina Vidzemes mērnieka topogrāfijas precizitāti, var pārliecināties pēc tā, ka topogrāfija aptvēra arī teritoriju, kas atradās ārpus stadiona žoga, kur koki tika iezīmēti atbilstoši toreiz esošajai situācijai un dabā aug joprojām.

Ir vairāki liecinieki, kuri var apliecināt gan to, ka izcirsti tika arī ozoli-platlapji, gan arī to, kurās vietās aptuveni tie auguši, arī liecināt par to, ka bērzi nebija pārauguši un neapdraudēja stadiona apmeklētāju drošību, ka stadions bija ar unikālu floru un ar iepriekšējās paaudzes atstātu mantojumu.

Vienlaikus nocirstajiem kokiem stadionā netika rīkota izsole kustamai mantai saskaņā ar likumu par Publiskās personas mantas atsavināšanas likumu, bet tie tika iekļauti līgumcenā uzņēmumam SIA Tebesco, kas izcirta kokus stadionā un tos realizēja. Šo faktu neuzzinājām no Iepirkumu uzraudzības biroja, - tikai policijas resoriskās pārbaudes materiālos parādās līgums starp SIA Vidzemes olimpiskais centrs (Valmieras pašvaldībai pieder kapitāldaļas) un SIA Tebesco, kas vēlreiz apliecina, kā Valmieras pašvaldība ir rīkojusies ar mantu.

Kāpēc policija un Valmieras rajona prokuratūra nav ņēmusi vērā šo iespējamo pārkāpumu iepriekšējās resoriskās pārbaudes laikā, un kurai amatpersonai par to būs jāuzņemas atbildība, atbilde vēl nav saņemta.

Jāatzīmē, ka no stadiona „slimajiem” 304,29 m3 koku ieguva vien nieka 4092,69 Ls vērtu „malku”, ko „nokurinājusi” Burtnieku novada pašvaldība.

Interesanti, ka atskaitēs Valsts meža dienestam Valmieras pašvaldība uzrāda 300,46 m3 koksnes, bet atļauj izvest no stadiona par 3,8 m3 koksnes vairāk.

„Malkas” iegūšanu ir pamats apšaubīt, jo stadiona cirsmā nocirstie apaļkoki-bērzu stumbri mērķtiecīgi tika atzīmēti ar sarkanu krāsas atzīmi un krauti pa koku sugām atsevišķi, par ko var pārliecināties fiksētajās fotogrāfijās www.valmierainfo.lv.

 Valmieras administratīvā tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka, „lemjot jautājumu par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā un tam pieguļošajā teritorijā, izciršanai plānoto koku apjoms aptvēra arī tādus kokus, kas nebūtu radījuši vai nevarēja radīt avārijas situāciju(piemēram attiecībā uz 342 bērziem minētajā aktā nav konstatēti nekādi koku defekti-pārauguši, nokaltuši vai tamlīdzīgi, kas varētu radīt avārijas situāciju)”.

Līdz ar to ir pamats apšaubīt visu J.Daliņa stadiona nocirsto kokmateriālu uzrādi kā malku. Cena šādiem kokmateriāliem – finierklučiem 2010 gadā pārsniedza 28,00 Ls par m3. Kādu „malciņu” un no kurienes patiesi ir saņēmusi Burtnieku novada pašvaldība, tas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.

 Valmieras pašvaldība joprojām nesniedz atbildi uz jautājumu, ko uzlikusi par pienākumu sniegt Valmieras administratīvā rajona tiesa: ”Vai Valmieras pašvaldība ir noskaidrojusi, kur palikuši vairāki desmiti ozolu ar 30-50 cm diametru, kas nav minēti aktā un arī dabā vairs neaug stadionā, par to, kāpēc aktā minētas nocirstas 32 bojātas liepas, bet atskaitē Valsts meža dienestam tās nav minētas, kā arī par to, vai visi 410 nocirstie koki bijuši „slimi””. Šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu Valmieras pašvaldība ir pārsūdzējusi un atbildi biedrībai Sabiedrības iniciatīvas centrs nevēlas sniegt.

Cik ilgs laiks un cik daudz būs nepieciešams savākt paskaidrojumu, kuru vērtība ir pielīdzināma „pasakām”, jo nav kriminālprocesa, lai visa sabiedrība spētu „noticēt”, ka nocirstie ozoli J. Daliņa stadionā nemaz nav auguši?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...