Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakardienas notikumi vismaz manā izpratnē pielika punktu jautājumam – vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei būtu jālido no augstā amata. Atbilde ir īsa un skaidra – protams, jebkurā normālā valstī viņai jau šodien būtu jālido, ja pašai nepietiek godaprāta iesniegt atlūgumu. Paskaidrošu – kāpēc.

Kas tad vakar tāds notika? Jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sarīkoja savu PR pasākumu, izsaucot „uz tepiķa” Pētersoni un publiski paziņojot, ka VID ar skubu esot jāatbrīvojas no „milzu šaubu ēnas” un reizē ar to – arī no negodprātīgajiem VID darbiniekiem.

Pētersone zemīgi klanījās un visam tikpat publiski piekrita. Jā, VID divu nedēļu laikā iesniegšot VID darbinieku novērtējumus un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, par kuriem radusies šī te šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību. Jā, viņai jau esot "nojausma par atsevišķām personām". Jā, „svarīgi pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no cilvēkiem, pār kuriem krīt šaubu ēna”. Jā, „augoni nevar turēt ilgi, tas ir jāizgriež pēc iespējas ātrāk”. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Šiem vārdiem varētu ticēt, ja tos teiktu cilvēks no malas, kas nule ielikts VID vadītāja amatā un nu ir apņēmības pilns trieciena tempā izmēzt visus Čerņeckus, Podiņus, Burijus, Bunkus, Kijonekus, Kaminskas, Prusakas un pārējos, kuri gadiem ir dzīvojuši, maigi izsakoties, tīri zaļi.

Taču šis nav tas gadījums. Viss, kas noticis VIDā un tā struktūrās, ir noticis Pētersones acu priekšā, ja ne ar viņas līdzdalību.

Atgādināšu visiem – arī pašai Ināra Pētersonei, ja viņai tas aizmirsies: kopš 2000. gada viņa iesniedz amatpersonas deklarācijas kā VID darbiniece aizvien augstākā amatā: vispirms VID Zemgales reģionālās iestādes Nodokļu kontroles daļas priekšniece, tad pārvaldes direktora vietniece, tad Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, tad VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā.

VID sistēmā Pētersone strādā kopš 1995. gada jūlija – tātad vairāk nekā divdesmit gadus. Drīz būs divarpus gadi, kopš viņa ir iecelta par VID ģenerāldirektori.

Tagad šī te Pētersone, kas divdesmit gadus strādājusi VID un vairāk nekā divus gadus to vadījusi, pēkšņi paziņo – viņai esot „nojausma par atsevišķām personām” VID, kuras varētu arī nebūt īsti godīgas. Turklāt paziņojums nāk nevis aiz laba prāta, bet tad, kad izrādīties kāra jauna ministre ir paņēmusi VID ģenerāldirektori pie rīkles un tai nu jāspirinās, kā var.

No vakardienas Pētersones paziņojumiem izriet, ka VID ģenerāldirektore acīmredzot ir noslēgusi „dīlu” vai vismaz cer, ka tāds ir noslēgts, - teiksim, „upurēt” dažus vissmirdīgākos un odiozākos kadrus (piemēram, Čerņecki, Kijoneku, Kaminski, vēl kādus), bet saglabāt amatu pašai un neļaut no VID izmest tādus „sistēmiski” svarīgus cilvēkus kā, piemēram, Bunku.

Ļoti iespējams, ka – ņemot vērā, kādā valstī mēs dzīvojam - tas arī izdosies: galu galā arī „zemniekiem” ir savas lietas kārtojamas, un, piemēram, Burija piemērs rāda, ka VID vadošajos amatos ir ne mazums cilvēku, kas spēj ātri nomainīt „orientāciju”, kaut ko pārdot, kaut ko iemainīt un izrādīties bezgala noderīgi arī nākamajai „varai”.

Taču, ja raudzīties pēc būtības, tieši vakardienas Pētersones paziņojumi ir tie, kas neatstāj vairs ne mazākās šaubas – kundzei būtu jālido kā pirmajai, uzreiz un tūlīt. Viņa ir gadiem bijusi šīs sistēmas sastāvdaļa, un viņas vakardienas atklāsmes patiesībā ļauj izdarīt tikai vienu divdaļīgu secinājumu.

Pirmais variants – ja tu, cilvēks, divdesmit gadus strādā VIDā un tev tikai tagad, pēc kājas spēriena pa mīkstumiem parādās „nojausma par atsevišķām personām”, tad tev īstā vieta nevis par VID ģenerāldirektori, bet par veikala vadītāju.

Lai gan arī - nez vai kāds privātuzņēmējs sev par veikala vadītāju ņems cilvēku, kurš, spriežot pēc līdzšinējās pieredzes, nespēs vai nevēlēsies redzēt, kā viņa deguna galā pārdevēji apkrāpj pircējus, mazgā desas, pārspiež derīguma termiņus un kārto paši savas štelles.

Un otrais variants – tu, cilvēks, nemaz tik stulbs un naivs neesi, visu labi zini un saproti, bet pats esi kļuvis par šīs sistēmas sastāvdaļu un nemaz neesi ieinteresēts kaut ko mainīt. Un tad, protams, normālā valstī tev vieta nevis kabinetā Talejas ielas mājā, bet mazākā telpiņā ar rūtotiem logiem.

Ar vārdu sakot, vai nu VID zivs galva ir neglābjami stulba un akla, vai arī pat ļoti redzīga un izmanīga – toties sapuvusi līdz pašai asakai. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...