Iesaki rakstu: 
Abiem bijušajiem ekspremjera Ivara Godmaņa valdības glābtās Parex bankas īpašniekiem – Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim -, visticamāk, tomēr nāksies rēķināties ar apsūdzību uzrādīšanu kriminālprocesā, ko saistībā ar viņu ieguldījumiem Parex aizvien šķetina Ģenerālprokuratūra.
Pēc vairāku Pietiek avotu teiktā, vēlākais, šovasar prokuratūra plāno pabeigt izmeklēšanu kriminālprocesā par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi un abu bijušo bankas īpašnieku un miljonāru Kargina un Krasovicka darbībām.
Oficiāli Ģenerālprokuratūra skaidru atbildi par, iespējams, sagaidāmajām apsūdzībām Karginam un Krasovickim nesniedz, norādot, ka kriminālprocesā aizvien notiek izmeklēšana, līdz ar to plašāki komentāri nevarot tikt sniegti. Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, saistībā ar Kargina un Krasovicka darbībām ar Parex bankas subordinēto kapitālu prokuratūras izmeklētāji, pabeidzot izmeklēšanu, abiem bijušajiem īpašniekiem varētu celt apsūdzības.
Kriminālprocess par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi Ģenerālprokuratūrā tika sākts 2010.gada vasarā. Tā pamatā ir banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegums, kurā bija norādīts uz aizdomīgiem darījumiem, kurus saistībā ar Parex kapitālu īstenojuši abi bijušie valsts glābtās bankas īpašnieki vai viņu radinieki.
Pēc Ģenerālprokuratūras preses pārstāves Lauras Pakalnes Pietiek sniegtās informācijas, kriminālprocesā par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi joprojām turpinās izmeklēšana. Abiem bijušajiem Parex īpašniekiem Karginam un Krasovickim šajā procesā pagaidām esot piemērots liecinieka statuss.
Uz Pietiek jautājumiem par to, kāda gaita kriminālprocesā, kas saistīts ar pārbaudi par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi un abu bijušo īpašnieku darbībām, un vai ir tiesa, ka šī kriminālprocesa ietvaros apsūdzības par iespējamu ļaunprātīgu rīcību varētu tikt uzrādītas Karginam un Krasovickim, prokuratūras preses pārstāve Pakalne atbildēja: „Lietā joprojām turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Abām jūsu pieminētajām personām pagaidām ir piemērots liecinieka statuss.”
Kā zināms, premjera Godmaņa vadītā valdība [20.12.2007-12.03.2009] Parex bankas glābšanu īstenoja 2008.gada novembrī, Karginam un Krasovickim piederošās bankas akcijas pārņemot par diviem latiem. Tomēr Parex glābšanas cena bija daudzkārt lielāka. Kopumā tieši un netieši Parex glābšanā valsts ieguldīja ap 1,2 miljardus latu.
Skaidru aplēšu par to, cik lieli būs valsts zaudējumi no Parex glābšanas pēc tam, kad tiks pārdota no Parex atdalītā tā sauktā labā banka Citadele un atgūti vecās Parex sliktie kredīti, nav. Portāls Delfi otrdien lēsa, ka Parex glābšanā valsts būs zaudējusi vismaz 200 miljonus latu. Tomēr Pietiek aplēses vedina spriest, ka Parex glābšana nodokļu maksātājiem, iespējams, būs izmaksājusi vairāk nekā pusmiljardu latu.
Kriminālprocess par Parex subordinētā kapitāla izcelsmi nav vienīgais, ko izmeklējusi prokuratūra. 2009.gada oktobrī pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem valsts īstenotās Parex bankas pārņemšanas procesā. Tomēr nepilnu gadu vēlāk - 2010.gada 16.augustā - prokuratūra izlēma kriminālprocesu par Parex pārņemšanas likumību izbeigt.
Pērn rudenī WikiLeaks publiskotās ASV vēstniecības telegrammas liecināja, ka amerikāņu diplomāti diskusijas par izmeklēšanu Parex darbībā un pārņemšanas lietā dēvējuši par politisku teātri, savukārt Valsts kontroliere Inguna Sudraba tika raksturota kā vienīgā godīgā iesaistītā persona. „Nav nekāds pārsteigums, ka [Valērijs] Kargins un [Viktors] Krasovickis bankas pārņemšanā tikuši cauri sveikā. Aicinājumi veikt tālāku izmeklēšanu ir labs politiskais teātris, bet tā praktiskais iznākums varētu būt ļoti ierobežots,” bija teikts ASV vēstniecības telegrammā.
Kopš 2008.gada beigām valsts īpašumā esošā Parex un tās akciju īpašniece Privatizācijas aģentūra (PA), 2010.gada 30.jūlijā vērsās tiesā pret bijušiem bankas īpašniekiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā nodarītos zaudējumus vairāk nekā 65 miljonu latu apmērā. 2011.gada 2.decembrī PA un Parex pret Karginu un Krasovicki cēla papildus prasību par 99,5 miljonu latu piedziņu. Līdz ar to kopējie valsts - PA un Parex personā – celtie prasījumi pret abiem bijušajiem bankas īpašniekiem pārsniedz 164 miljonus latu.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
