Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?
Aivars Strakšas30.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Tātad – vai pēdējās projekta izmaksu prognozes Latvijas teritorijā, kas tiek lēstas no 9 līdz 10 miljardiem eiro, ir vēl ekonomiskās lietderības pusē vai jau aiz tās?
Atgādinu, ka E&Y 2017. gadā veiktajā "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzē šī projekta izmaksas Latvijas teritorijā tika lēstas nedaudz zemāk par 2 miljardiem eiro. Tika plānots pārvadāt 6 līdz 7 miljonus pasažieru gadā, un 2026. gada bāzes scenārijā bija paredzēts pārvadāt ap 15 miljoniem tonnu kravu ar apjomu palielinājumu līdz 20 miljoniem tonnu 2055. gadā.
"Boston consulting" veiktajā izmaksu ieguvumu analīzē, kas tika publicēta šogad, pasažieru pārvadājumu apjomi ir samazināti apmēram divas reizes, savukārt kravu pārvadājumi gandrīz divdesmit reizes.
Šobrīd valdība izmisīgi meklē iespējas atrast finansējumu projekta pabeigšanai. Taču vai ir padomāts, kā un no kādiem līdzekļiem tiks finansēta projekta uzturēšana? Ja salīdzinām ar E&Y veiktajām prognozēm attiecībā par iekasējamo infrastruktūras maksu 2 miljardu projektam, tad var secināt, ka pasažieru pārvadājumu sadaļā iegūsim apmēram divas reizes, bet kravu pārvadājumu sadaļā divdesmit reizes (!!!) mazākus ienākumus. Infrastruktūras maksai neatkarīgi no izmaksām būs jābūt konkurētspējīgai. Paaugstināt nesanāks.
Tas viss kopā ar piecas reizes dārgāku projektu.
Nonākam līdz absurdai situācijai. Vispirms par valsts budžeta naudu finansējam un būvējam, pēc tam par valsts budžeta naudu dotējam pārvadātājiem infrastruktūras izmaksas kaut kur starp 80 - 90%.
Turklāt neaizmirstam, ka kravas ir paredzēts pārvadāt ar ātrumu līdz 120 km/h. Tātad šajā sadaļā ātrvilciena projekts nemaz nav vajadzīgs.
Vai patiešām viena projekta stratēģiskās jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?
Vai nav efektīvāku investīciju mērķu vēl neizšķērdētajiem 8 - 9 miljardiem eiro līdz projekta pabeigšanai un vairākiem simtiem miljoniem eiro, kas būs nepieciešami infrastruktūras uzturēšanai un procentu maksājumiem par valsts aizņēmumu pēc projekta pabeigšanas? (Parēķiniet paši, cik daudz būs jāmaksā ik gadus par 8 miljardus lielu aizņēmumu, ja valsts šobrīd aizņemas naudu uz 3% gadā. PPP gadījumā varētu būt reizes divas dārgāk.)
Ja gribam nodrošināt valsts attīstību, bez investīcijām iztikt nevar. Taču tik daudz būtu jāsaprot pat politiskai, tātad neprofesionālai valdībai - saprātīgas investīcijas nodrošina labklājību un attīstību, nesaprātīgas noved līdz bankrotam vai valstu gadījumā līdz defoltam.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
