Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?
Pietiek lasītājs04.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi žurnālisti ar misijas apziņu un degošām krūtīm vai ik dienu krīt uz ambrazūras, lai sabiedrības interesēs atmaskotu neliešus. Uzmanīgāks vērotājs gan pamanītu sakritību, ka šī misijas apziņa vai vismaz tās publiskās izpausmes ieslēdzas un izslēdzas atkarībā no tēmas vai skartajiem personāžiem. Savukārt reālists vien pasmīkņātu un pievērstu uzmanību šo personāžu sižetiem un rakstiem tikai ar mērķi saprast, kurš šoreiz kuram un kura interesēs samaksājis.
Manās rokās ir nonācis kāds sacerējums, ko parakstījis kāds pilsonis Vladislavs Krikets, kura personas dati aizdomīgi līdzinās kāda slavena eiroskeptiķa datiem. Taču štrunts ar Kriketu, krietni interesantāks ir saturs iesniegumam, ko viņš pirms kāda laika iesniedzis vairākām Saeimas frakcijām. Kas zīmīgi, tas nav nonācis uz Jaunās Vienotības galda, mūsu reālistam liekot izdarīt vēl kādu secinājumu.
Pīārists Gints Feders un viņa paņēmieni jau vairākkārt publiski apspriesti, tostarp viņa maniere piedāvāt krīzes komunikācijas pakalpojumus un, ja no tiem uzņēmums atsakās, pašam šādu krīzi sarīkot, kā arī ieradums panākt publicitāti pa pašu vienkāršāko, “iepiķošanas” ceļu.
Taču šoreiz interesi izraisījis kas cits – TV3 žurnālista, drausmīgām manierēm apveltītā sensāciju meklētāja Jāņa Eglīša iekļaušana Federam pietuvināto ļautiņu pulciņā. Kā raksta Krikets, “viens no pastāvīgi G. Federa “piebarotajiem” žurnālistiem ir tuvs viņa kompanjona Mārča Krastiņa draugs Jānis Eglītis. Visi trīs kungi savu draudzību nekad nav slēpuši. Ņemot vērā J. Eglīša statusu TV3 televīzijā, viņš vērtību ķēdē ir augstākā pozīcijā un saņemot ikmēneša maksājumus gan par dažādu tēmu pieteikšanu Twitterī, gan tam sekojošu iztirzājumu TV3 ziņu sižetos.”
Te nu mūsu reālists, protams, iet lūkot Twitter. Nepaiet pavisam neilgs laiks, kad viņš ierauga – neuzpērkamā Eglīša, patiesības cīnītāja profilā visi Konkurences padomes un Rīgas domes atkritumu cīņai veltītie epiteti aizdomīgi saskan ar kāda Viestura Tamuža, plaši apspriestā atkritumu apsaimniekošanas līguma pretinieka lietoto retoriku. Vārdi “afēra”, “shēma”, “monopolists” no abiem dižgariem birst kā no pārpilnības raga, gan jau sagadīšanās, ka abi arī Konkurences padomes vadītāju dēvē par “drosmīgu”.
Ja papēta Eglīša iepriekšējās gaitas, viņš nekad nav izcēlies ar īpašu sabiedrības sargsuņa talantu, taču ik pa brīdim pagadās tēmas, kurās viņš iekampjas ar īsta buldoga tvērienu. Vai tam varētu būt kāds sakars ar regulāriem honorāriem no Federa un viņa kompanjoniem, var tikai minēt.
Iespējams, Eglīša gadījumu vajadzētu izskatīt mediju vides pieskatītājam, Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam. Ja vien viņš pats nebūtu tajā pašā laivā ar Tamužu un Zakatistovu, no kuras ar visādu eglīšu palīdzību tiek zvejotas pašu naivāko un dumjāko vēlētāju balsis.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.