Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē ne tikai priekšnieks, bet arī struktūrvienību vadītāji tiek pieņemti darbā bez konkursa, izvēloties tos no radu, draugu un paziņu loka. Savukārt Rīgas pašvaldības vadība turpina apgalvot, ka darbinieki tiekot pieņemti darbā, vadoties no profesionāliem kritērijiem, savukārt konkursa nerīkošana neesot nekāds pārkāpums.
Par Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka Edija Pelša nokļūšanu amatā neizpratnē ir kāds Pietiek lasītājs: pēc viņa sniegtās informācijas, Pelšs karjeru Rīgas domes struktūrās sācis vēl laikā, kad to vadīja viņa radinieks Andris Ārgalis.
“Kā man gadījies nosapņot, šim censonim tuvs jo tuvs radagabals ir kāds sens Rīgas domes vadības pārstāvis, kurš iesākumā censonim ieteica sākt darboties kādā mazākā amatā – piemēram, kā vecākajam referentam kādā izpilddirekcijā. Pastrādā cītīgi gadiņu un no vecākā referenta uzreiz kļūsti par izpilddirektora vietnieku!” raksta lasītājs.
Pēc kāpuma pa karjeras kāpnēm izpilddirekcijā Pelšs kļuvis par Rīgas domes Saimniecības pārvaldes Teritorijas labiekārtošanas nodaļas vadītāju, bet, kad tika izveidota Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, bez konkursa iecelts par tās vadītāju.
Sarunā ar Pietiek Pelšs nenoliedz, ka sācis savu karjeru no ierindas referenta un uzkalpojies līdz priekšnieka amatam. Konkurss uz Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka amatu tiešām neesot rīkots, viņam šis amats vienkārši piedāvāts. Pēc viņa domām, Rīgas dome novērtējusi viņa darbu un tā rezultātus, tādēļ arī piedāvājusi priekšnieka amatu.
Taujāts par radniecību ar Ārgali, Pelšs ieteic par to jautāt pašam Ārgalim. Kā noskaidroja Pietiek, Pelšs ir Ārgaļa sievas māsas mazdēls.
Pietiek lasītājs norāda, ka amatu Pelša vadītajā struktūrā ieguvis arī kāds viņa draugs Viktors Admīdiņš, kurš ir pārvaldes Ziemeļu teritoriālās nodaļas vadītājs. “Abi divi no darba brīvajā laikā ne tikai kopīgi sporto, bet arī cītīgi tirgo auto. Lai viss izskatītos skaistāk – auto netiek formēti uz pašu vārdiem, bet sievām, draudzenēm un citiem paziņām. Nu tā – lai VID nav tik interesanti. Tāpat abi čomi piedāvā vēl šādus tādus tirdzniecības pakalpojumus, ko parasti mēdz piedāvāt Centrāltirgū tā klusiņām garāmgājējiem,” vēsta lasītājs.
Taujāts par auto tirgošanu, Pelšs smejas un sauc to par absurdu, - tāpat arī tirgošanos Centrāltirgus tradīcijās. Turklāt darba līgumu ar Admīdiņu slēdzis nevis Pelšs, bet gan Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs.
Pietiek lasītājs arī pamanījis kādu iepirkumu, kurā Pelša vadībā par uzvarētāju izraudzīts viņa paziņam piederošs uzņēmums. “Ir uzņēmums GNKR celtnieks, kur viens no kapitāldaļu turētājiem ir kāds Romāns Kučuhidze. Abi ar Ediju ir studējuši vienā augstskolā, iespējams, vienā solā sēdējuši, bet kā nu sagadījies – GNKR celtnieks ir paguvis uzvarēt kādu Rīgas domes iepirkumu, kurā Edijs ir bijis kā atbildīgā amatpersona,” norāda lasītājs.
Būdams Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks, Pelšs bijis atbildīgs par iepirkumu gājēju laipu izgatavošanai un uzstādīšanai Vecāķu pludmalē un kāpas nostiprinājumam ar apaļkoku atbalsta sienu Vecāķu pludmalē. Šajā iepirkumā uzvarēja GNKR celtnieks. Savukārt Pelšs sakās tādu Kučuhidzi nepazīstot, viņš arī neatceroties, ka būtu ar viņu kopā mācījies.
Rīgas domes izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis atzīst, ka uz Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieka amatu konkurss nav ticis rīkots, jo amatā tika iecelts jau pašvaldībā strādājošs darbinieks. “Par pārvaldes priekšnieku Edijs Pelšs tika iecelts, jo viņam ir atbilstoša iepriekšējā darba pieredze - ilgstoši strādājis pašvaldībā, tostarp bijis rajona izpilddirektora vietnieks - un atbilstoša augstākā izglītība - maģistra grāds valsts pārvaldē,” skaidro Vidauskis.
Pēc Vidauska sniegtās informācijas, Teritorijas labiekārtošanas pārvaldē šobrīd strādā 28 darbinieki, turklāt visas štata vietas vēl aizvien nav nokomplektētas. “Rīgas pašvaldībā, pieņemot jaunus darbiniekus, netiek praktizēta viņu draugu un paziņu loka noskaidrošana. Lēmumi par darba tiesisko attiecību uzsākšanu tiek pieņemti, vadoties no profesionāliem kritērijiem,” uzsver izpilddirektora preses sekretārs.
Runājot par Pelša vadīto iepirkumu, Vidauskis norāda - Rīgas pašvaldības rīcībā neesot informācijas, ka šī iepirkuma laikā būtu pieļauti normatīvo prasību pārkāpumi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
