Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
04.08.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?

Cik liels ir Rīgas budžets?

Rīgas pašvaldības pamatbudžets – nepilns miljards eiro gadā – ir lielākais Latvijas pašvaldību vidū[i], apjoma ziņā salīdzināms ar Viļņas vai Tallinas gada budžetu. Tas, ka Tallinā ir par trešdaļu mazāk iedzīvotāju, nozīmē, ka uz cilvēku Tallina attiecīgi tērē vairāk nekā Rīga; taču tas var atspoguļot arī augstākus ienākumus un nedaudz augstākas cenas Tallinā[ii].

Pēdējā desmitgadē Rīgas pašvaldības pamatbudžets pieaudzis uz pusi. Bet tas ir ievērojami mazāk nekā Tallinā un Viļņā, kur budžets  vairāk nekā divkāršojies. Rīgai pogas šajā ziņā izgriež arī jebkura Pierīgas pašvaldība. Piemēram, Ādažu vai Mārupes novadu budžets šajā laikā audzis daudz straujāk. Rīgas pašvaldības budžets acīmredzami stagnē tieši pēdējos pāris gados. Piemēram, šogad Rīgas pamatbudžetā plānots iekasēt tikpat daudz nodokļu ieņēmumu[iii] kā 2018. gadā.

Nemitīgs dzīves dārdzības kāpums nosaka Rīgas pašvaldības budžeta samazinājumu reālā izteiksmē[iv]. Piemēram, augošo algu un būvniecības izmaksu dēļ katru gadu viena kilometra ceļa remonts vai viena policijas patruļa ar pārējiem nemainīgiem nosacījumiem pašvaldības budžetam izmaksā arvien vairāk. Jāatzīmē gan, ka Rīgas pašvaldības ieņēmumu dinamika ir visai līdzīga pārējām Latvijas novadiem vidēji (atskaitot Pierīgas novadus).

Kāpēc Rīgas budžets buksē?

Nozīmīgākais pašvaldību ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumi[v]. Šogad no IIN Rīgas pamatbudžetā plānots iekasēt pat nedaudz mazāk nekā pirms trīs gadiem. IIN ieņēmumu dinamiku pēdējo gadu laikā bremzējuši vairāki faktori, tai skaitā IIN neapliekamā minimuma palielināšana valstī un pašvaldību budžetā iekasējamās IIN daļas sarukums[vi]. Taču papildu faktors, kas nosaka IIN ieņēmumu samazinājumu Rīgā – ekonomiski aktīvo un labi pelnošo rīdzinieku  pārcelšanās uz Pierīgu.

Tieši IIN maksājumi lielā mērā nosaka budžeta apmēra uz vienu iedzīvotāju atšķirības dažādās pašvaldībās. Pašvaldības budžets uz vienu iedzīvotāju ir jo lielāks, jo lielāka tajā deklarēto iedzīvotāju daļa ir nodarbināta un pelna lielu algu. Bagātākās Latvijas pašvaldības – tas ir, ar lielāku budžetu uz iedzīvotāju – atrodas Pierīgā, jo tieši tur dzīvo liels skaits bagātu ļaužu, ievērojama daļa no kuriem strādā Rīgā. Darba ņēmēju skaits Rīgas uzņēmumos ir uz pusi lielāks par darba ņēmēju skaitu, kas Rīgā deklarē savu dzīvesvietu.

Rīdzinieku pārcelšanās uz Pierīgu ir process, kas ritējis gadiem. Tā pamatā ir rīdzinieku neapmierinātība ar dzīvi pilsētā. Viļņā un Tallinā, kur ļaudis ir krietni apmierinātāki ar dzīvi, iedzīvotāju skaits pieaug gan pašā pilsētā, gan arī piepilsētā. Pandēmijas laikā šīs process pastiprinājās – būtiski paplašinoties attālinātā darba iespējām, darbvietas tuvums kļuva mazāk svarīgs faktors, izvēloties dzīvesvietu Iedzīvotājiem ilgāku laiku pavadot mājās un tās apkārtnē, dzīvesvietas izvēles procesā arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts pilsētvides kvalitātei.

Apburtais loks

Ar dzīves kvalitāti neapmierinātie rīdzinieki pārceļas uz Pierīgu, kas nozīmē  – vēl mazāk nodokļu ieņēmumu Rīgas pašvaldības budžetā. Mazāk naudas – mazāk iespēju uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā, pārējiem faktoriem paliekot nemainīgiem. Tas īpaši jūtams, ja pilsētai uzturama infrastruktūra, kas bijusi iecerēta lielākam iedzīvotāju skaitam[vii].  Lielāks skaits Rīgā strādāt iebraucošu ārpilsētnieku nozīmē arī lielākus privātā auto transporta sastrēgumus, kas var tikai mazināt rīdzinieku apmierinātību ar dzīvi pilsētā, mudinot tos pilsētu pamest. Iestājas apburtais loks, no kura vieglas izejas nav (3. attēls).

Ko darīt?

Rīgas depopulācijas apburtajam lokam ir trīs gredzeni. Kā tos pārcirst?

Palielināt iedzīvotāju skaitu?

Pasaulē ir ne mazums pilsētu, kurās dzīves kvalitāte nav spoža, taču iedzīvotāju skaits aug – piemēram, Brazīlijā vai Indijā. Latvijai ģeogrāfiski tuvākais piemērs ir Turcija. Iedzīvotāju skaits Ankarā vai Stambulā pēdējo 30 gadu laikā ir dubultojies – par spīti lielai ļaužu neapmierinātībai ar pilsētvidi. Taču iedzīvotāju skaits šajās pilsētās aug augstas dzimstības un strauja urbanizācijas dēļ. Latvijā nekas tāds netiek prognozēts. Arī Ukrainas kara bēgļu skaits Latvijā, kas tagad ir ap 1,5% no iedzīvotāju skaita (sk. 15. slaidu šeit), nav pietiekams depopulācijas tendences pārlaušanai. Varam secināt, ka, nemainot pilsētvidi Rīgā, rīdzinieku skaits turpinās samazināties.

Palielināt pašvaldības budžetu?

Pašreizējais pašvaldību budžetu veidošanas modelis veicina lielpilsētas kaimiņu novadu specializāciju bagāto ļaužu guļamrajonos. Situācijā, kad pašvaldību budžetu galvenais ieņēmumu avots ir attiecīgajā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju IIN maksājumi, pašvaldība var nebūt tieši ieinteresēta uzņēmējdarbības veicināšanā tās teritorijā. Tas tiek atspoguļots arī faktā, ka Rīgas īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ievērojami pārsniedz Rīgas pašvaldības budžeta īpatsvaru; Pierīgā ir otrādi. Starp iespējamiem risinājumiem, kur katram savi zemūdens akmeņi un administrācijas izmaksas – novirzīt pašvaldību budžetos daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa, vai arī daļu no IIN maksājumiem novirzīt pašvaldībām, kurās atrodas attiecīgā indivīda darba vieta.

Taču arī Igaunijā un Lietuvā IIN maksājumus saņem pašvaldība, kurā indivīds deklarējis savu dzīvesvietu. Par spīti šādam pašvaldību budžetu veidošanas modelim, Viļņā un Tallinā iedzīvotāju skaits ir atsācis augt.

Citiem vārdiem – nevis pašvaldību budžetu veidošanas modelis ir netaisnīgs attiecībā pret Rīgu, bet Rīga zaudē konkurences cīņā par labāko mītnes vietu, un tas atspoguļojas pilsētas budžeta ieņēmumu dinamikā.

Uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā? Bet kā to izdarīt ar pašreizējo finansējumu?

Viļņas un Tallinas pieredze liecina, ka pilsētas depopulācijas apburto loku var pārraut, uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Pieaugot iedzīvotāju apmierinātībai ar pilsētvidi, aug arī iedzīvotāju skaits un tādējādi arī pašvaldību budžetā pieejamais finansējums, kas savukārt tiek tērēts, lai vēl vairāk uzlabotu dzīves kvalitāti pilsētā. Protams, tas gan neizslēdz iespēju, ka apburto loku varētu pārlauzt arī, vispirms palielinot pilsētas finansējumu. Piemēram, Liverpūles un Leipcigas atdzimšanai par pamatu bijušas vērienīgas valsts programmas un ES fondu piesaiste[viii] – ar vienas pašvaldības iniciatīvām šajos gadījumos varēja būt par maz. Taču atšķirībā no Lielbritānijas un Vācijas Latvijā nav citas lielas un bagātas pašvaldības, kas varētu šādi subsidēt Rīgas restartu. Arī pēc piesaistīto ES fondu apjoma uz vienu iedzīvotāju Rīga ir Latvijas pašvaldību saraksta lejasdaļā. Iepriekš ES fondi vairāk akumulējās ekonomiski atpalikušajās Latvijas pašvaldībās. Lai gan teorētiski Rīgas restartu varētu daļēji finansēt ar ES fondu līdzekļiem, kā tas iepriekš bijis, piemēram, Ventspils gadījumā, skaidrs, ka politiskās diskusijas par ES fondu optimālo sadali nebūs vieglas.

Starp faktoriem, kas var bremzēt Rīgas attīstību, dažreiz tiek minēti Rīgas maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas eiro izteiksmē  – nepilni 100 miljoni eiro gadā – ir lielāki nekā citās pašvaldībās. Taču Pierīgas pašvaldības izlīdzināšanas fondā mēdz maksāt lielāku daļu no saviem ieņēmumiem nekā Rīga. Tie ir līdz pat 20%, salīdzinot ar ap 10% Rīgā. Līdzīgi pašvaldību izlīdzināšanas fondi pastāv arī Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi Viļņa un Tallina ir šo fondu donori.

Pasākumu koordinācija un sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām, valdību un uzņēmumiem ir svarīga jebkurai pašvaldībai, un Rīga šajā ziņā nav izņēmums. Rīgas gadījumā tieši vāja sadarbība ar valdību varēja būt pilsētas attīstību bremzējošs faktors 2010. gados  – tieši šajā periodā Rīga ekonomiski atpalika no Viļņas; sk. iepriekšējā ilggadējā Rīgas mēra Nila Ušakova un pašreizējās Rīgas vicemēres Lindas Ozolas komentārus.

Vai panaceja būtu vairāku līmeņu pašvaldību ieviešana, kā tas ir, piemēram, Vācijā? Pašvaldību modelis, kurā transporta jautājumus starp Rīgu un Pierīgu risinātu “Lielrīgas” pašvaldība, savukārt vietējo ceļu remonts tiktu atstāts zemākā līmeņa pašvaldību pārziņā, izskatās pievilcīgi. Taču Igaunijā un Lietuvā, kur galvaspilsētas zeļ, ir viena līmeņa pašvaldības – tāpat kā Latvijā. Turklāt ņemot vērā, ka pašā Vācijā pašvaldību skaits pēdējā pusgadsimta laikā vairākas reizes mazināts, ir pamats uzskatīt, ka Vācijas pašreizējā, joprojām sadrumstalotā pašvaldību sistēma drīzāk ir vēsturisks artefakts nevis apzinātā izvēle. Diez vai vairāku līmeņu pašvaldību modelis sniedz būtiskus labumus, kurus nevarētu panākt ar efektīvu sadarbību un koordināciju ar apkārtējām pašvaldībām un valdību.

Vai Viļņa, kas de iure ir viena līmeņa pašvaldība, de facto darbojas šīs “lielpilsētas pašvaldības” koncepcijas ietvarā, jo vairākas pilsētai pieguļošās teritorijas atrodas tās administratīvajās robežās? Viļņas teritorija tiešām ir par trešdaļu lielāka nekā Rīgai. Taču Tallinas teritorija ir divreiz mazāka nekā Rīgai. Kā redzam, katrai pilsētai ir savas iezīmes, bet nevar identificēt kādu vienu administratīvu īpašību, kuras klātbūtne vai neesamība skaidri nodalītu strauji augošās Eiropas pilsētas no atpaliekošām Arī zinātniskās publikācijās secināts – tāda viena pilsētas veiksmes faktora nemaz nav: Eiropas pilsētas, kuras attīstās strauji, izceļ faktoru kopums, tostarp uzsvars uz dzīves kvalitātes uzlabošanu, dažādos valsts pārvaldes līmeņos labi koordinēta politiska griba, pilsētas centra atdzimšana, ārējā finansējuma pieejamība[ix].

Pilsētu depopulācijas apburto loku ne velti  dēvējam par “apburtu”, jo to ir grūti pārraut. Lai gan teorētiski to var dabūt pušu jebkurā punktā, Rīgas gadījumā praktiski atliek vienīgi “uzlabot dzīves kvalitāti esošajiem pilsētas iedzīvotājiem” – tas arī zinātniskajā literatūrā atzīts par optimālāko stratēģiju pilsētās, kur iedzīvotāju skaits iet mazumā[x]. Rīdzinieku lielāka apmierinātība ar dzīves kvalitāti pārtrauks pilsētas depopulācijas trajektoriju, kas savukārt nozīmēs turpmāk lielāku Rīgas pašvaldības budžetu un tādējādi – arī iespējas tālāk veicināt dzīves kvalitāti pilsētā.

Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa viedoklis

Iedzīvotāju atgriešanās pilsētā – Rīgas valstspilsētas mērķtiecīga politika

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Rīgas pilsētā reģistrēto iedzīvotāju skaits samazinās. Bet tie ir deklarētie iedzīvotāji. Cilvēku ikdienas plūsma, kas ikdienā izmanto Rīgas infrastruktūru, t.sk. dzīvojamo fondu, nesamazinās. Rīgā, lai arī tiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas, pieprasījums pēc dzīvojamās platības joprojām pārsniedz piedāvājumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji, kas dzīvo Rīgā, savu mājvietu ir deklarējuši arī ārpus Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežām un savu IIN maksā citās pašvaldībās.

Rīgas valstspilsēta pēdējos divus gadus ir mērķtiecīgi strādājusi pie dzīves telpas uzlabošanas Rīgas apkaimēs, gan veidojot patīkamāku, zaļāku un ilgtspējīgāku vidi, gan iesaistot vietējos iedzīvotājus savas apkaimes attīstības plānošanā un sakopšanā. Tas dod rezultātus, jo ir redzamas pozitīvas tendences, ja skatās iedzīvotāju skaita dinamikā dažādās apkaimēs.

Rīgas valstspilsēta nav tikai viena no 43 Latvijas pašvaldībām

Pilsētas ekonomiku un dzīves ritmu 2021. gadā turpināja ietekmēt Covid-19 krīze un tās ierobežošanas pasākumi. Lai gan kopumā ekonomikā aktivitāte nedaudz palielinājās, tādās pilsētai būtiskās jomās kā tūrisms, ēdināšanas pakalpojumi un operācijas ar nekustāmo īpašumu, joprojām bija vērojams kritums. Arī esošā valsts politika pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jomā un valsts dotācijas noteiktām nozarēm samazina Rīgas ekonomiskās izaugsmes tempus.

Piemēram, paredzot garantēto valsts aizņēmumu katrai pašvaldībai tiek paredzēta vienlīdzīga summa – miljons eiro, neņemot vērā iedzīvotāju skaita atšķirības, Paredzot atbalsta mehānismus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, īres atbalsts tiek paredzēts par telpu 300 eiro visās pašvaldības, neņemot vērā dzīves dārdzības atšķirības.

Vienlaikus Rīgas valstspilsētai ir liegts pretendēt uz ārējo finanšu līdzekļu piesaistes mehānismiem, lai iegūtu papildu līdzekļus publiskās infrastruktūras, uzņēmējdarbības un īres mājokļu attīstībā.

Valsts reģionālā politika tikusi veidota tāda, ka Rīga ir reģions, kurā ir apgrūtināta ārējo finansējuma avotu piesaiste. No vietas puses, ir prasība iemaksāt 95 miljonus eiro finanšu izlīdzināšanas fondā, bet, no otras puses, tiek sagaidīts, ka pēc tam galvaspilsēta ar lielo projektu attīstīšanu kaut kā tiks galā pati.

Par to liecina gan noteiktie aizņemšanās limiti, gan reģionālā politika, publisko finansējumu prioritāri novirzot reģioniem, nevis galvaspilsētai, kura ir visas valsts attīstības garants. Kā alternatīvu iespēju piesaistīt finansējumu, pašlaik redzam privātās publiskās partnerības (PPP) projektus. Diemžēl līdz šim Rīgā nebija PPP sistēmas – to sākam ieviest tagad, un jau nākamgad gatavojamies attīstīt pirmo PPP projektu.

Rīga – ekonomikas motors, kuram nepieciešama degviela

Pašvaldības budžeta galvenā ieņēmumu avota – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus arī turpmākajos gados ietekmēs kopš 2018. gada īstenotā nodokļu reforma, kā arī citi pēdējos gados īstenotie nodokļu politikas pasākumi, piemēram, neapliekamā minimuma pieaugums. Šī politika ne tikai samazina potenciālos pašvaldības IIN ieņēmumus, bet arī palielina pašvaldības ieņēmumu atkarību no valsts politikas IIN kompensācijā un valsts speciālās mērķdotācijas sadalē.

Uzskatāms piemērs ir arī pedagogu atalgojums. Rīgas valstspilsētai daudzu gadu garumā pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tika piemērota proporcija 1:16,5, valstspilsētām 1:15,5 un Pierīgas pašvaldībām 1:14. Tā rezultātā  kopš 2015. gada Rīgas skolas pedagogu darba samaksas izdevumu segšanai saņem par 6% mazāku finansējumu nekā citas valstspilsētas un par 15% mazāk nekā Pierīgas pašvaldības.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā 2022. gadā ietekmēs darba samaksas un nodarbinātībās procesi, Covid-19 krīze un tās ierobežošanas pasākumi, karš Ukrainā, kā arī valstī īstenotie pasākumi nodokļu politikas jomā. Nodokļu politikas pasākumu – neapliekamā minimuma un pensionāru nepaliekamā minimuma pieauguma, u.c. – izmaiņu ietekmē Rīgas valstspilsētas pašvaldības IIN ieņēmumus 2022. gadā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpatsvara samazinājums no 41,96% līdz 41,50% IIN sadalē starp pašvaldībām samazinās potenciālos šī nodokļa ieņēmumus Rīgai par 6,4 miljoniem euro. Papildus 2022. gadā, mainoties Valsts budžeta speciālās dotācijas IIN samazinājuma kompensācijai, palielinājās donoru pašvaldību iemaksu apjoms, Rīgas valstspilsētas pašvaldības gadījumā par 53,2 miljoniem euro (2,3 reizes vairāk).

Jānorāda, ka gandrīz miljards eiro pašvaldības budžeta ieņēmumu 2008. gadā un 2022. gadā nav salīdzināmi. Patēriņa cenu pieaugums periodā no 2008. gada aprīļa līdz 2022. gada aprīlim – 39,3%, tātad 2008. gada cenās mūsu reālie ieņēmumi šogad būtu 715 miljoni eiro, par 17% mazāk nekā 2008. gadā.

[i] Taču tas neliecina, ka pilsēta peldas naudā. Rīga ir lielākā Latvijas pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita un ir tikai loģiski, ka lielākām pašvaldībām ir lielāks budžets.

[ii] Pilsētu budžetu starptautisku salīdzinājumu var kavēt tas, ka dažādās valstīs var atšķirties funkciju sadale starp centrālo valdību un pašvaldību.

[iii]  Nodokļu ieņēmumi ir galvenais pašvaldību budžetu ieņēmumu avots.

[iv] Īstermiņā budžeta izdevumi var augt arī nepalielinoties ieņēmumiem (kā tas notiek arī Rīgā). Tomēr vidējā termiņā budžeta izdevumiem jābūt līdzsvarotiem ar ieņēmumiem. Šajā rakstā budžeta lielumu pirmkārt atspoguļo ieņēmumu apjoms, jo tas ir stabilāks par izdevumu dinamiku.

[v]  No katriem deviņiem eiro Rīgas pamatbudžeta nodokļu ieņēmumos astoņi eiro nāk no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Atlikušais viens eiro – no nekustamā īpašuma nodokļa.

[vi] No 80% līdz 75% 2021. gadā.

[vii] No katriem sešiem eiro Rīgas pamatbudžeta izdevumos pieci eiro ir uzturēšanas izdevumi. Uzturēšanas izdevumu īpatsvars Rīgā ir nedaudz lielāks nekā vairumā Latvijas pašvaldību.

[viii] Haase, Annegret; Bontje, Marco; Couch, Chris; Marcinczak, Szymon; Rink, Dieter; Rumpel, Petr;  Wolff, Manuel (2021). Factors driving the regrowth of European cities and the role of local and contextual impacts: A contrasting analysis of regrowing and shrinking cities. Cities, Volume 108, 102942. Doi: 10.1016/j.cities.2020.102942.

[ix] Sk. iepriekšējo piezīmi.

[x] Hospers, Gert-Jan (2014). Policy Responses to Urban Shrinkage: From Growth Thinking to Civic Engagement. European Planning Studies, 22:7, 1507-1523. Doi: 10.1080/09654313.2013.793655

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...