Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veidojot jebkuras valsts, tostarp Latvijas, valdību, ir jāņem vērā arī partiju piederība Eiropas politiskajām grupām un šo politisko grupu mērķi. Tas ir būtiski, jo daudzi jautājumi ir jārisina ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas līmenī.

Latvijas valdība pārstāv valsti Eiropadomē un Eiropas Savienības Padomē, kurā darbojas Ministru prezidents un ministri. Šajās sanāksmēs ir nozīme tam, kādas partijas pārstāv kuras Eiropas politiskās grupas. Tādēļ būtu svarīgi saprast, kas ir Eiropas Zaļā partija, kuras kandidātbiedrs Latvijā ir partija “Progresīvie”.

Viņi savu politisko izvēli ir izdarījuši, lai gan daudz par to publiskajā telpā nerunā. Jāatgādina, ka arī Tatjana Ždanoka darbojās Eiropas Parlamenta zaļo rindās, līdz tika izslēgta, lai nebojātu politiskās grupas tēlu.

Lai kā “Progresīvie” būtu sevi saukuši priekšvēlēšanu kampaņas laikā – par zaļajiem, sociāldemokrātiem vai liberāļiem –, svarīgi ir paskatīties uz pamatprincipiem, par ko iestājas Eiropas Zaļo partija, jo tieši viņus “Progresīvie” izvēlējušies par sev tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas līmenī. Un, nenoliedzami, šie principi tiktu ienesti arī Latvijas valdībā, ja “Progresīvie” būtu tās sastāvā.

Lai gan parasti tiek uzsvērtas liberālo un konservatīvo partiju atšķirības attieksmē pret Stambulas konvencijas ratifikāciju un LGBT jautājumos, tās nebūt nav vienīgās un būtiskākās atšķirības. Ielūkosimies, kas ir Eiropas Zaļās partijas mērķi un pamatprincipi tādos jautājumos kā imigrācija, enerģētika, likuma vara un drošība, izglītība valsts valodā un kāpēc tas var sarežģīt jaunās valdības darbu, ja Latvijas zaļie jeb “Progresīvie” tiek ņemti valdībā.

Imigrācija

Viens no jautājumiem, kur Eiropas zaļo pozīcija ir krasi atšķirīga no Latvijas valdības kursa, ir imigrācija. Kopš 2015. gadā imigrantu plūsma sāka pārņemt Eiropu, zaļie vienmēr ir iestājušies par to, ka Eiropai imigranti ir jāpieņem, nedrīkst būvēt žogus un nedrīkst neielaist imigrantus Eiropā. Eiropas Parlamenta zaļo grupa vēlējās iesaldēt līdzekļus visām valstīm, kas veic “imigrantu atgrūšanu”, kā arī vienmēr ir iestājusies par imigrantu sadalīšanu pēc kvotu principa katrai dalībvalstij.

Ska Kellere, Vācijas Zaļās partijas pārstāve, zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Eiropas Parlamentā, uzskata, ka migranti izvēlas galvenokārt Vāciju un nevēlas braukt uz citām valstīm tāpēc, ka tajās nav izveidotas imigrantu kopienas. Ja tādas būtu, migranti labprāt brauktu pa visu Eiropu. Eiropas zaļie iestājušies par uzņemšanu arī situācijā, kad caur Baltkrievijas robežu kā Lukašenko hibrīdkara elements tika organizētas “tūristu” plūsmas uz Poliju, Lietuvu, Latviju.

Arī toreiz viņi uzstāja, ka bēgļi ir jāielaiž Eiropā, nedrīkst būvēt žogus, kur nu vēl par Eiropas naudu! Savukārt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija nepārprotams zaļo vēstījums, ka pret Ukrainas bēgļiem nedrīkst izturēties citādāk nekā pret pārējiem, piemēram, Irākas kurdiem, kuri caur Baltkrieviju vai citādi mēģina tikt Eiropas Savienībā. Līdz šim Latvijas valdību veidojošajām partijām vienmēr ir bijusi kardināli pretēja pozīcija. Veidojot jaunās valdības deklarāciju kopā ar “Progresīvajiem”, imigrācijas jautājums radītu krasas pretrunas.

Pieredze Eiropas Parlamentā ļauj atcerēties arī citas būtiskas zaļo partiju definējošas nianses, piemēram, tās apvienošanos ar “Amnesty International” organizāciju uzsaukumā “cilvēkiem priekšroka pār robežām” pirms pagājušā Eiropas Parlamenta sasaukuma. Ar to pašu organizāciju, kas nupat Latviju apsūdzēja it kā cilvēktiesību pārkāpumos pret migrantiem Baltkrievijas hibrīdkara laikā. Tā ir organizācija, kuru arī mūsu ārlietu ministrs publiski raksturojis kā degradējušos.

Likuma vara un drošība

Otrs jautājums, kas rada bažas Latvijas kontekstā, ir likuma varas jautājums Eiropā, proti, attieksme pret Poliju un citām labējām valdībām Eiropā. Polija joprojām nav saņēmusi nevienu eiro no naudas, kas tai pienākas no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), lai gan tai ir apstiprināts ANM plāns un Polija garantē kopīgo Eiropas aizņēmumu tāpat kā ikviena cita Eiropas Savienības dalībvalsts. Polija ir spēcīgs atbalsts Ukrainai kara krīzē, tā ir sniegusi gan militāru, gan humānu palīdzību un uzņēmusi vairāk nekā divus miljonus ukraiņu bēgļu.

Arī Baltkrievijas bēgļu krīzē Polija iznesa lielāko smagumu, noturot robežu un apstādinot Lukašenko organizēto bēgļu plūsmu. Baltijas valstīm Polija ir stratēģiski svarīgs NATO sadarbības partneris. Nedot Polijai naudu, kas tai pienākas no ANM, pamatojoties uz strīdīgajiem likuma varas jautājumiem, šajos apstākļos ir amorāli.

Spiedienu uz Eiropas Komisiju lielā mērā uztur zaļie, to apliecina arī Ska Kelleres teiktais septembrī pēc Urzulas fon der Leienas gada uzrunas par stāvokli Eiropas Savienībā. Ska Kellere uzbruka Polijai un Eiropas Tautas partijas vadītājam Manfrēdam Vēberam, ka viņš pieļaus tādas partijas* nonākšanu Itālijas valdībā, kuras logo attēlots fašistu simbols. Tāpat tika kritizēta Zviedrijas labējā partija “Zviedrijas demokrāti”, kas guva labus panākumus vēlēšanās un, visticamāk, būs jaunās Zviedrijas valdības sastāvā.

Arī Spānijā, ļoti iespējams, vēlēšanās labu rezultātu gūs labējā partija “Vox”. Ar šādu kritiku Eiropas zaļie netieši nosoda demokrātiskā ceļā ievēlētu partiju vēlētāju izvēli. Varam iztēloties, kādu mikroklimatu Latvijas valdībā radītu partija, kuras Eiropas politiskie partneri regulāri pārmet labējām partijām fašisma atdzimšanu un uzbrūk gan Krišjāņa Kariņa, gan Nacionālās apvienības pārstāvētajām politiskajām grupām – Eiropas Tautas partijai un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai.

Tiem, kuri ir gandarīti par Vācijas pašreizējās zaļo ārlietu ministres visnotaļ negaidīto, taču vienlaikus absolūti loģisko un Vācijas interesēm atbilstošo atbalstu Ukrainai, ir vērts pavērot, kā šo ministri “atbalsta” klusējošais zaļo partijas vairākums Vācijā un tās reģionos, kurus zaļie vada. Jāatgādina, ka šie pacifisma vēstneši līdztekus Vācijas militārās kapacitātes degradēšanai vēsturiski vienmēr ir iebilduši visam, kam ir bijusi kāda saistība ar transatlantisko sadarbību, īpaši militārajā kontekstā, jo “NATO nes karu”.

Pat militārās mobilitātes sadaļa Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvarā izraisīja zaļo pretsparu ļoti nepieciešamai pozīcijai Eiropas drošības kontekstā, no kuras lielā mērā bija paredzēti līdzekļi arī “Rail Baltica” dzelzceļa projektam. Beigu beigās šī pozīcija, salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo projektu, tika samazināta četrkārt. Šobrīd, kad Ukrainā notiek karš, pat nespeciālistiem ir redzams, cik svarīga ir loģistika un laba mobilitāte.

Ja paskatāmies senākas aktivitātes, jāpiemin, ka zaļie bija būtisks lobijs pret Magņitska aktu pieņemšanu, kā arī bija izteikumi, ka Eiropai esot “anti-Putina” apsēstība.

Enerģētika un Zaļais kurss

Domstarpības būtu sagaidāmas arī enerģētikas un Zaļā kursa jautājumos. ANM kontekstā Eiropas zaļie iestājās par to, ka fosilajiem resursiem un atomenerģijas attīstībai nedrīkst dot nekādu finansējumu. Taču, lai Eiropa kļūtu neatkarīga no Krievijas resursiem, nepieciešams attīstīt enerģētikas infrastruktūru un dažādot sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājus, ko paredz arī “RePowerEU” plāns. Zaļie joprojām iebilst pret to.

Arī Latvijai svarīgi ir izveidot alternatīvus enerģijas piegādes tīklus, un ir nereāli visu nepieciešamo enerģiju saražot tikai no saules un vēja. Ja Latvijā sāksies diskusija par iespējamu AES būvniecību, “Progresīvie”, visticamāk, būs pret. Vācijā Zaļā partija bija tā, kas ar lielu politisku spiedienu (pat no opozīcijas pozīcijām) savulaik panāca AES slēgšanu, padarot Vāciju vēl vairāk atkarīgu no Krievijas gāzes.

Eiropas zaļie iestājas arī pret koksnes produktu izmantošanu apkurē un enerģētikā, kas šobrīd ir Latvijas glābiņš iepretim dārgajai dabasgāzei. Zaļie uzskata, ka apkure ar koksnes produktiem ir jāaizliedz vai jāpadara tā ekonomiski neizdevīga. Viņu vīzija – enerģijai jābūt pilnībā saražotai no saules un vēja. Bet kā nodrošināt bāzes jaudas, kad saule nespīd un vējš nepūš, par to zaļie klusē.

Izglītība valsts valodā

Savulaik Latvijas Zaļā partija bija Eiropas Zaļās partijas biedrs, taču 2019. gadā tika izslēgta par politiskajām darbībām, kas ir pretrunā zaļo vērtībām, tajā skaitā tika kritizēts bijušā Latvijas Zaļās partijas biedra, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atbalsts pārejai uz mācībām valsts valodā.

Izslēgšanu no Eiropas Zaļās partijas Edgars Tavars (kurš šobrīd ievēlēts Saeimā no “Apvienotā saraksta”) komentēja šādi: “Šāds Eiropas “zaļo” lēmums bija sagaidāms un pat vēlams. Mums tika pārmesta negatīvā nostāja pret viendzimuma laulībām, tas, ka mūsu biedri neatbalsta krievu minoritātes tiesības uz valsts finansētu izglītību dzimtajā (krievu) valodā, mums pārmet, ka aizstāvam patriotismu, nevis globālu uzskatu. Diemžēl pēdējos gados Eiropas Zaļajā partijā dominē nevis zaļi uzskati, bet gan agresīvs neoliberālisms.”

Ir skaidrs, ka “Progresīvie” nebūs brīvi savā politiskajā darbībā un ir sagaidāms ideoloģisks spiediens no Eiropas Zaļās partijas, kas savus biedrus izslēdz, ja tie ir “pārlieku konservatīvi”.

Potenciāla “Progresīvo” atrašanās valdībā, kā to vēlas Krišjānis Kariņš, nozīmētu diametrāli pretējas nostādnes partiju starpā Latvijai svarīgos jautājumos.

Galvenais jautājums nav par to, cik partiju veidos valdību, bet kādas partijas to veidos. Un vai tām ir līdzīga ideoloģija vai tikai vēlme pēc vairāk kājām valdības “galdam” (vai “ķeblim” atkarībā no tā, ko valdība plāno darīt – sēdēt vai strādāt), radot šķietamu stabilitāti.

* Partija “Itālijas brāļi”, kas uzvarēja Itālijas parlamenta vēlēšanās un ir Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas biedri.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...