Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?
Elita Veidemane, Neatkarīgā23.03.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lai gūtu lielāku skaidrību, kā praktiski izpaužas sabiedrisko mediju un SEPLP sadarbība un kā veidojas sabiedrisko mediju darbības uzraudzība, SEPLP priekšsēdētājam Jānim Siksnim adresēju šādus jautājumus:
1. Par “cūkskandālu” neviens netika sodīts, kaut gan tas izraisīja starptautisku troksni. Kāpēc? LTV galvenā redaktore Sigita Roķe tikai garāmejot atvainojās.
2. Kāpēc no portāla lsm.lv joprojām nav izņemts apkaunojošais, Gunāru Astru nomelnojošais rakstelis, kaut arī Mediju ētikas padome to atzina par nekorektu?
3. Kāpēc no portāla lsm.lv logo izņemts Ukrainas karogs, kas tur atradās iepriekš? Sigita Roķe atrod ieganstus, lai to neieliktu atpakaļ, tikai diskutē tviterī.
4. Kāpēc krievu ziņu portāls (rus.lsm.lv) krasi atšķiras no latviešu ziņu portāla (lsm.lv)?
5. Kāpēc Jūs neatbildat tviterī, kad Jums kaut ko jautā? Kādam nolūkam tad ir šis SEPLP konts sociālajā tīklā? Lai lepni klusētu?
Saņēmām šādu atbildi: “Uz visiem Jūsu uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild LTV galvenajai redaktorei vai LTV valdei, jo tie ir saistīti ar programmu satura veidošanu, kur SEPLP saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu nedrīkst iejaukties.
Jautājumā par lsm.lv Cūku komiksa 24. februāra publikāciju, SEPLP ir lūgusi LTV valdes paskaidrojumu attiecībā uz notikušā izvērtējumu un plānotajiem uzlabojumiem satura kvalitātes stiprināšanā.
Sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne ir publicējusi atzinumu par 24.02.2024. “Cūku komiksa” publikāciju LSM.lv. Ar atzinuma tekstu varat iepazīties šeit.
Atzinumā ietvertie secinājumi ir jāņem vērā lsm.lv redakcijai. Savukārt atzinuma skaidrojumu varat lasīt portālā lsm.lv.
SEPLP konta sociālo mediju platformā “X” uzdevums ir informēt par SEPLP darbību un Latvijas sabiedrisko mediju aktualitātēm.”
Tā kā neskaidrības par sabiedrisko mediju un viņu uzrauga attiecībām palika vēl izteiktākas, aicinājām Jāni Siksni uz plašāku interviju “Neatkarīgajai” un interviju TV ciklā “Nra.lv sarunas”. Viņš ir piekritis intervijai, tā ka drīz tā ieraudzīs dienasgaismu.
Un jautājumu ir daudz. Vai jāsaprot, ka padome ir tikai formāls veidojums, kam nav viedokļa un rīcībspējas? Tāda padome ir vai nav vajadzīga? Vai arī tā vajadzīga tikai tālab, lai pieņemtu darbā vai atlaistu no darba sabiedrisko mediju galvenos redaktorus? Vai struktūrvienību vadītājus? Lai publicētu garum garos ombuda pētījumus, piemēram, par “cūkskandālu”? Atlaišanas un pieņemšanas, iespējams, varētu realizēt kāda Saeimas komisija, bet ombuda nepieciešamība vismaz pagaidām nav pierādīta.
Nesen no SEPLP locekles amata atkāpās Sanita Upleja-Jegermane, kā viņa pati teica - principu dēļ. “Varu godprātīgi atzīt, ka vairāk nekā divarpus gadu laikā, kopš esmu šajā amatā, ir bijuši vairāki gadījumi, kas man personīgi raisījuši smagus iekšējus jautājumus par sabiedrisko mediju darbības atbilstību profesionālajiem un ētikas standartiem un atbildības sajūtu sabiedrības priekšā,” viņa rakstīja tūdaļ pēc atkāpšanās. Citastarp, viņa piekritusi intervijai TV “Nra.lv sarunas”, kas būs skatāma jau pirms Lieldienām.
Sanita Upleja-Jegermane sajuta savu atbildību gan “cūkskandāla”, gan krievu valodas lietojuma sakarā. Šķita: rokas ir nolaidušās, cīnīties pret nejēdzībām spēka vairs nav. Un tas bija personiskas drosmes solis, piekrītot valsts prezidenta aicinājumam tomēr atsaukt savu atlūgumu un turpināt strādāt SEPLP.
Vai tas ko mainīs - nav zināms. Un skandalozi ir tas, ka, mazliet pārfrāzējot kolēģi Benu Latkovski, atkāpjas nevis tie sabiedrisko mediju darbinieki, kuri pieļāvuši nejēdzības - kaut vai ar to pašu “cūkskandālu” -, bet gan tie, kuri ar šīm nejēdzībām nevar samierināties.
Jā, padome nedrīkst iejaukties mediju satura veidošanā. Bet kā tad ar sabiedrisko pasūtījumu? Vai sabiedrība ir pasūtījusi “cūkskandālu”, Gunāra Astras izsmiešanu, Ukrainas karoga izņemšanu no portāla lsm.lv logo, atšķirīgas ziņas latviešu un krievu portālos? Vai sabiedrība ir pieprasījusi sabiedriskajiem medijiem būt izteikti lojāliem valdošajai koalīcijai? Šķiet, ka ne.
Bet, tā kā SEPLP nav tiesīga jelkādā vīzē jaukties mediju satura veidošanā, rodas jautājums: kas tad mudina sabiedriskos medijus (pagaidām tie ir divi, drīz būs viens) darboties šādā skandālu režīmā? Varbūt tie, piemēram, augstskolu seksa skandāls, ir uzģenerēti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no valdošās koalīcijas nesmukumiem, kas ir daudz būtiskāki, jo skar visu valsti un visu sabiedrību? Tad tiešām SEPL padomei rokas būs par īsām.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
