Vai Saeimas deputāts Valērijs Agešins ir nelegālo pārvadātāju lobists parlamentā?
Juris Ādamsons, pensionēts starppilsētu autobusu šoferis21.02.2015.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Jau vismaz gadus desmit Latvijā nesekmīgi norisinās cīņa ar nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem. Protams, no vienas puses, var vainot policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju neizdarību, taču problēmas sakne slēpjas citā apstāklī. Acīmredzot nelegāļiem ir kāds spēcīgs atbalsta punkts mūsu parlamentā, kas neļauj sakārtot likumdošanu.
Proti, valsts iestādes ir bezspēcīgas, jo sodīt pēdējā laikā savairojušos nelegālos pārvadātājus faktiski nav iespējams likuma nepilnību dēļ. Proti, Autopārvadājumu likumā nepieciešams precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, kas ļautu saukt pie atbildības tos pārvadātājus, kas nevēlas strādāt pēc tirgus noteikumiem un pēc būtības nodarbojas ar pasažieru pirātismu.
It kā sīkums, taču likumdošanas izmaiņu veikšana ir prasījusi ilgus gadus par spīti Satiksmes ministrijas, Autopārvadātāju direkcijas, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas pūliņiem.
Intereses pēc esmu pasekojis līdzi likumdošanas izmaiņām un Saeimas sēžu stenogrammām. Acīs ir iekritusi Saskaņas centra politiķa Valērija Agešina gadiem ieilgusī aktivitāte, jo, tiklīdz ir runa par Autopārvadājumu likumu, tā savu viedokli pauž minētais parlamenta deputāts. Turēšanās pie viena viedokļa nebūtu nekas dīvains, taču viņam nav nekāda sakara ar autopārvadājumu nozari – ne izglītības, ne darba pieredzes.
Turklāt nav saprotams, kāpēc saskaņiešu politiķis, kurš pārstāv galvaspilsētas mēra Nila Ušakova politisko partiju, darbojas pret pilsētas mēra interesēm. Vēl nesen Rīgas domes priekšsēdētājs ir paudis viedokli, ka nelegālie pārvadātāji Rīgā ir jāapkaro, arī pašvaldības policija ir aktīvi metusies šajā cīņā.
Profesionālas intereses vadīts, lasu nelegālo pārvadājumu tēmai veltītos rakstus un redzu, ka tie vairs nav atsevišķi šoferīši, kas dzenā savus mikriņus, lai nopelnītu maizīti, bet gan jau organizēts spēks, kas, iespējams, var atļauties savu interešu pārstāvi Saeimā.
Foto no irliepaja.lv
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
