Vai sagaidīsim stingru stāju no Vējoņa un Rinkēviča? Sagaidīsim?
Otto Ozols08.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielu satraukumu un plašas pārdomas izraisījušas vācu domātāja, filozofa Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas svinības. Marksisma ideoloģijas pamatlicējs Kārlis Markss ir dzimis pirms divsimt gadiem - 1818. gada 5. maijā Vācijas pilsētā Trīrē. Svinībās ar runu piekrita piedalīties arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Taču viņa piedalīšanās pasākumā par godu Marksam izraisījusi arī kritiku un apsūdzības par komunisma upuru piemiņas aizvainošanu.
Junkera birojs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja lēmumu aizstāv. Viņi norāda, ka Junkers “ļoti labi apzinās vēsturiskos faktus un jūtīgumu”, tomēr, lai arī kādi ir cilvēku uzskati par Marksu, “neviens nevar noliegt, ka Kārlis Markss ir persona, kas tā vai citādi ir veidojusi vēsturi”. Tādēļ nerunāšana par viņu būtu „tuvu vēstures noliegšanai.” Svinību ietvaros tika atklāta 5,5 metrus augsta Marksa statuja, kas ir dāvana no komunistiskās Ķīnas.
Marksa mantojuma aizstāvji norāda, ka tieši viņš aizsāka diskusijas par darbaļaužu tiesību aizstāvību, kas noveda pie tā, ka mūsdienās civilizētā pasaulē ir astoņu stundu darba diena, divas brīvdienas nedēļā, bērni netiek nostrādināti fabrikās, bet iet skolās, sievietēm ir vēlēšanu tiesības. Protams, akadēmiskajā vidē nerimst diskusijas, vai civilizētā pasaule pie tā nebūtu nonākusi arī bez marksistu ideoloģijas.
Tomēr viņa mantojumā ir arī tādi nežēlīgi autoritāri režīmi kā, piemēram, bijusī Padomju Savienība un komunistiskā Ķīna. Marksisma ideoloģijas sekotāja Staļina režīms ir atbildīgs par daudzu desmitu miljonu cilvēku nāvi.
Marksisma ideoloģijas sekotājs Ķīnas valdnieks Mao Dzeduns viņa ideju iespaidā sāka postošo “Kultūras revolūciju,” kuras laikā tika nogalināti apmēram 7 miljoni cilvēki. Vēlāk viņa marksistiskie eksperimenti noveda pie tā dēvētā ekonomiskā “Lielā lēciena”. Šis briesmīgais eksperiments noveda pie valsts ekonomikas daļēja sabrukuma un Lielā Ķīnas bada no 1959. līdz 1961. gadam. Tā laikā gāja bojā apmēram 30 miljoni cilvēku. Citi uzskata, ka vismaz 45 miljoni cilvēku. To uzskata par vienu no lielākajiem komunistu noziegumiem pret cilvēci.
Padomju Savienības dibinātājs, aktīvs “Sarkanā terora” atbalstītājs Ļeņins bija marksists.
Par Gulaga cietumu sistēmu un vispārējā terora ārprātu, “Golodomor” briesmīgo badu Ukrainā, kas laupīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības, vaina gulstas uz Josifu Staļinu - marksistu.
Kambodžas asiņainais diktators Pols Pots, kura režīms arī nogalināja miljonus - arī viņš bija marksists.
Poļu filozofs, Oksfordas profesors, marksisma pētnieks Lešeks Kolakovskis savā grāmatā “Marksisma galvenie strāvojumi” norāda, ka marksisms ir neparasti jaudīga sekulārā reliģija. Marksisms atšķirībā no islāma radikālajiem novirzieniem ir viegli adaptējams gandrīz jebkurā sabiedrībā no Krievijas, Ķīnas, Tuvajiem Austrumiem līdz Latīņamerikai un Eiropai. Lielā daļā pasaules reģionu tas bija un patiesībā joprojām ir populārs. Britu vēsturnieks Tonijs Džads rakstīja: “Marksisms ir unikāls - un patiesi oriģināls - romantiski prometejisko ilūziju un dzelžainā vēsturiskā determinisma sajaukums.”
Marksisms, kā jau minēju, ir jaudīga sekulārā reliģija. Tā ir neiecietīga pret citām ticībām, un marksistu kontrolētajos režīmos vienmēr ir bijušas plašas ticīgo cilvēku vajāšanas.
20. gadsimts ir bijis visasiņainākais visā civilizācijas vēsturē. Tik daudz upuru viena gadsimta laikā nav bijuši nekad iepriekš. Atbildība par lielāko daļu no šiem prātam neaptveramajiem noziegumiem gulstas tieši uz Marksa ideoloģijas sekotājiem - Ļeņinu, Staļinu, Mao Dzedunu, Polu Potu un citiem.
Tāpēc šodien daudzi ir aizvainoti un neizpratnē, ka viens no Eiropas Savienības augstākajiem vadītājiem - Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piedalās svinības par godu Kārlim Marksam, kura ideoloģija iedvesmojusi civilizācijas lielākos slepkavas, asiņainākos režīmus.
Marksisma ideoloģijas sekotāji izsūtīja uz Sibīriju desmitus tūkstošus Latvijas pilsoņus. Viņi nogalināja, spīdzināja un vajāja vēl daudzus tūkstošus. Latvijas Republiku teju piecdesmit gadus biju okupējis marksistu režīma sekotāji.
Šodien, 2018. gadā Eiropas Savienības komisijas prezidents Kārļa Marksa dzimšanas dienu svinībās ir...
Vai mēs sagaidīsim, ka par to stingru vārdu teiks Latvijas Republikas pārstāvji Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sagaidīsim?! Jā vai nē?!
Kolāža no Daily Express
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
