Vai Šlesers ar Šķēli gatavojas pārņemt “Riga fertilizer terminal”? Kādēļ amonija nitrāts Rīgas ostā “neuzsprāgs”
Raimonds Lejnieks-Puķe*29.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka Rīgas ostā jau gadiem stāvot krava, kuras sprādziens varot “noslaucīt pilsētu no zemes virsmas”. Šo informāciju TV24 raidījumā “Rīga gatava?” publiskoja Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis (NA), lai gan tā, maigi izsakoties, nav gluži patiesa.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka Rīgas ostā jau gadiem stāvot krava, kuras sprādziens varot “noslaucīt pilsētu no zemes virsmas”. Šo informāciju TV24 raidījumā “Rīga gatava?” publiskoja Rīgas domes deputāts Einārs Cilinskis (NA), lai gan tā, maigi izsakoties, nav gluži patiesa.
Deputāts mēģināja iegalvot, ka “Riga fertilizer terminal” glabājoties 9100 tonnas amonija nitrāta, kas tur ievestas vēl 2021. gadā. Patiesība ir tikai tas, ka šāda apjoma krava tur tik tiešām tika ievesta, bet nu jau kādu brīdi tādā apjomā nu nekādi nevar glabāties. Ziņu aģentūra LETA vēl 2025. gada 10. martā informēja, ka starptautisko “ierobežojumu rezultātā “Uralkali Trading” nevarēja veikt piegādes no ES ostām, tāpēc daļa no ES termināļos glabātajiem krājumiem sadarbībā ar ANO tika ziedota Āfrikas mazāk labklājīgām valstīm, teikts vadības ziņojumā, informējot, ka ziedojuma vērtība 2023. gadā bija 28 864 688 eiro”.
Kam patiesībā pieder terminālis?
Tiem, kuri to nezina, varu paskaidrot, ka “Urlakali Trading” reģistrēta 2015. gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Krievijas “Uralkali”, bet patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins. Tas pats Mazepins, kuram pēc “Firmas.lv” datiem ar Kipras kompānijas “Tammulogis Limited” starpniecību pieder 51% “Riga fertilizer terminal”.
Interesanti, ka deputāta Cilinska piesauktais amonija nitrāts no Rīgas ostas tika izvests tieši tādēļ, ka Latvijas Valsts vides dienests (VVD) apturēja “Riga Fertilizer Terminal” piesārņojošās darbības atļauju, kas tika izsniegta īslaicīgai minerālmēslu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas Brīvostas teritorijā. Uzņēmumam piemēroto sankciju dēļ tobrīd iestrēga terminālī glabātās komerckravas ar 113 000 tonnām minerālmēslu, kas tik tiešām savulaik bija klasificējamas kā bīstama krava.
Nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz amonija nitrāta varēja iegādāties par gandrīz 29 miljoniem eiro uz to piegādes brīdi “Āfrikas mazāk labklājīgajām valstīm”, taču ir pilnīgi skaidrs, ka 9100 tonnas amonija nitrāta uz šo brīdi Rīgas ostas terminālī neglabājas nu nekādi. Vismaz, ja varam ticēt tiem skaitļiem, par kuriem mūs ir informējusi ziņu aģentūra LETA.
Kāpēc šāda informācija bija jāizplata tieši tagad, kad deguna galā ir pašvaldību vēlēšanas, ikvienam, protams, ir skaidrs. Deputāts Cilinskis taisa savu “PR”, balstoties uz, viņaprāt, “šokējošu” informāciju, kuru sagrābstījis kaut kur “pa kaktiem”. Tomēr viss nav tik vienkārši, ja “parokam dziļāk” un raugāmies uz šo neapšaubāmi veiksmīgi izspēlēto “viltus ziņu” dažu citu publiski pieejamu faktu un notikumu kontekstā.
Protams, ka šīs ir tikai tādas “sazvērestības teorijas” vien, tomēr… Tā pati ziņu aģentūra LETA mums 2025. gada 21. janvārī norāda, ka “49% “Riga fertilizer terminal” kapitālā pieder AS “Riga Port Group”, kuras īpašniece ir “Multi Capital Holdings”. Minētās kompānijas īpašnieki pastarpināti ir ekspremjera Andra Šķēles ģimene un Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPV) ģimene.”
Vai kara aizsegā tiek gatavota termināļa pārņemšana?
Ja tā labi padomājam, tad, protams, tikai apstākļu sakritības dēļ tieši šobrīd tiek gatavoti grozījumi Nacionālās drošības likuma otrajam lasījumam (Nr.849/Lp14), kur, piemēram, Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) rosina papildināt likuma 22.2 pantu ar (8) daļu, izsakot to šādā redakcijā: “(8) Visu līmeņu valsts kritiskās infrastruktūras objektos nav tiesību strādāt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem.”
Ideja jau ir laba, cēla un Nacionālās drošības likumam atbilstoša. Bet vai nesanāks gadījumā tā, kā tas bieži sanāk mūsu valstī – proti, ka sankcijām pakļautais Mazepins, rībot kara draudu bungām, drīzumā nevarēs būt arī īpašnieks “Riga fertilizer terminal”?
Pati par sevi tā varbūt arī nebūtu slikta ideja. Taču jautājums ir par to, kas būs tie “latviešu cilvēki” un kādā ceļā viņi atnāks Mazepina vietā? Vai tā nebūs kārtējā “prihvatizācija”, kurā par “sertifikātiem” attapīgie “latviešu uzņēmēji” pārdalīs pēc būtības ārvalstniekam konfiscētu īpašumu?
Kur paliks 38 705,540 tonnas kālija hlorīda?
Pieņemsim, ka tagad ir “īpaša” politiskā situācija, bet, vai jūs gribētu investēt desmitiem miljonus, lai uzbūvētu Rīgā “noliktavu”, kuru vienā dienā var pasludināt par “kritisko infrastruktūru” un to atņemt tikai tāpēc vien, ka valsts vadītājs, kurā jūs dzīvojat un strādājat, ir izdomājis “pakarot” ar citu valsti?! Pat nevis ar to, kurā ir investēti konkrētie līdzekļi, bet gan pavisam citu – valsti, kura pat neatrodas tai kaimiņos. Kādas garantijas un kādi juridiskās paļāvības principi Latvijā turpmāk darbosies?
Varbūt atkritumu apsaimniekošana Getliņos ar visu tomātu audzētavu arī ir “kritiskās infrastruktūras objekts”, jo padomāsim taču, kas varētu notikt, ja visi tie atkritumi Rīgā paliktu nesavākti kaut vai divas nedēļas? Tas būtu īsts “smacējošais terorisms” pret rīdziniekiem! Par to, ko rīdzinieku veselībai diversanti varētu nodarīt ar saindētiem Getliņu tomātiem, pat nerunāsim!
Un “Riga Waterfront” projekts? Vai arī gadījumā tas neatrodas teritorijā, kurā varētu pietauvvoties potenciālā ienaidnieka kuģi? Arī taču “kritiskā infrastruktūra”, ja tā labi padomājam! Šodien Šleseram ar Šķēli palīdzēsim pārņemt Mazepina termināli, bet jau rīt viņus pašus pasludināsim par “saistītiem ar ienaidnieku” un atņemsim gan to pašu termināli, gan arī visus citus biznesus. Plāns jau kopumā nav slikts, un to noteikti novērtētu arī viena daļa sabiedrības. Jautājums ir tikai par to – ko mēs glabāsim tajos termināļos un ko stāstīsim citiem investoriem?
Un, lai arī šie jautājumi ir visnotaļ retoriski, tos ļoti labprāt gribētos uzdot Rīgas domes deputātam Eināram Cilinskim (NA), kurš visu šo diskusiju ir iesācis. Iespējams, deputāts Cilinskis rūpēs par rīdzinieku drošību varētu painteresēties arī par to, ko viņa Saeimas kolēģis, kurš tagad pošas kļūt par Rīgas jauno mēru, plāno iesākt ar 38 705,540 tonnām kālija hlorīda, kas saskaņā ar tiesu izpildes lietas Nr.00001/041/2024-PI zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores vadībā pēc būtības ir “nospertas” Mazepinam un, iespējams, jau izsolītas, bet tajā terminālī vēl joprojām glabājas? Vai viņš paspēs tās izvest no sava “Riga fertilizer terminal” līdz vēlēšanām pilsētā? Ko jūs par šo domājat, deputāt Cilinski?
* Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības
valdes loceklis
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
