Iesaki rakstu: 
Latvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām, bet gan par darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, dodoties prom no savas valsts. Un ne jau vieglas dzīves dēļ tauta balso ar kājām un čemodāniem.
Nekas nav jāizgudro no jauna, ir tikai jāskatās plašāk. Ir valstis, kur risinājumi meklēti un atrasti, bet ir arī tādas valstis kā Latvija, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau ilgus gadus.
Īrija kļuvusi par dzīves vietu daudzām Latvijas ģimenēm. Valsts, kuru pirms četrdesmit gadiem pameta tās pilsoņi, šodien spēj atgūt aizbraukušos un piedāvā dzīves un darba vietu jauniem imigrantiem, tai skaitā ekonomiskajiem bēgļiem no Latvijas.
Kas to paveica, kāpēc tā nedarām Latvijā?
Īrijā risinājumu atrada tauta, jo valsts atcerējās seno tautas gudrību: “Divas galvas gudrākas par vienu, četras rokas varošākas par divām.” Tika samazināta ierēdniecība, un daudzu lēmumu pieņemšanu uzticēja sabiedrībai. Tika mainīti likumi, lai attīstītos kooperācija. Katram Īrijas iedzīvotājam tika dotas iespējas aktīvi piedalīties sava novada attīstībā. Savu darbu, savu naudu drīkstēja ieguldīt savā pašvaldībā un kopīgi lemt, kādiem mērķiem šī nauda tiks novirzīta.
Šodien 2/3 Īrijas iedzīvotāju ir kāda finanšu kooperatīva biedri, un jaunu darba vietu veidošanā aktīvi piedalās sabiedrība. Ir darbs, un ir ienākumi, kas ļauj nodrošināt ģimenēm sociālo komfortu.
Uzskatu, ka arī Latvijai ir maksimāli jāstimulē finanšu kooperatīvu veidošana, jo tas ir veids, kā no konkrēta reģiona iedzīvotajiem piesaistīt vietējos līdzekļus un pēc tam šos līdzekļus ieguldīt nevis dažādos ārvalstu akciju un pensiju fondos, bet gan tā paša reģiona attīstībā. Daudzi, strādājot ārzemēs, ir veikuši uzkrājumus, kurus labprāt ieguldītu vietējā biznesā, savukārt daudziem citiem pietrūkst starta kapitāla, lai veidotu biznesu savā dzimtajā pagastā un dotu darbu citiem.
Starp citu, Īrijas piemērs nav unikāls, jo līdzīgu attīstības ceļu izvēlējušās daudzas Eiropas tautas. Piemēram, Vācijā ir 12 000 finanšu kooperatīvu ar 407 miljardu eiro aktīviem, bet Apvienotā Karaliste 2008/09. gadu finanšu krīzes pārvarēšanai veidoja valsts atbalsta programmas finanšu kooperatīviem. Rezultātā finanšu kooperatīvu aktīvi četrkāršojās, un reģionos iedzīvotāju skaita samazināšanos nomainīja reemigrācija.
To apliecina arī Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas veiktais pētījums un 2012.gada ziņojums. Citāti:
“Savas saiknes ar konkrētu teritoriju dēļ kooperatīvu nozīme palielinās, jo tie atbalsta ilgtspējīgu vietējo attīstību, rada jaunas darba vietas un tādējādi darbojas vispārējo interešu labā.”
“Lauku apvidos kooperatīvi palīdz saglabāt saimniecisko darbību un sabiedrisko dzīvi un tādējādi arī mazina migrāciju."
“Eiropas Kooperatīvo banku apvienības dati liecina, ka to tirgus daļa ir aptuveni 20% no noguldījumiem. Tās Eiropā finansē aptuveni 29% no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pēdējos gados tās ir nemitīgi palielinājušas savu tirgus daļu."
Darba un starta kapitāla trūkums – tie ir galvenie iemesli, kāpēc aizbraukušie nevēlas atgriezties. Tāpēc es izvēlējos pievienoties akcijai “Latvijai vajag stiprus vīrus”, lai arī ar savām zināšanām un pieredzi palīdzētu radīt Latvijā vidi, kas būs labvēlīga mājās atbraucējiem.
Piemēri nav pat tālu jāmeklē. Siguldas novada Allaži ir vienīgais pagasts Latvijā, kur krīzes gados iedzīvotāju skaits pieauga un šodien, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem ir audzis gan darba vietu, gan iedzīvotāju skaits, un Allažos darbojas Latvijas lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība (finanšu kooperatīvs) “Allažu saime”.
Domāju, ka šis veiksmes stāsts būtu jāņem par pamatu arī citiem novadiem, lai veidotu kooperatīvus un sekmētu konkrētās administratīvās teritorijas attīstību.
* Kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības Allažu saime valdes priekšsēdētājs
Foto no http://www.kuwi.europa-uni.de/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
