Iesaki rakstu: 
Valdība esot pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam, tiekot aizbaidītas Krievijas kravas, esot tik slikti, ka Ministru prezidentam no satiksmes ministra jāpārņem sarunas ar nozari – ar šādiem un līdzīgiem dramatiskiem paziņojumiem pēdējos mēnešos ir nākusi klajā kādreizējā Zatlera partijas aktīviste, tagad vienas Ventspils uzņēmēju grupas intereses lobējošās organizācijas "Baltijas asociācija - tranzīts un loģistika" vadone Ilga Antāne.
Piebildīsim, ka nu jau Antāne ir atkal ķērusies pie politikas, dodot savu ieguldījumu sīkpartiju pavairošanā. Viņas vadībā tapusi vēl viena Ventspils partija. Laiks rādīs, vai un kā šī partija palīdzēs tranzītkravu piesaistei no Krievijas, bet labāk atgriezīsimies pie nepartijiskiem jautājumiem.
Tad kāpēc nozarei gals klāt? Tāpēc, ka pārāk daudz esot jāmaksā par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un galu galā sen bijis laiks noteikt, ka kravu pārvadājumi uz Ventspili maksā tik pat, cik uz Rīgu. Kas par to, ka uz Ventspili ceļš ir garāks!
Ak, arī dzelzceļam vajag līdzekļus? Bet var taču "pārskatīt ieguldījumu pamatotību" (tas ir – neieguldīt modernizācijā), - tā viedokļrakstā "Delfos" māca "Ventspils tirdzniecības ostas" valdes loceklis Jānis Hāze.
Protams, var jau diskutēt, kādu ietekmi uz dzelzceļa konkurētspēju nākotnē atstātu atteikšanās no infrastruktūras modernizēšanas, taču kopumā rodas iespaids, ka asociācijas biedriem ūdens jau pamatīgi smeļas mutē, nav vairs spēka domāt par nākotni, galvenais, lai viņu uzņēmumi neaiziet pa burbuli.
Taču – nē. Pārsteidzoši, bet pēdējie pieejamie dati (daļai uzņēmumu par 2015. gadu, daļai par 2016. gadu) liecina, ka Antānes vadītās asociācijas biedri nedzīvo nemaz tik slikti un nevis cīnās par izdzīvošanu, bet labi pelna.
Piemēram, kā rāda jaunākie publiski pieejamie „Lursoft” dati, "Ventspils tirdzniecības ostai" apgrozījums bija 38 miljoni 453 tūkstoši EUR, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 306 tūkstoši EUR. "Ventbunkeram" – attiecīgi 58 miljoni 581 tūkstotis EUR un 8 miljoni 896 tūkstoši EUR. "Noord Natie Ventspils Terminals" apgrozījums bija 3 miljoni 982 tūkstoši EUR, bet peļņa - 91 tūkstotis EUR.
Īpašs stāsts ir par pēdējā laika visskaļāko vaimanātāju - "Baltijas Ekspresi". Uzņēmuma apgrozījums bija 28 miljoni 875 tūkstoši EUR, peļņa – 2 miljoni 509 tūkstoši EUR. Turklāt, kā ziņo BNS, "Baltijas Ekspreša" pārvadāto kravu apmērs šogad septiņos mēnešos pieauga 2,7 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Jā, veiksmīgo un ļoti veiksmīgo biedru vidū ir arī tādi biedri, kas pamanījušies ciest zaudējumus ("Kālija parks", "Baltic Coal Terminal"), taču tā uzņēmējdarbībā notiek, un atsevišķi gadījumi nemaina kopējo tendenci.
Latvijas tranzīta nozarē patiešām notiek nelabvēlīgas pārmaiņas. Droši vien, ka pat Antāne saprot, ka to cēlonis ir Krievijas vēlme novirzīt savas kravas no Baltijas valstu ostām uz savējām. Šādai kaimiņvalsts rīcībai ir labi saprotami ekonomiski un politiski mērķi, kurus mainīt nevarēja pat Antānes bijušais šefs Zatlers ar saviem jaunas Austrumu politikas centieniem un braukšanu uz Krieviju.
Kravu apjoms no Krievijas nākotnē tik un tā saruks, bet samazinājuma tempi atkarīgi no tā, vai un cik ātri pašreizējās ekonomiskās stagnācijas apstākļos Krievija spēs palielināt savu ostu un dzelzceļa jaudas. Šajos apstākļos ir jāmeklē kravas citur, un tās arī tiek meklētas.
Tikai izskatās, ka, aizbildinoties ar Krievijas kravu samazinājumu, tiek lobēti valstiski nepamatoti lēmumi, kuru mērķis ir - atsevišķiem uzņēmumiem, kam pašlaik nemaz neklājas slikti, ļaut dzīvot vēl treknāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
