Vai tiek mēģināts noslēpt 15 miljonu eiro pazaudēšanu nolaidības un neizdarības dēļ?
PIETIEK09.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts ierēdņu neizdarības un nolaidības dēļ zaudēs 15 miljonus eiro no Eiropas fondiem, kurus nu vajadzēs atrast no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem, turklāt šķiet, ka šīs milzīgās summas pazaudēšana tiek "piesegta" un slēpta, - Pietiek rīcībā nonācis šāda satura oficiāls iesniegums, kas ticis nosūtīts virknei valsts institūciju. Šodien publicējam šo iesniegumu, savukārt tuvākajās dienās mēģināsim saņemt atbildīgo institūciju skaidrojumus:
"Atbilstoši publiskajā telpā pieejamajai informācijai un faktiem par projekta īstenošanu, kas var radīt vairāk kā 15 miljonu eiro zaudējumus Latvijas valstij, lūdzu sniegt kompetentas atbildes uz zemāk redzamajiem jautājumiem un faktiem, kā arī nodrošināt sabiedrības informēšanu par potenciālajiem riskiem un pie atbildības saucamajiem.
Noslēgta vienošanās par to, ka Iekšlietu ministrijas informācijas centrs īsteno ERAF projektu „Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija”, kas tiek īstenots ERAF aktivitātē 3.2.2.1.1. „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”, kuras atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM - attēlā ministrs Kaspars Gerhards), par kopējo summu, kas pārsniedz 15 miljonus eiro.
Projekta mērķis bija paredzēts: nodrošināt balss radiosakaru pārraides pāriešanu no analogā režīma uz ciparu (digitālo) balss pārraidi ar integrēto datu pārraidi un gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu atbilstību Šengenas konvencijas 44.pantam.
Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācijas projektā bija paredzēts veikt esošās radiosakaru sistēmas infrastruktūras un abonentu radiostaciju iekārtu digitalizāciju, nodrošinot ciparu balss pārraidi ar integrēto datu pārraidi un paaugstinātas drošības (AES 256 biti) šifrēšanu. Veicot esošās radiosakaru sistēmas modernizāciju, tika plānoti šādi pasākumi:
- radiosakaru sistēmas gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēmas iegāde;
- radiosakaru sistēmas infrastruktūras centrālo iekārtu modernizācija;
- radiosakaru sistēmas infrastruktūras teritoriālo bāzes staciju modernizācija;
- radiosakaru sistēmas radiostaciju modernizācija;
- 9 radiosakaru sistēmas infrastruktūras teritoriālo bāzes staciju uzstādīšana;
- radiosakaru sistēmas administratoru apmācība.
Tā kā gan Finanšu ministrija kā ES fondu Revīzijas iestāde, gan Iepirkumu uzraudzības birojs jau 2014.gadā ir konstatējuši, ka projektā veikta normatīvajiem aktiem neatbilstoša iepirkuma procedūra (sarunu iepirkuma procedūra, kas atbilstoši ES un Latvijas likumdošanai šādos gadījumos nav atļauta), par ko ir informēti arī projekta īstenotāji - Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, tad jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka viss projekta finansējums būs jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, kas papildus ir 15 miljoni eiro, ko Latvijas nesaņems no Eiropas Komisijas kā ERAF līdzfinansējuma daļu.
Ņemot vērā, ka šīs pašas ES fonda aktivitātes ietvaros tika īstenota arī portāla skolas.lv afēra, kas valstij maksāja papildus 4 miljonus eiro, kā arī to, kāda rezonanse šim bija sabiedrībā un medijos, tad jājautā, kāpēc tiek apzināti noklusēta informācija par pārkāpumiem, kas valstij izmaksās 4 reizes lielāku summu?
Ņemot vērā minēto, lūdzu skaidrot:
1. Kāda ir plānotā Ministru kabineta rīcība, lai atklātu šo pārkāpumu būtību? Vai ir plānots vērsties Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu?
2. Kādēļ informācija par tik apjomīgu risku ar valsts līdzekļiem tiek noklusēta no sabiedrības, vai tas tiek darīts apzināti, lai par pārkāpumu atbildīgie varētu nomainīt darba vietas, tādā veidā izvairoties no tiešas atbildības?
3. Vai tiks izvērtēta atbildīgo institūciju un to ierēdņu personiskā atbildība, t.i. Iekšlietu ministrijas informācijas centra darbinieku atbildība, VARAM ministrijas kā par aktivitāti atbildīgās ministrijas ierēdņu tiešā atbildība par ļoti nekompetento uzraudzību, ņemot vērā atkārtotas problēmas šajā ERAF aktivitātē, kā skolas.lv afēru un publiski pieejamo informāciju ar apjomīgajām problēmām e-veselības projektā.
4. Vai Finanšu ministrijai ir plāns, no kādiem līdzekļiem tiks segti 15 miljoni, kas nebūs atbalstāmi no ERAF naudas?
5. Vai par šādiem pārkāpumiem un nekompetenci sekos arī politiskā atbildība, ņemot vērā, ka 15 miljonu eiro zaudējumu nodarīšana Latvijas valstij ir viens no apjomīgākajiem nekompetences gadījumiem valsts vēsturē, ar finansiāli vissmagākajām sekām?
6. Vai par minēto gadījumu ir informēta Eiropas Komisija kā ERAF piešķīrēja Latvijai?
Ar cieņu Solveiga Ivanova."
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.