Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēku fiziskā vide vienlaikus simbolizē, padara konkrētu un veido sociālo vidi. Rakstu sakarā ar Aizputes novada Cīravas pagasta dižozola “Aptiekas ozols”, kas atrodas pie mājām "Ozoliņi", aizsardzību.

Mājas "Ozoliņi" pastāvējušas jau vairāk nekā 300 gadus; šīs mājas tika atdalītas no Cīravas muižas teritorijas un dotas latviešu strēlniekam – manam vectēvam Ansim Deklavam kā balva par dalību atbrīvošanas cīnās. Pie mājas bija 16 ha zemes; mazais dīķis, kurā audzēja mazās zivtiņas, kuras pēc tam ielaida lielajā dīķī. Mājas teritorijā ir arī dabas aizsardzības objekts "Aptiekas ozols", kas ir vairāk nekā 700 gadus vecs (to apskatot konstatēja Guntis Eniņš).

Jau padomju laikos visas iespējamās institūcijas tika lūgtas palīdzēt izdzīvot dižozolam (kadastra apzīmējums 64480050062), jo pāri ejošā meliorācija, aizberot lielos grāvjus, iznīcināja dabisko zemsedzi un pilnīgi izskauda apkārtējo koku gatvi, arī mazo dīķi. Tāpēc ap māju savedām vairāk nekā 30 autokravas zemes un izrakām pie ozola mazu dīķīti, lai koka saknēm būtu veldze.

Caur ozola zariem tam tika vilktas elektrolīnijas. Elektrības vadi radīja bojājumus, kuru rezultātā ozolam nokrita lielākais zars. Betona stabs, kas ierakts pie ozola, ir vēl tagad. Pēdējās desmitgadēs atkārtoti tika vilktas jaunas elektrolīnijas, uzbūvēja arī transformatora iekārtu apmēram 50 metrus no ozola un sāka būvēt augstsprieguma elektropārvades līnijas. Domājam, ka tas arī negatīvi ietekmē ozola pastāvēšanu un noteikti ozola vides ainavu.

Tā kā uz bijušās vectēva zemes padomju gados tika uzbūvētas vairākas jaunbūves, tika neplānoti iebraukts ceļš, kas gāja tieši pāri ozola saknēm un vēlāk tikai paplašinājās. Tādejādi tika veiktas darbības, kas negatīvi ietekmēja aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību.

Lai gan 80. gadu beigās no jauna iebrauktais ceļš kartē nebija, jo tas bija plānots krustojumā pret ceļu uz mežniecību, t.i., vairāk nekā 20 metrus tālāk no saknēm, pa šo ceļu turpināja braukt visi transportlīdzekļi. Lai gan vairākkārt lūdzām noņemt šo ceļu, tika apstiprināts pašvaldības autoceļš 1994-1999.g., kas iezīmē ceļu uz jaunbūvēm pie lielā dīķa, bet šajā kartē nav pat iezīmēts minētais dižozols.

Mana ģimene parūpējās par dīķa izrakšanu aiz ozola vainaga 90. gados, lai ozols nenokalstu, jo tajā laikā zeme vēl piederēja manai mātei Annai Liepiņai, taču pēc tam zemi atsavināja līdz ar dīķi, kaut arī māte bija represētā persona. Dīķī savairojās mazās zaļās vardītes, kas vēl pirms gada tur dzīvoja, lai gan tās nemitīgi uz ceļa sabrauca mašīnas. Šogad vairs arī to nav.

Esam vērsušies AS "Centrālie elektriskie tīkli "pārvaldē ar lūgumu pārdomāt par esošo augstsprieguma elektrisko tīklu pārvadu esamību, noņemot tos un transformatora iekārtu mājas un ozola tuvumā, taču rezultātu nebija.

Rakstījām iesniegumu arī uz Aizputes novadu un lūdzām palīdzēt ozolam. Atbildi saņēmu: ”Atbilstoši spēkā esošajam Aizputes novada teritorijas plānojumam 2012-2023.gadam ar “Cīravas ciema teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” karti, redzams, ka gar dižkoku izbūvētais pašvaldības autoceļš (nekustamais īpašums “Pūpoli Alejas”, kadastra apzīmējums 64480050575), atrodas ārpus apdzīvotas vietas – Cīravas ciema, bet robežojas ar Cīravas ciema teritoriju un šajā kartē nav iezīmēts minētais dižkoks”.

Cik vienkāršs risinājums: nav koka, nav problēmas! Tiešām, laiki mainījušies, līdzības pastāv (nav cilvēka, nav problēmas).

Esmu runājusi ar Cīravas pagasta pārvaldes vadītāju A. Čanderu par iespējām novirzīt ceļu no dižozola saknēm, jo kādreiz arī uz tālākajām ciema mājām pie lielā dīķa veda citi iebraucamie ceļi. Galvenais arguments jaunā ceļa pastāvēšanai bija iedzīvotāju labklājība (tā būtu 4 saimniecību labklājība).

Turklāt iebraucamais ceļš tika nostiprināts, uzberot pamatīgu grants kārtu, un vairākas reizes gadā to greiderējot. Tāpat turpina braukt smagā lauksaimniecības tehnika, traktori, kombaini, vieglās un smagās mašīnas, lauzdami dižozola zarus. Grantētā ceļa papildu kārtas uzbērums paaugstināja ūdens līmeni dārzā rudens, ziemas un pavasara laikos; saspieda esošās novadu caurules pāri ceļam, bijām spiesti dārzā izveidot papildu grāvju un meliorācijas caurules. Taču dižozola saglabāšanai tas ir nepietiekami.

Pēdējo 2-3 gadu pārmaiņu laikā ozolam ir palielinājusies trupe, un tas ir rezultāts pagasta pārvaldes tuvredzībai un neizdarībai. Pagājušajā vasarā griezāmies pie Cīravas pagasta pārvaldes vadītāja ar lūgumu nebērt un nenostiprināt iebraucamo ceļu ar granti, taču tas tika izdarīts.

Kādreiz arī uz tālākajām ciema mājām veda citi iebraucamie ceļi, kuri tagad vairs netiek izmantoti. Tagad nelikumīgi iebraucamais ceļš, kas ved pāri dižozola saknēm ir vairāk un platāk nostiprināts, atsaucoties uz pieaugošajām ciema iedzīvotāju vajadzībām. Saimniecības attīstās, vareni traktori, mašīnas un kombaini brauc uz šīm ciema iedzīvotāju saimniecībām, jo viss tiek darīts, lai cilvēkiem būtu labāk?!

Esam vērsušies arī Kurzemes reģionālajā Dabas aizsardzības pārvaldē. Galīgais secinājums ir: …ceļa būvniecība, kā arī citas darbības, kas veiktas padomju laikā vai laika posmā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās datuma, nav piemērojamas šiem noteikumiem.

Vai tiešām labot kļūdas, kas varētu glābt dižozolu, ir nepieņemami ierēdniecībai? Dižozols ir dzīvojis vairāk nekā 700 gadus, taču mans mūžs un prāts ir par īsu, lai nosargātu to, jo mākam tikai skaitīt un brīnīties par sekām.

Ciema iedzīvotāju labklājība nevar būt mazāka, ja ceļš tiktu virzīts, kā plānā kādreiz tika paredzēts, 10-20 metrus no saknēm (tagad šo vietu iezīmē izveidotā gājēju taka pāri laukam) pareizi novirzīts. Vai nepareiza ceļu ierīkošana ir principiāls vadības jautājums, tuvredzība, nesaimnieciskums, izglītotības trūkums vai vadības psihiskā inflācija, kas ar vieglu roku iznīcina gadu simtos lolotos un cienītos zaļos dārgumus, par ko mūsu zemi apskauž ārzemju tūristi.

Izskatot MK noteikumus; tie visi ir pārkāpti, taču atbildība nevienu neinteresē. Ir atrunas, kuras pauž melus. Vai tiešām mums ir tik daudz dižozolu, lai tik viegli būtu no tiem atbrīvoties? Turklāt laikā, kad ozoli tāpat slimo un kalst. Varbūt vēlams kaut vienu dižozolu izglābt (nevis miljons koku iestādīt solījumos),lai darbam būtu saturs un rezultāti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...