Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nākamā gada budžets ir nonācis Saeimas koridoros un iezīmējas ar naudas palielinājumu vairākās nozarēs, tai skaitā veselības aprūpē. Premjers Māris Kučinskis Saeimas sēdēs uzrunā pareizi atzīmēja, ka liela nauda ir liela atbildība un veselības nozare "brēc" pēc reformām.

Jau ilgāku laiku veselības nozare ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārraudzībā, kur savu darbību ar lielu „uzrāvienu” sāka bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Ar mainīgiem un pretrunīgiem panākumiem, taču nokļuva līdz obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas modeļiem un rīcības plāna to ieviešanai.

Pašreizējā situācijā no abām šīm ZZS veselības ministra iecerēm ir iznācis pilnīgs čiks - nav izpildīts valdības rīcības plāns paredzētos termiņos, un arī no obligātās veselības apdrošināšanas redzams vien apšaubāmas kvalitātes likumprojekts. Rodas sajūta, ka tas viss tikai ķeksītim un pa īstam šo apdrošināšanu ieviest neviens nemaz netaisās.

Lielu atbildību no Veselības ministrijas (VM) prasītu arī lielais naudas pieplūdums mediķu algām ar to taisnīgu sadalījumu, taču arī šeit jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Vienīgā, kurai viss skaidrs, esot veselības ministre A.Čakša, kura ar lepnumu pozicionē kā savu personīgo panākumu gandrīz 200 miljonu eiro pieaugumu nozarei kopumā.

A.Čakšai jau ir aizmirsies, ka 1% no sociālām algas iemaksām veselības aprūpei novirzīja partijas Vienotība ultimāta dēļ un pašai ZZS nekādu risinājumu un reālu piedāvājumu līdz tam nebija. Tāpat nevar uzskatīt par ieguvumu budžeta deficīta pieaugumu, kas pēc būtības ir parāds, kurš būs jāatdod mūsu bērniem. Turklāt tas nemaz netiek novirzīts visu gaidītajām un sen jau nepieciešamajām strukturālajām reformām (kam tas būtu paredzēts), bet gan atsevišķu nozaru finanšu pieaugumam (kas nav uzskatāms par reformu).

Šo budžeta deficītu pamato ar cilvēka mūža garuma pagarināšanu. Tiesa, kā norāda PVO dati, šis rādītājs Latvijā uzlabojas neatkarīgi no VM darbības vai bezdarbības, līdz ar to atsaukšanās uz šo kritēriju ir nekas cits kā lēts populisms... Jāsaka, ka visa veselības nozare ir izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības veselību, ārstētu cilvēkus un pagarinātu mūža ilgumu. Sanāk, ka VM ir aizmirsusi, ka ļoti svarīgi ir darba tirgū atgūt darba spējīgos cilvēkus (pilnvērtīgus sabiedrības locekļus), nodrošinot savlaicīgu, kvalitatīvu un izmaksu efektīvu veselības aprūpi.

Vārds "kvalitāte" visvairāk nepatīk ministrei A.Čakšai. Viņa no tā izvairās kā velns no krusta... No 2014. gada, kad no ES naudas tika piešķirti 4,5 miljoni eiro kvalitātes un vadlīniju izstrādei veselības aprūpei, šim mērķim iztērēta vien trešdaļa, un tā pati samaksāta par Pasaules bankas pētījumiem, kas atrodami Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapā, bet ieteikumi nav atrodami VM informatīvajā ziņojumā par plānoto reformu gaitu nozarē.

Vienkārši nekādu reformu nav. To apliecina skaļi pieteiktais stratēģiskais iepirkums, kas ne ar ko būtiski neatšķiras no ikgadējā ambulatoro pakalpojumu konkursa ko izsludina NVD.

Būtu interesanti zināt, kad informatīvajam ziņojumam sekos arī rīcības plāns ar ieviešanas termiņiem, aprēķiniem, mērķiem, jo tie uz šo brīdi tik svarīgā Latvijas veselības aprūpes stratēģiskā jautājumā kā slimnīcu līmeņu sadalījums, to teritoriālā struktūra, kapacitāte, organizācija un sadarbības modeļi plānotajās teritorijās ir iegājuši strupceļā. Tas labi, ka ministre A.Čakša visu saprot, vēl labāk būtu, ja to saprastu tie, uz kuriem tas attiecas un kam jāpieņem lēmumi, turklāt ilgtermiņā.

Ar zināmu pārākumu ZZS izturas vairākās savās pārraudzības jomās, taču tālāk par augstprātību un iedomību darbi nevedas. Pēc gada būs jaunās Saeimas vēlēšanas, kad vēlētāji vērtēs politiskos spēkus, tādēļ tas pārsteidz vēl vairāk, Skaidrojums ir vienkāršs - Latvijā vēl joprojām pastāv esošā klātienes balsošanas sistēma un netiek paredzēts, ka nākamgad varēsim balsot elektroniski, kas būtiski varētu ietekmēt kopējos vēlēšanu rezultātus, pieaugot vēlētāju skaitam.

Tādēļ var uzvesties augstprātīgi, jo galvenais elektorāts ir konservatīvs un ZZS var lepoties ar saviem reitingu procentiem (it sevišķi lokālā pašvaldību līmenī). Kaimiņos Igaunijā ne tikai sen jau balso elektroniski, bet jaunākus iedzīvotājus rosina piedalīties politiskos procesos valstī. Pie mums rīcība ir pilnīgi pretēja - ka tik nekas nemainītos, lai viss pēc iespējas ilgāk ir stagnēts.

Pašlaik valstī palikušajiem iedzīvotājiem galvenā rūpe ir komunālie maksājumi un izdzīvošana ikdienā, tādēļ visam pārējam tiek pievērsta maza vērība. Lai pievērstu uzmanību veselības aprūpes sistēmas problēmām un ačgārnībām, ģimenes ārsti pieteica streiku un izteica dažādus piedāvājumus VM, lai uzlabotu primāro aprūpi.

Taču ministre A.Čakša komunikācijā izmanto ziņu aģentūru, pat neuzskatot par vajadzīgu oficiāli atbildēt uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LGAA) iesniegumiem. Lai radītu imitāciju par pozitīvu virzību, ZZS biedre, Saeimas deputāte L.Kozlovska kā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve (tā ir pavisam cita asociācija - LLGĀA, kurai nav īpaša nozīme medicīnas apritē) pauž viedokli, ka viss esot kārtībā.

Jāsaka, ka tas ir tikai L.Kozlovskas ļoti subjektīvs un personisks viedoklis, jo viņa diemžēl neuzskata par vajadzīgu sasaukt valdes vai asociācijas sēdes, lai tiešām uzzinātu un paustu patieso visu LLGĀA ārstu viedokli. Ar meliem un viltu tiek mēģināts spodrināt VM spalvas, un liela daļa iedzīvotāju tam arī notic.

Ar šādām un līdzīgām metodēm A.Čakšas kā krīzes menedžeres vadībā tiek risināti jautājumi, radot iespaidu un intensīva darba imitāciju.

Raidījumā "1:1" A.Čakša apgalvoja, ka galvenais ir stipra komanda... Tam var piekrist, bet, piedodiet, kura tā būtu? VM nav valsts sekretāra, visās vadošajās VM atbildībā esošajās valsts kapitālsabiedrībās un aģentūrās nav vadītāju, kaut kādi izpildītāji tiek iecelti, apejot oficiālos konkursu nolikumus, jo, kā A.Čakša pati apgalvo, viņa tos "atradusi"...

Luijs XIV ar iesauku "Saules karalis" teica - "valsts - tas esmu es"... Vai tiešām Latvijas tauta ir pelnījusi VM "Saules ministri", kuras krīzes menedžmenta un komandas sauklis ir izsakāms analogi - "ministrija - tā esmu es"?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...