Iesaki rakstu: 
Kamēr iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un Valsts policijas vadība uzstājīgi mēģina iestāstīt, ka advokāta Pāvela Rebenoka noslepkavošana ir saistīta ar visparastāko aplaupīšanu, Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē ierakstus, ko Twitter un Facebook izdarījusi nogalinātā draugu lokā esošā Žanete Eihmane:
Nav jābūt apveltītam ar īpaši lielām dedukcijas spējām, lai saprastu, ka Pavels netika aplaupīts, Pāvels tika nogalināts!
Pirms mājas pamešanas slepkavas īpaši parūpējās par Ingu [Balandinu], pirms apliešanas ar putainu šķidrumu, (lai slēptu DNS pēdas) aplēja te ar karstu, te ar aukstu ūdeni, lai pārliecinātos, ka viņš ir pie samaņas un neaizrīsies ar putām no mazgāšanas šķīduma.
Slepkavas gaidīja saimniekus mājās. Pirms tam uzlauzuši sētas durvis, lai klusāk varētu ieiet. Ļoti labi ģērbti, fiziski perfekti sagatavoti! Ingus kliedza un lūdzās, ka visu it visu atdos, ko vajag. Tajā laikā divi no viņiem sita nost Pāvelu. Tajā brīdī Pāvels vel bija dzīvs.
Pāvelu uzreiz divi sāka sist, nosist - īpaši nežēlīgi jau pašā ielaušanās sākumā, Ingum trešais sēdēja virsū un pavēlēja nebļaut. Salīdzinoši Ingusa traumas ir niecīgas! Un vēl Ingum piedraudēja - “esli eto pojavitsa v vashih Delfah, pover mne, ja vernus i ubju tebja”.
Šobrīd Iekšlietu ministrijas augstākās politiskās vadības – Ģirģena, Pāvela politiskā konkurenta, uzstādījums acu aizmālēšanai: no sākuma pirmais - laupīšanas, otrais - Olainfarm, bet pilnīgi nekas par politiku - t.sk dzīvniecisko Bordāna un Vienotības naidu pret OIK pretinieku!
Turpmāk publicēšu pilnīgi visu notikumu atstāstījumu! Arī to, kādiem jābūt bezjūtīgiem necilvēkiem policijas darbinieku lomā, turot morāli un fiziski cietušo Ingu visu rītu ārā ar tām pašām slapjajām drēbēm nopratināšanas laikā.
Pasūtītāji ir zināmi, tāpēc daudz vieglāk rezonēt viņu virzienā ar “visa laba vēlējumiem”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
