Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satversmes tiesa (ST) aizvadītajā nedēļā atzina par Satversmei neatbilstošām likuma normas, kas noteic tiesnešu darba samaksas regulējumu. ST secināja, ka ar apstrīdētajām normām noteiktā tiesnešu darba samaksa nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību. Tā kā apstrīdētajās normās noteiktā tiesnešu atlīdzības piesaiste nenodrošina tiesnešu darba samaksas atbilstību no tiesnešu neatkarības principa izrietošajām prasībām, ST secināja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 83. pantam, kā arī Satversmes 107. pantam un ir atzīstamas par spēkā neesošām.

No minētā varam secināt, ka Satversmes tiesa atzīst, ka tiesneša neatkarība ir atkarīga no atalgojuma lieluma un pastāvošā tiesnešu atlīdzības sistēma neļaujot tiesneša amatam piesaistīt labākos kandidātus.

Ar šo ST spriedumu esam guvuši izskaidrojumu daudzajiem tiesu spriedumiem komercbanku labā ar apšaubāmu argumentāciju.

Piemēram, Rīgas rajona tiesas tiesnesēm I.Lipskai, S.Bernhardei, N.Zavadskai, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnesei I.Gailei,  Preiļu rajona tiesas tiesnesei R.Krēsliņai, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesas tiesnesēm V.Lohovai, V.Sokolovai, I.Taborei, Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem G.Unguram, I.Jēkabsonei, S.Sēbriņai, Augstākās tiesas tiesnešiem M.Zāģerei, N.Saleniekam, A. Vītolai un vēl daudziem citiem, kuru sagatavotie spriedumu liecina, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas nav sodāma darbība, ka izskatot lietu nav būtiski vai dokumentam ir juridiskais spēks, ka darījumus var slēgt neeksistējošas personas, iespējams, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, ka samaksas veikšanu var apliecināt ar paša izdotu izziņu, ir dotas tiesības spriest tiesu Latvijas Republikas vārdā. Viss normāli, jo galu galā mazā alga kaut kā ir jākompensē un pienācīgs dzīvesveids jānodrošina, kā nu kurš māk.

Tāpat ar darba samaksu var attaisnot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu D.Ķeires un K.Vintes-Kormes, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu I.Ošiņas, O.Blūmfeldes, V.Vazdiķa apgalvojumu, ka AS “DNB banka” (tagad – „Luminor banka”) uz pašas sagatavotu dokumentu pamata iegūtas tiesības ir vērtējamas augstāk par sešdesmitpiecgadīga ierindas iedzīvotāja ar likumu noteiktām tiesībām uz nekustamo īpašumu, kas vienlaicīgi ir šī cilvēka vienīgais mājoklis.

Var tikai minēt, vai darba algas apmērs ir tas, kas nosaka šo tiesnešu pieņemto nolēmumu saturu, un kādi būtu šo tiesnešu spriedumi, ja viņu algas būtu nodrošinājušas viņiem pienācīgu dzīvesveidu.

Pārpublicēts no www.tvriga.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...