Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuri uzskata, ka Rietumvalstīm, tai skaitā arī Baltijas valstīm nevajadzētu atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, es piedāvāju palūkoties uz šādu savu attieksmi un rīcības motīviem it kā no malas trijās ļoti līdzīgās situācijās.
Pirmā situācija. Ukraiņu zemē ir iebrucis agresors, kas ar raķetēm un bumbām sagrauj veselas pilsētas un nonāvē Ukrainas iedzīvotājus. Kāda šajā gadījumā ir jūsu attieksme pret notiekošo un no šīs attieksmes izrietošie secinājumi? Pirmkārt, tas nav mūsu karš, Ukraina atrodas pietiekami tālu no Latvijas, un šis karš tiešā veidā mūs neapdraud.
Otrkārt, sniedzot palīdzību Ukrainai, mēs apdraudēsim sevi, jo agresors arī mūs var iekļaut savu mērķu sarakstā. Turklāt tie vēl ir arī reāli zaudējumi mūsu ekonomikai un aizsardzības spējām.
Treškārt, ļoti iespējams, ka ukraiņi paši ir vainīgi šī kara izraisīšanā, jo nepareizi veidoja savas attiecības ar Krieviju un savu iekšpolitiku.
Ceturtkārt, paši ukraiņi nemaz nav tik balti un pūkaini. Viņi ir pieļāvuši nacisma atdzimšanu savā valstī, tāpēc ļoti iespējams, ka ir šo karu arī pelnījuši.
Otrā situācija. Kaimiņam ir aizdegusies māja. Viņš izmisīgi cenšas paglābt savu mantību no uguns un apdzēst ugunsgrēku. Jūs varētu iet viņam palīgā, bet… Pirmkārt, tā nav jūsu māja, kas tur deg. Un kaimiņa māja atrodas pietiekami tālu, lai uguns jūsu māju neskartu.
Otrkārt, ejot palīgā dzēst uguni un palīdzot iznest mantas, jūs reāli apdraudētu sevi. Un arī jūsu apģērbs varētu ciest no uguns svelmes un dzirkstelēm, kas tik bagātīgi paceļas gaisā no degošās ēkas.
Treškārt, ļoti iespējams, ka kaimiņš pats ir vainīgs pie šī ugunsgrēka, jo neievēroja ugunsdrošības noteikumus, neuzmanīgi rīkojās ar uguni, nebija mājā ievilcis ugunsdzēsības signalizāciju….
Ceturtkārt, tas kaimiņš jau pats arī nav balts un pūkains. Dažkārt lieto alkoholu, bieži rīko viesības, arī viņa politiskie uzskati nesakrīt ar jūsējiem. Ļoti iespējams, ka viņš ir pelnījis, ka tā māja viņam nodeg.
Trešā situācija. Šoreiz ir aizdegusies jūsu māja un jūs izmisīgi cenšaties paglābt savu iedzīvi un apdzēst uguni. Neviens kaimiņš nenāk jums palīgā, jo, pirmkārt, otrkārt, treškārt un ceturtkārt, viņi domā tieši tā pat kā jūs. Vai jūs uzskatāt šādu kaimiņu rīcību par pareizu un, ja ne, tad kāpēc?
Ja kādam šķiet ka šīs situācijas nevar salīdzināt un karš ir mazāk postošs un nelaimi nesošs nekā ugunsgrēks, iesaku apskatīt kaut vai internetā sagrauto Ukrainas pilsētu attēlus un painteresēties par to, cik miljonu ukraiņu šīs Krievijas agresijas dēļ ir palikuši bez mājvietas un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, cik ukraiņu mātes Krievijas “augstās precizitātes” raķešu trāpījumu un artilērijas šāviņu dēļ ir bijušas spiestas apglabāt savus mazos bērnus, pat zīdaiņus, cik bieži pēc šāda trāpījuma daudzdzīvokļu namos iznīcinātas tiek veselas ģimenes…. Vai tiešām krieviem trūkst savas zemes, kur dzīvot?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
