Vai Valsts policija ir ierosinājusi kriminālprocesu pret ASV valdību?
Jurģis Liepnieks27.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsu acu priekšā Latvijā norisinās Magņitska lieta miniatūrā. Sergejs Magņitskis tātad bija nodokļu jurists, kurš atklāja shēmu, ar kuru no Krievijas budžeta tika izzagtas ievērojamas naudas summas. Ar savā rīcībā esošo informāciju viņš vērsās Krievijas tiesībsargājošajās institūcijās. Un Krievijas policija un prokuratūra reaģēja – arestēja nevis tos, par kuriem Magņitskis bija ziņojis, bet gan pašu Magņitski un cietumā viņu vienkārši nomērdēja.
Latvijas policija pēc daudzu mēnešu ilgas vērtēšanas uzskata, ka ir jāierosina kriminālprocess, pamatojoties uz ABLV bankas iesniegumu, kurā apgalvots, ka kādi citi, nevis tieši viņi ir grāvuši Latvijas finanšu sistēmas reputāciju un tas būtu jāizmeklē ar kriminālprocesuālām metodēm.
Tātad tiek pieņemts iesniegums no visā pasaulē pazīstamiem naudas atmazgātājiem, pret kuru banku ASV ir noteikusi sankcijas par sistemātisku naudas atmazgāšanu, kukuļdošanu un korupcijas atbalstīšanu, ka nepieciešams krimināltiesiski noskaidrot un vajāt tās Latvijas amatpersonas un privātpersonas, kuras uzdrošinājušās sadarboties ar ASV institūcijām laikā, kad tās vāca informāciju par viņiem.
Šie cilvēki, ABLVprāt, jānoskaidro un jāsoda, lai, nedod, dies’, nākotnē kāda Latvijas amatpersona vai pilsonis neiedomātos sadarboties ar ASV valdības institūcijām un informēt tās par iespējamiem likuma pārkāpumiem Latvijā. Un Latvijas Valsts policija pēc iesnieguma izvērtēšanas ir uzsākusi šādu kriminālprocesu. Kāds var paskaidrot, ar ko Valsts policijas darbības šeit atšķiras no Krievijas darbībām Magņitska lietā?
Latvijas policija arī apgalvo, ka kriminālprocess nav sākts ne pret vienu konkrētu personu, bet gan par faktu. Loģiski, jo nav nevienas konkrētas personas, kas būtu grāvusi Latvijas banku reputāciju. (Reputācija nav kas tāds, ko varētu graut, piemēram, divu banku uzraugu savstarpējā sarunā.)
Vienīgais, kas grauj Latvijas banku reputāciju, ir starptautisko institūciju slēdzieni par Latvijas finanšu sistēmu – FinCen ziņojums februāri, Moneyval ziņojums pagājušajā nedēļā un citi. Taču, tā kā konkrētais ABLV iesniegums rakstīts februārī, ir skaidrs, ka tas saistīts ar viņu reputāciju graujošo ASV FinCen ziņojumu. Tātad Latvijas policija ir oficiāli pieļāvusi, ka, iespējams, šeit noticis Latvijas likumu pārkāpums, un oficiāli ir uzsākusi kriminālprocesu, lai to izmeklētu.
Būsim atklāti, tas ir kas nebijis.
Protams, kāda daļa informācijas, uz kuras balstās FinCen un pārējās ASV aģentūras, ar kurām FinCen ir saskaņojis savu ziņojumu (kas norādīts pašā ziņojumā), nāk no avotiem Latvijā. Daļa šo avotu ir amatpersonas, kuru tiešais pienākums ir sadarboties un sniegt informāciju ārvalstu institūcijām. Tāpat tie noteikti ir avoti pašā bankā un to cilvēku lokā, kas pazīstami ar ABLV akcionāriem (ziņojumā, piemēram, atreferēts Oļega Fiļa un Ernesta Berņa privātās sarunās paustais).
Latvijas Valsts policija tagad ir ierosinājusi kriminālprocesu – pratinās, izsekos un noklausīsies visus šos iespējamos cilvēkus, lai noskaidrotu, vai viņi nav pateikuši kaut ko tādu, kas, pēc ABLV atmazgātāju domām, viņiem ir kaitējis!
Šī situācija ir pilnīgs absurds. Latvijas bagātākais cilvēks Oļegs Fiļs laikā, kad tūkstošiem viņa bankas noguldītāju netiek pie savas naudas, parādās „Privātās Dzīves” lappusēs, atpūšoties uz jahtas Itālijā kopā ar savu jaunāko mīļāko, un raksta iesniegumus policijai, lai tā ķer visus, kuri viņam traucē dzīvot. Un policija kā Fiļa klēpja sunītis to arī dara.
Te, protams, nevar nepiebilst, ka ABLV bankas akcionāri un vadošie darbinieki ir vieni no lielākajiem partijas „Vienotība”, tagad jau „Jaunā Vienotība”, sponsoriem. Un, iespējams, tam, ka tieši šīs „Vienotības” pārstāvis šobrīd vēl ir iekšlietu ministrs, ir nozīmīga loma šādos policijas lēmumos. Fiļs „Vienotībai” ir ziedojis 7500 eiro, Bernis 8500 eiro, bet bankas finanšu direktors, valdes loceklis Māris Kannenieks vairāk nekā 50 000 eiro. Tās ir ļoti ievērojamas summas Latvijas partiju finansēs.
Jāsaka, ka šis nav vienīgais gadījums, kad Latvijas Valsts policija izrāda neparastu pretimnākšanu ABLV bankas akcionāriem.
Jūlija beigās presē parādījās ziņa, ka Valsts policija, pamatojoties uz Oļega Fiļa iesniegumu, zibenīgā ātrumā ierosinājusi lietu pret Fiļa bijušo sievu par krāpšanu. Šī kriminālprocesa būtība ir tāda, ka Fiļa bijusī sieva, iespējams, gatavojas 2027. gadā neatdot kredītu Fiļa firmai.
Jā, tieši tā – nevis nav atdevusi kādu kredītu, nevis šobrīd kavē maksājumus, bet ABLV Fiļam ir aizdomas, ka viņa gatavojas neatdot kredītu 2027.gadā. Un Valsts policija par to ir uzsākusi kriminālprocesu! Piedodiet, bet, ja šis viss neizskatās pēc korupcijas, tad kas izskatās?
Fiļam pēc šķiršanās rodas aizdomas pret bijušo sievu, ka viņa 2027. gadā neatdos kredītu, un arī policijai pēkšņi rodas šādas, pat vairāk nekā ļoti netipiskas aizdomas.
Šo, maigi izsakoties, dīvaino kriminālprocesu ir ierosinājis kāds Dmitrijs Jarovs, kurš pilda policijas nodaļas priekšnieka pienākumus. Viņa parādsaistības – 67 000,00 eiro. Viņa laulātajai Jeļenai Jarovai tās ir vēl lielākas – 82 463,95 eiro. Vai viņi ir parādā AS ABLV banka? To viegli varētu noskaidrot policijas Iekšējās drošības dienests, ja vien korupcija šajā gadījumā neskar arī daudz augstākus līmeņus.
Un arī tas vēl nav viss. Ja policijai iesniegumu uzraksta Fiļa bijušās sievas tēvs, tad viss notiek tieši pretēji – iesniegums bezgalīgi tiek pārsūtīts no vienas instances otrai un beigās atstāts bez ievērības. Atkal – sagadīšanās pēc tieši tā, kā to vēlētos atmazgātājs Fiļs.
Un te, es uzskatu, ir problēma, jo, ja kāds kundziņš, tiklīdz kaut kas nenotiek viņam pa prātam, spēj panākt acīm redzami sagudrotu krimināllietu ierosināšanu un izmanto policiju kā ieroci, kā savu kabatas kantori savu privāto rēķinu kārtošanai, tam ir jāpievērš uzmanība.
Jo mēs, domājams, negribam dzīvot valstī, kurā bagātnieki elementāri panāk kriminālvajāšanu pret tiem, kuri viņiem nav iepatikušies vai kaut ko nav izdarījuši viņiem pa prātam – vai tā būtu bijusi mūsu partnervalstu institūciju informēšana par viņu nelikumībām, vai vienkārši laulības šķiršana.
Jebkurā gadījumā skaidrs ir viens – Latvijas finanšu sektora reputāciju sagrāvuši neviens cits kā visādi šādi fiļi un tas, ka sabiedrība tik ilgi ļāvusi viņiem nesodīti darboties. Tas, ka viņi izmanto Valsts policiju savās netīrajās spēlēs pret Latvijas valsti, pret saviem nelabvēļiem un pret savām sievietēm, tas savukārt ir kaut kas tāds, kas policijas vadībai būtu jāpaskaidro un citām attiecīgajām struktūrām jāizmeklē un beidzot kāds jāsauc pie atbildības.
Pretējā gadījumā Latvija uzskatāmi demonstrē, ka tā pilnībā ignorē gan FinCen, gan Moneyvall ziņojumus, pieturas pie shēmas „mēs neredzam nekādu kukuļdošanu, neredzam nekādu atmazgāšanu, mums par to nav ziņu, toties mēs vajāsim tos, kas uzdrošinājās mest ēnu uz mūsu atmazgātājiem un kukuļdevējiem”. Un tas, maigi izsakoties, ir nepareizs signāls.
Pārpublicēts no puaro.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
