Vai Valsts policijas priekšnieka amata konkursa oficiālos kandidātus iegāza melu detektors?
Pietiek lasītājs06.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iemesls, kāpēc partijas KPV LV iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens pirmdien koalīcijas sadarbības padomē piedāvāja negaidītu Valsts policijas (VP) priekšnieka amata kandidātu, kura nebija starp konkursa komisijas izraudzītajiem, varētu būt visai triviāls. Esošo Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, kura nebija iepriekš publiski minēto trīs VP šefa amata pretendentu vidū, ministrs izvirzījis kā kompromisa personu, jo neviens no trim konkursa komisijas izraudzītajiem šī augstā amata pretendentiem nav izgājuši melu detektora pārbaudi.
Augustā VP priekšnieka amata konkursa komisija noslēdza darbu un iekšlietu ministram S. Ģirģenam ieteica trīs kandidātus - VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieku, pulkvedi Normundu Grūbi, VP priekšnieka pienākumu izpildītāju, ģenerāli Andreju Grišinu un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku, ģenerāli Juri Šulti.
Kandidātiem pirms ministra galīgā lēmuma bija jāiziet kompleksā psiholoģiskā poligrāfa jeb tā sauktā melu detektora pārbaude. Tajā S. Ģirģens, pēc publiski pieejamās informācijas, bija iecerējis pārbaudīt, vai attiecībā uz komisijas ieteikto kandidātu nav konstatējami apstākļi, kas norāda uz personas atrašanos interešu konflikta situācijā, vai citi apstākļi, kas var radīt risku attiecībā uz amata pienākumu izpildi.
Kā izriet no neoficiālas informācijas, patiesībā neviens no konkursa komisijas izraudzītajiem kandidātiem ministra noteikto melu detektora pārbaudi nav izgājis un no tās izvairījies ar tādu vai citādu attaisnojumu. Lai neatstātu VP bez vadības, nācies meklēt kompromisu – A. Ruks bijis ministram un arī koalīcijai pieņemama kompromisa kandidatūra, tāpēc arī parādījies kā VP šefa kandidāts. Savukārt visi S. Ģirģena publiskie paziņojumi šajā sakarā vērtējami tikai kā ne pārāk veikli mēģinājumi sacerēt skaidrojumu sabiedrībai.
Kā zināms, vakanta VP šefa vieta ir, jo pērnā gada beigās VP priekšnieka amatu atstāja ģenerālis Ints Ķuzis, kurš vēlāk iestājas partijā Jaunā Vienotība un nu ir Rīgas domes deputāts.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
