Vai viegli izkrāpt naudu no Kultūrkapitāla fonda ar fiktīviem projektiem?
Pietiek lasītājs10.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau pirms kāda laika aprakstīju savu pārsteigumu un izbrīnu par kādas it kā senās mūzikas “apvienības” Concerto Rīga t.s. “koncertciklu” no veseliem 3 koncertiem, kas tika dāsni atbalstīts no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) ar 4000 EUR piešķīrumu. Pirmais un pēdējais no koncertiem tiek organizēts mūzikas veikalā, pagrabiņā, kas varētu maksimāli ietilpināt kādus 25 klausītājus.
Spriežot pēc Biļešu paradīzē pieejamās informācijas, biļetes tirdzniecībā tika ievietotas pat mazāk, laikam iepriekšējās neveiksmīgās pieredzes dēļ. Concerto Riga līdz šim bija noticis tikai viens t.s. debijas (!) koncerts Bauskā, kuru arī atbalstīja VKKF ar 3000 EUR lielu piešķīrumu, pēc kāda klausītāja atsauksmes publikas skaits tikai nedaudz pārsniedzis mūziķu skaitu (4).
Jau iesniedzēja iepriekšējā pieredze un sasniegumi (organizācija dibināta 2024.g rudenī) vien liek apšaubīt VKKF lēmumu pamatotību par šādu piešķīrumu, jo ir acīmredzams, ka iesniedzēja darbība nesaistās ar ilglaicīgu profesionāli augstvērtīgu darbību, kā arī citiem kritērijiem, kas liktu šādu projektu ietilpināt īpaši augstvērtīgu māksliniecisku norišu sarakstā. Tātad šādai labvēlībai pamatā ir kādi citi, ar māksliniecisko līmeni un projekta aktualitāti nesaistīti kritēriji?
Analizējot pārējos divus koncertus no t.s. “koncertcikla”, var atrast kaut nedaudz informācijas tikai par vienu no tiem, ansambli Aeldmusic. Tas, kā var noprast, ir dažu Valsts akadēmiskā kora (VAK) “Latvija” pamatsastāvā nodarbināto dziedātāju brīvā brīža projekts sadarbībā ar dažiem ukraiņu mūziķiem, kas arī nodarbināti turpat, VAK Latvija sastāvā. Ansamblis pievērš uzmanību ukraiņu mūzikas tēmai, jau sniedzis dažus koncertus iepriekšējos gados.
Turpretī ansamblis Echo Barocco vienkārši neeksistē…. Par tādu ziņas nav atrodamas nekur, un var droši teikt, ka šāds ansamblis nav eksistējis projekta iesniegšanas brīdī un VKKF ekspertu komisija, iespējams, ir tikusi maldināta ar nepatiesām ziņām no iesniedzēja puses.
Un dažas dienas pirms šī koncerta parādās cita afiša, kurā nav ne miņas ne ziņas par kādu Concerto Rīga, nedz arī koncertciklu. un arī izrādās, ka nav nekāda ansambļa Echo Barocco. Izrādās, ka šim koncertam ir pavisam citi organizatori, kas nekādi nav saistīti ar Concerto Rīga, un koncerts, iespējams, fiktīvi ievietots “koncertciklā”, varbūt pat bez saskaņošanas, lai tikai varētu uzpūst tāmi un pieprasīt lielāku naudas apjomu. Rodas pamatots jautājums, vai VKKF eksperti izliekas neredzam šādas mahinācijas un nepatiesas informācijas sniegšanu vai tas ir kāds politisks lēmums?
Veicot nelielu izmeklēšanu, ātri var noskaidrot, ka koncerta galvenā persona ir JVLMA bakalaura studente, kurai tas, izrādās, ir diplomeksāmens baroka vijoles spēlē! Diplomeksāmeniem un studiju procesa nodrošināšanai jau ir valsts piešķirtie budžeta līdzekļi, un prasīt papildu līdzekļus VKKF, lai saņemtu samaksu no valsts dubultā apmērā, ir vismaz neētiski.
Un pastāv iespēja, ka arī Concerto Rīga jau notikušais pirmais koncerts ir daļa no JVLMA studiju procesa, iespējams, ka vēl viens eksāmens, šoreiz citā, ansambļa priekšmetā, jo arī šajā koncertā piedalās šī pati studente un akadēmijas docētāji, kuriem arī šīs darba stundas jau ir apmaksātas, turklāt visa mācību gada garumā. Melot un neuzrādīt nedz VKKF, nedz koncertu potencionālajiem apmeklētājiem patiesu informāciju (uz pasākuma afišām un publiski pieejamā informācijā nav ne mazākās norādes par JVLMA eksāmenu norisi).
Daudzi lieliski, profesionāli, aizraujoši mākslinieciski projekti ir tikuši noraidīti ar norādi, ka iesniegtais projekts ir mazāk aktuāls citu projektu starpā. Tad vai mums ir jāsaprot, ka turpmāk VKKF prioritātes ir atbalstīt studiju darba norises, kas trešo personu un organizāciju iesniegtas ar apzināti sagrozītu, noklusētu un melīgu informāciju? Vai tas ir saskaņā ar Vienotības un Progresīvo partiju kopējām nostādnēm, vai arī dalām naudu savējiem, neskatoties ne uz ko? Vai JVLMA vadība ir informēta, ka akadēmijas pedagogi izmanto JVLMA studiju procesu savu personiskajam labumam, lietojot valsts jau apmaksātu pasākumu savu personīgo līdzekļu uzkrāšanai?
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
