Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažreiz vēsturiskus, drosmīgus, radikālus, progresīvus lēmumus pieņem personas, kuras nevar nodēvēt par lielām. Valdis Zatlers 28. maijā to izdarīja vienreiz un 1. oktobra pusnaktī – otrreiz. Uz viņa un nepieredzējušās, pretrunīgās un neprognozējamās Zatlera reformu partijas (ZRP) pleciem tagad gulst atbildība šo vēsturisko lēmumu par valdības veidošanu ar Saskaņas centru (SC) pārvērst nevis savu ambīciju svinībās, bet valstiskās pārmaiņās. Vai ne mazāk pretrunīgais SC Zatleram piespēlēs, apzināsies, ka ir „tagad vai nekad” situācija? Tonis, kādā Jānis Urbanovičs šorīt, sazvanīts savos Latgales laukos, runāja par vēsturisko situāciju un jauno ideoloģiju, kuras nosaukums ir „kopdarbs”, liek cerēt, ka jā. Laiks rādīs. Ko darīs Vienotība, kas saltā aprēķinā ZRP dzina pretī vienpusējam lēmumam par SC? Pirmie tās līderu raidītie signāli Vienotībai zvana Tautas partijas trauksmes zvanus, kura sashēmojās tiktāl, ka palika vēstures mēslainē. 

Vienotības palikšana opozīcijā ir iespējama, pat zinot, ka skaļākie par to brīdinātāji nemaz no varas atteikties nevēlas. Aprēķins, ka dažu mēnešu laikā izdosies „nomasēt” nepieredzējušos SC un ZRP, var nebūt reālijās balstīts. Tāpat iespējama ir Vienotības sašķelšanās, vienai daļai deputātu kļūstot par ZRP atbalstītājiem, iespējams, - saņemot arī kādu ministra portfeli. Pat Vienotības insaideri ir nelielā samulsumā par Solvitas Āboltiņas aso retoriku pret ZRP izvēli.

Jautājums - vai Latvijas politikas granddāma nejūt, ka pārdedzina keksiņus, vai pārspēlē savu lomu, ja vēlaties, vai tomēr tā ir spēle uz visu banku. Protams, šādai taktikai var atrast elementāru, racionālu izskaidrojumu, kas saucas „dzīšanās pēc amatiem”. Koalīcijā ar Nacionālo apvienību Vienotība var cerēt uz lielāku ietekmes kumosu, bet kopā ar ZRP un SC riskē būt „mazākais brālis” valdībā.

Variantu nav daudz. Vai nu ar šādu iebiedēšanas taktiku tiks izkaroti visi kārotākie krēsli (Saeimas spīkers pašai Āboltiņai, Finanšu, Iekšlietu, arī Ekonomikas vai Satiksmes ministrija), vai Vienotība paliks opozīcijā, jo šādā politiskās spēles posmā blefošana vairs nedarbojas. Pirmajā gadījumā atpakaļkāpšanās ir skaidra – tiks pateikts, ka no Vienotības klātbūtnes neprognozējami sarkanajā valdībā ir atkarīga nacionālas valsts un tiesiskuma nosargāšana, starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšana Dombrovska vadībā, vai otrajā gadījumā tiks cerēts, ka dažu mēnešu laikā jauno valdību izdosies „nomasēt”, ar triumfu atgriežoties varā.

Avoti Vienotībā neoficiāli norāda, ka šā brīža kalkulācijās ir arī aprēķins par vismaz divu ZRP Saeimas frakcijas deputātu ar saknēm Vienotībā iespējamu aizvilināšanu. Tad koalīcijai no ZRP un SC paliktu 51 balss. Ja SC atsakās no sadarbības ar Alfrēda Rubika sociālistiem, no SC frakcijas atkrīt vēl 3 deputāti. No avotiem SC noprotams, ka viņi varētu turpināt atbalstīt šo koalīciju balsojumos, bet tas arī nozīmētu nemitīgu sitienu pa Zatleru, ka viņa valdību stutē rubikieši.

Tikmēr insaideri SC un ZRP apliecina: ja vēl pirms pusotras nedēļas bija zināms, ka mērķis ir tieši tāds, kā izskan oficiālajās runās - koalīcija trijatā ar Vienotību, pašlaik bailēm vairs nav vietas un ne Ušakovs, ne Zatlers nenoleks no mēģinājuma uzlikt uz balsojumu Saeimā arī divu partiju koalīcijas valdību. Arī uz šo apņēmību attiecas princips, ka laiks blefam ir izsmelts. Bet šāda situācija koalīcijai, kurai jau pašlaik matemātiski ir tikai 53 balsis Saeimā, būtu ļoti riskanta. Pirmkārt, ir reāli deputātu atbiruma draudi. Otrkārt, pat ja viss beigtos bez atšķelšanās, šai koalīcijai nepieciešams atbalsts no citām frakcijām. Arī šeit variantu nav daudz. Ja Vienotība lemj iet opozīcijas ceļu, tā vismaz pirmajos mēnešos disciplinēti „masēs” valdību, iespējams, mēģinot tajā ievilināt vismaz daļu zaļo zemnieku, ar kuriem attiecības ir labas. Par to, kā uzvedīsies Nacionālā apvienība, nav šaubu.

Nacionālā zirdziņa jādelēšana būs tas politiskais instruments, kuru Vienotība un Nacionālā apvienība pratīs izmantot. Bet, ja netiks uzklausīti, tam pilnā sparā pievienosies Lemberga zaļzemnieki. Jau drīz pēc vēlēšanām politikas kuluāros bija zināms ZZS plāns turpmākajiem trim gadiem, ja neizdodas nonākt valdībā un koalīcijā tiek iekļauts SC. Proti, zaļzemnieki kopā ar Nacionālo apvienību bloķētos, Saeimā virzot dažādas iniciatīvas, kas provocētu SC frakciju uz tradicionālajām debatēm par okupāciju, valodu un krievvalodīgo tiesībām. To varētu nodēvēt par Zatlera un Vienotības „nervu bendēšanas” taktiku.

Kas atliek Zatleram un Ušakovam, ja koalīciju nākas veidot divatā ar trauslām 53 balsīm labākajā gadījumā? Aivara Lemberga kontrolētā Zaļo un zemnieku savienība.  Ja ZRP slēptais atbalstītājs un Lemberga ietekmīgais oponents, Ventspils miljonārs Oļegs Stepanovs vēl ceturtdien Pietiek teica, ka SC nav nekādu racionālu iemeslu būt Lemberga vēlmju slēptajiem aģentiem jaunajā valdībā kaut vai tādēļ, ka ietekmi zaudējušais oligarhs neko nevar dot pretī, šeit jums ir atbilde, ka var gan. Zaļzemnieku 13 balsis 11. Saeimā. Šāda situācija ir ļoti bīstama. Aizdomām, kas kā šleife velkas aiz SC kā Lemberga sabiedrotajiem iepriekšējās divās Saeimās, apvienojumā ar ZZS slēptu atbalstu valdībai balsojumos Saeimā būtu spridzinošs efekts uz valdības stabilitāti un ilgmūžību.

Jautājums, ko patiesībā cer, plāno un uz ko liek likmes Aivars Lembergs, patiesībā ir viens no pēcvēlēšanu realitātes centrālajiem. Daudzi „tiesiskuma uzvaras” lecīgumā paguvuši paziņot, ka Lembergs ir beidzies. Tas tiešām ir pāragri. Runa ir ne tikai par ZZS 13 balsīm, kas var izrādīties no tīra zelta, bet arī par Lemberga slēptajām ietekmēm teju katrā Saeimā pārstāvētajā politiskajā spēkā, un te nav runa tikai par SC vai Nacionālās apvienības tēvzemiešu galu. Avoti ventspilnieku nometnē saka, ka Lembergs strādājot uz koalīciju ar SC. Avoti politiskajās un biznesa aprindās saka, ka Lembergs strādājot uz koalīciju ar Nacionālo apvienību. Kā ir patiesībā, tradicionāli zina tikai pats Lembergs. Visticamāk viņam der abi varianti, protams, - ar nosacījumiem.

Meklējot izskaidrojumu dedzībai, ar kādu Vienotības spārns, kas grupējas ap Āboltiņu un Edgaru Jaunupu, pēdējā nedēļā strādājis uz koalīciju ar Nacionālo apvienību, Rīgā kosmiskā ātrumā izplatās versijas par Lemberga roku šīs lugas aizkulisēs. Plāns esot vienkāršs un drošs – ZZS pirmajos tā dēvētās nacionālās koalīcijas pastāvēšanas mēnešos Saeimā demonstrēs konstruktivitāti, to atbalstot balsojumos, pa to laiku cits pēc cita atklāsies iemesli secināt, ka ZRP ir neprofesionāli un neprognozējami. Un tur jau nebūs ilgi jāgaida līdz sarkano līniju papludināšanai un ZZS ienākšanai valdībā.

Ja koalīciju veidos trīs politiskie spēki – SC, ZRP un Vienotība, to grūtās dienas tikai sāksies. Kārdinājumi, savstarpējā bloķēšanās, pašattīrīšanās neizbēgamība, - ja tam visam un daudz kam vēl izdosies tikt pāri, pārmaiņas būs arī valstij.

Jaunajai valdībai ir jāpārņem no Finanšu ministrijas iepriekšējo gadu „apsaimniekotājiem” nevis kontrole pār kontrabandas un naudas atmazgāšanas shēmām, par ko jau vairākas nedēļas intensīvi runā ar politiku, biznesu un drošības struktūrām saistītās aprindās. Tai ir jāpārņem kontrole, lai šīs shēmas iznīdētu, nevis pārvērstu savu aizkulišu patronu un iedvesmotāju jaunās naudas rebēs. Karogs ZRP rokās ir tas pats vecais Jaunā laika, jautājums, vai arī šoreiz frāze par kontrabandas apkarošanu dzīvos tikai publiskos paziņojumos no līderu mutēm, - to pašu līderu, kuru reālā dienaskārtība sastāvēja no regulārām „darba apspriedēm”  vaškevičiem un to veidīgajiem.

Edmunds Sprūdžs nevar būt ekonomikas ministrs, kā tas ir plānots, ja valdību vadīs Vienotības Dombrovskis. ZRP nevajadzētu šai valstij nodarīt tik ļoti pāri, lai Vienotība drīz vien varētu teikt, ka viņu Kampars uz šī fona ir bijis kompetences un rīcībspējas etalons. Valdim Zatleram nevajag Saeimas spīkera amatu. Tas viņam draud ar jaunu „saiešanu dīvānos” un uzmanības novēršanu uz reprezentatīvu spozmi, kad jāturpina jaunizveidotās partijas nostiprināšana. Ja politiķim ir tieksme uz ārišķībām, viņam jāturas iespējami tālāk no kārdinājumiem, citādi Zatlera savtīgumu pierādīt kārojošais reportieru un oponentu bars viņam drīz pāries pāri. (Ticiet man, eksprezidenta kungs, tā būs.) Tāpat kā Zatlera labajai rokai Sandrai Sondorei-Kukulei nevajag ne Saeimas spīkera biroja vadītājas, ne politiskās padomnieces vietu, kas viņai draud ar „saiešanu jaunupā”.

Augstākā politiskā cinisma pakāpe bija Vienotības pēdējo nedēļu masīvā publiskā retorika, kas klausītājam lika sev nemitīgi kniebt, lai nenoticētu, ka tas jau SC, nevis Vienotība, kas kopš pērnā novembra kā roka ar cimdu valdībā sadarbojās ar Lemberga zaļajiem zemniekiem. Nav nekādu ilūziju, SC kopā ar ZZS ir balsojis pret Lemberga kritizētāja, jurista Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā, par apšaubāmā tiesībsarga Jansona apstiprināšanu amatā, pret atļauju veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās. Bet nav arī ne mazāko ilūziju, ka Vienotība ļāva šiverēt Lembergam Latvijas Dzelzceļā kā savā kabatā, leģitīmās valdības vietā sēdēt pie viena galda ar nacionālās lidsabiedrības airBaltic pārņēmējiem vai šiverēt Ventspils brīvostā, bremzējot sev politiski netīkamos (nemotivējošos?) investorus. Dombrovska uzticības personas, no Vienotības Ventspils brīvostas valdē iekārtotās Sandras Bukanes cinisms uz uzņēmēju sūdzībām, atbildot, ka nekas nav darāms, jo Rīgā ar Lembergu jādraudzējas, spēja pārsteigt pat varas pirkšanā rūdītos ventspilniekus. Ko Vienotība saņēma pretī? Piemēram, tādu nieku kā iespēju „spīdēt” Saeimas spīkeres amatā savai līderei Solvitai Āboltiņai, defilējot pa lielveikaliem apsargu pavadībā un atklājot bārbiju izstādes, faktiski ieguldot lielu artavu 10. Saeimas atlaišanā.

Ir leģitīmi, vērtībās balstīti un saprātīgā, ne histēriskā toņkārtā uzturami (tas pat ir pienākum!) tās Vienotības daļas argumenti, kura bažījas par SC briedumu darbam valdībā, ņemot vērā nacionālas valsts, lojalitātes un tamlīdzīgus argumentus. Lai gan principu „neticiet nevienam” politikā neviens nav atcēlis, gribas tomēr ticēt, ka, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis vai Kārlis Šadurskis, neskatoties uz to, ka ir rafinēti politiķi, tiešām saka to, ko domā, kad bažījas par SC valdīšanas konsekvencēm. Bet nu nekādi nav iespējas noticēt Solvitas Āboltiņas, Edgara Jaunupa vārdiem, ka ar SC jauns sākums nav iespējams. Iespējams tas nebija ar Vienotību vismaz tās pašreizējo toņa noteicēju scenārijā. Tādēļ tapa rīkojums Nr.2, tādēļ tapa ZRP lēmums, ko simboliski var nodēvēt par rīkojumu Nr.3. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...