Iesaki rakstu: 
Šis ir viens no visnegribētākajiem ierakstiem manā mūžā. Es nepavisam neesmu pārliecināts, ka rīkojos pareizi rakstot. Tajā pašā laikā jūtos vainīgs, ka esmu kādu laiku klusējis, varbūt vajadzēja reaģēt agrāk?
Šodien Saeimā bija jābūt tiesībsarga ziņojumam. Kad to ieraudzīju Saeimas dienaskārtībā, nojautu, ka šoreiz būs grūtāk palikt malā. Nespēju iedomāties redzam tiesībsargu Saeimas tribīnē. Viņš sen publiskajā telpā nav redzēts. Krustpunktā studijā viņš pēdējo reizi bija vairāk nekā pirms pāris gadiem, un arī tad viņa iztaujāšana raisīja daudz jautājumu.
Pats esmu desmit gadus konkursa žūrijā, ko organizē Tiesībsarga birojs, lai atbalstītu tos, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti. Pirms pāris gadiem pats tiesībsargs vēl spēja pateikt nelielu runu un pasniegt trīcošām rokām ziedus. Pērn viņa apbalvošanas pasākumā vairs nebija.
Tiesībsargs ir slims – tā ir jau ierastā mantra, ko dzirdam it visur. Un man no sirds ir viņu žēl. Slimība ir liela nelaime. Tikai šoreiz ir viens „bet”. Varbūt pienācis laiks pateikt, kas ir viņa kaite? Un reizē atbildēt uz runām, kuras jau kādu laiku cirkulē apkārt: vai šo slimību gadījumā nedēvē par atkarību?
Es ļoti respektēju katra cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tāpēc vienmēr esmu vairījies apspriest citu cilvēku sociālos, seksuālos, reliģiskos vai jebkādus citus dzīves aspektus. Tomēr savā žurnālista darbā nācies atzīt, ka amats liek paplašināt tās robežas, kuras ir sargājamas vienkāršajiem ļaudīm.
Mēs, piemēram, pagājušajā nedēļā uzzinājām par prostatas vēzi bijušajam ASV prezidentam Džo Baidenam. Ne tikai to, ka viņš ir saslimis, bet arī to, ka viņam ir metastāzes kaulos, ka vēzis ir agresīvs, ka vēža šūnas reaģē uz noteiktiem medikamentiem. Patiesībā ASV prezidenta veselības stāvoklis ir publiski pieejama informācija visai valstij un pasaulei. Tā darbojas demokrātija.
Es galīgi nealkstu zināt tiesībsarga slimības diagnozi. Bet neformālās sarunās cilvēki no dažādām aprindām teikuši, ka viņš vienkārši pārmēru ir aizrāvies „draudzībā ar zaļo pūķi”. Un, ja tā ir alkoholisma nelaime, tad izlikšanās to neredzēt nepalīdzēs. Tad tā ir nelaime visiem.
Tiesībsargs saņem no valsts ļoti pieklājīgu algu. Tas būtu ļoti bēdīgi, ja mēs viņam brangi maksājam, lai palīdzētu sevi iznīcināt. Man taču gribas viņam palīdzēt nevis otrādi. Otrkārt, tas ir ļoti netaisni pret pārējiem birojā strādājošajiem. Es gribu publiski pateikt, ka es ārkārtīgi augstu novērtēju biroja darbinieku veikumu. Viņi velk to vezumu, par kuru nesaņem adekvātu atalgojumu, jo to maksā tam, kas vairs nestrādā.
Tas, ka mēs tik ilgi varam iztikt bez biroja vadības, ir milzīgs darbinieku nopelns. Viņiem ļoti ļoti ir vajadzīgs atbalsts. Visbeidzot, tas ir nepareizi pēc būtības. Cik saprotu, Jurim Jansonam ir izsniegta darbnespējas lapa. To taču viņam izsniedzis, visticamāk, ģimenes ārsts. Cik ilgi tā var slimot? Vai tā varētu būt, ka ārsts palīdz kaut ko piesegt?
Cik ļoti es gribētu, ka esmu šoreiz kļūdījies. Tad visi varēsiet nomētāt mani ar akmeņiem, jo esmu cēlis neslavu slimam cilvēkam. Šo bažu dēļ esmu centies līdz šim par šo jautājumu nedomāt un nerunāt. Tomēr pēc šīsdienas ziņas, ka kārtējo reizi tiesībsargs neieradīsies un viņa šīgada ziņojuma Saeimā nebūs, un nav iespējams prognozēt, kad Juris Jansons beigs slimot (tā teikts paziņojumā), es sapratu, ka nav pareizi nejautāt.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
