Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Policija ilgstoši liegusi iespēju īpašniekam, kuram piederošais nekustamais īpašums nosolīts izsolē, iekļūt tajā, lai paņemtu savas mantas. Turklāt atbildes uz viņa sūdzībām par policijas darbinieku prettiesisko rīcību gatavojuši tie paši darbinieki, par kuriem viņš sūdzējies.

Jau vairāk nekā pusgadu uzņēmējs Dičo Čumovs konfliktē ar Valsts policijas Rīgas pilsētas Ķengaraga iecirkņa darbiniekiem, lai panāktu iespēju iekļūt savā īpašumā, kuru pagājušā gada decembrī pārdeva izsolē.

Jau nākamajā dienā pēc izsoles tās uzvarētājs ieradies īpašumā un, lai gan viņa tiesības vēl nebija nostiprinātas Zemesgrāmatā, kā arī tiesa nebija apstiprinājusi izsoles aktu, neļāva uz to brīdi vēl likumīgajam īpašniekam iekļūt īpašumā.

Konstatējis, ka izsoles uzvarētājs prettiesiski iekļuvis īpašumā, Čumovs izsauca policiju, taču topošā īpašnieka SIA B&Č pārstāvis uzrādījis policistam dokumentu par uzvaru izsolē, tādēļ policists atteicies rosināt krimināllietu un nodrošināt, lai īpašnieks varētu iekļūt savā īpašumā un aizvest sev piederošās lietas.

Čumovs mēģinājis izskaidrot, ka policists kļūdās likuma traktējumā par īpašuma tiesībām, jo uzvara izsolē vēl nenozīmē, ka izsoles uzvarētājs kļuvis par īpašnieku, par ko iesniedzis sūdzību policijas iecirkņa priekšniekam, taču tā noraidīta, norādot, ka policija nerisina īpašumtiesību jautājumus un par to viņam jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas rīkoja izsoli. „Es viņiem prasu vienu lietu, bet viņi atbild pavisam par citu. Tas ir tāpat kā uz jautājumu, vai iedzersi, atbildēt – es nepīpēju,” policijas rīcību vērtē Čumovs.

Šādas situācijas atkārtojušās vairakkārt, arī policijas lēmumu pārsūdzēšana prokuratūrā neko nav līdzējusi, jo prokuratūra tā vietā, lai uzklausītu sūdzības iesniedzēja argumentus, iesniegumu nosūtījusi tam pašam policijas iecirknim, kurš tāpat atrakstījies, turklāt atbildi gatavojis tas pats policijas inspektors, ar kuru Čumovam bija konflikts.

"Kronis visam" bijusi situācija, kad par policista rīcību Čumovs sūdzējies Valsts policijas iekšējās izmeklēšanas birojam. Tā kā Ķengaraga iecirknī bija vairāki Čumova iesniegumi, viņš saņēmis inspektora vēstuli, ar kuru izsaukts uz pārrunām. Kad Čumovs ieradies pie inspektora, viņš konstatējis, ka inspektoram uz galda stāv viņa rakstītā sūdzība iekšējās izmeklēšanas birojam, turklāt inspektors sācis uzdot jautājumus par iekšējās izmeklēšanas birojam iesniegto sūdzību. „Es nesaprotu, es par viņu sūdzos, bet atbildi viņš gatavo pats?” neizpratnē ir Čumovs.

Kad viņš par šo neloģisko situāciju sūdzējies iekšējās izmeklēšanas birojam, tas paskaidrojis, ka situācijas noskaidrošanai bijusi jāsaņem informācija no paša inspektora, tādēļ Čumovam varējis rasties maldīgs priekšstats, ka atbildi gatavo viņš pats.

Šis riņķa dancis turpinājies tik ilgi, kamēr Čumovs no tiesu izpildītāja saņēmis vēstuli ar uzaicinājumu ierasties izsolītajā objektā 25.jūnijā, lai parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu. Vēloties pirms šī datuma aizvest no īpašuma savas mantas, Čumovs devies uz īpašumu, kur atkal konstatējis, ka durvis ir uzlauztas, topošais īpašnieks uzlicis savas atslēgas, bet viņam piederošās mantas jau aizvāktas.

Čumovs izsaucis policiju, cerēdams, ka tiesu izpildītāja vēstule ļaus policistiem saprast, ka viņam ir tiesības vēl atrasties šajā īpašumā, kā arī fiksēs pazudušo mantu faktu, taču nekā – policists sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu par nepamatotu policijas izsaukumu. Rīgas domes administratīvā komisija gan konstatējusi, ka viņš nekādu pārkāpumu nav veicis un administratīvo lietvedību izbeigusi.

Iesniegumu par pazudušajām mantām Čumovs policijā tomēr uzrakstījis, bet atbilde uz to bijusi pavisam dīvaina – lai gan viņš iesniegumu uzrakstīja jau nedēļu pirms pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanas, policija savā atteikumā rosināt krimināllietu pamatojas tieši uz šo aktu, kurā neesot fiksēts, ka kādas mantas pazudušas. „Kā tiesu izpildītājs var konstatēt, ka pazudušas kādas mantas? Tiesu izpildītāja kompetencē ir konstatēt, kas tiek nodots, kādā stāvoklī, un, ja īpašumā atrodas kādas iepriekšējam īpašniekam piederošas mantas, fiksēt kārtību, kādā tās no turienes tiks aizvestas,” par juridiski precīzo lietu kārtošanu šādos gadījumos ir pārliecināts Čumovs.

Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava apstiprina, ka Valsts policijā ir saņemti septiņi iesniegumi no šīs personas, no kuriem viens vēl tiek izskatīts, bet iepriekšējos sešos pieņemtos lēmumus atteikt uzsākt kriminālprocesu, arī Latgales priekšpilsētas prokuratūra ir atstājusi spēkā. Septītais vēl tiek atkārtoti izskatīts Valsts policijā.

„Jāpiebilst, ka konfliktā par īpašumu Krustpils ielā iesaistītā otra puse savukārt ir vērsusies policijā ar pieciem iesniegumiem attiecībā pret šīs personas veiktajām darbībām.  Šī konflikta pamatā ir abu pušu strīds, kas saistīts ar izsolītā īpašuma (Krustpils ielā) stāvokļa nepasliktināšanu pēc īpašuma izsoles,” skaidro Pildava, norādot, ka iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt policijā pieņemtos lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu prokuratūrā, ja viņš tiem nepiekrīt, ko šī persona arī ir realizējusi. „Iepriekšējos Valsts policijas pieņemtos lēmumus arī prokuratūra ir atzinusi par pamatotiem,” uzsver Pildava.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...