Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi
Ainārs Ērglis30.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Daudzu Eiropas valstu valdības pusotru gadu visu lika uz vakcinācijas kārts, solot, ka vakcinācija ir izeja no situācijas, taču pašlaik redzams, ka arī valstīs ar 80 un vairāk procentiem vakcinēto (vai Gibraltāra 117) tāpat nāk jaunais slimības vilnis un ierobežojumi jāievieš, jo slimo un mirst visi, arī vakcinētie.
Turklāt slimnīcas sāk pārpildīt arī slimnieki ar pandēmijas laika ielaistajām "parastajām" slimībām.
Mēģinājumi turpināt spēlēt vakcinācijas kārti, piespiežot obligāti vakcinēt, revakcinēt un būstot trešo, ceturto un piekto reizi, aizvien vairāk sāk izskatīties pēc farmācijas firmu lobētu zinātnieku un ekspertu "naudas" plāna, kam nav nekāda sakara ar realitāti.
Latvija šajā gadījumā var pavērot, ko dara Eiropas valstu valdības, kurās notiek šie protesti, un ko dara Ziemeļvalstis, kurās izvēlēta cita, daudz mierīgāka retorika un kurās ne vien nav protestu, bet arī sabiedrība kopumā visu uztver saprotoši un mierīgi.
Vainot sabiedrību Latvijā tajā, ka pilnībā nespējīgi un savā personiskajā orbītā rinķojoši politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai tie paši politiķi, kuru sarunas slēgtajā valdības sēdē spilgti pierādīja viņu spēju tikai un vienīgi rūpēties par savu ādu.
Ja uz šo naida un "skaldi un valdi" politiku joprojām "pavelkas" daļa tā saucamās inteliģences un pat mediju pārstāvji, kas savās privātajās FB slejās un intervijās valdības sponsorētajos medijos klāsta valdībai tīkamos naratīvus, ka visā vainojami antivakseri (agrāk bija ebreji, komunisti, masoni), tad laikam šai valstij ir lielākas problēmas, nekā šķita līdz šim.
Kāds pavasaris sagaida tos, kas sagaidīs pavasari, pagaidām ir atkarīgs tikai un vienīgi no katra paša spējas atgūt veselo saprātu. Protams, kam tāds vispār ir bijis. Ja tāda nekad nav bijis, var vismaz mēģināt iegūt skaidru skatu uz realitāti un tās cēloņsakarībām.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
