Vairāk nekā desmitā daļa „pareizo mediju” konkursa naudas tiks „Delfu” sērotājiem par „DTR vadītāja” nāvi
PIETIEK02.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāk nekā desmito daļu no 742 tūkstošiem eiro – nodokļu maksātāju naudas, kas pēdējā konkursā ir atvēlēta „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem – anonīmi eksperti nolēmuši piešķirt vienam medijam. Šis medijs ir igauņu īpašniekiem piederošā AS Delfi, kas jau ilgstoši guvusi ievērību ar tās krieviskā satura būtisku atšķirību no latviskā un nupat to apliecinājusi vēlreiz: kamēr latviešu valodā Delfi aizvadītajā nedēļā ziņoja par Doņeckas „promaskavisko bandītu līdera” nogalināšanu, krievu valodā šis pats medijs sēroja par „Doņeckas Tautas Republikas vadītāja bojāeju”.
Kā rāda konkursa rezultāti, uzņēmums Delfi no visiem medijiem ir saņēmis individuāli vislielāko summu - 79 283,53 eiro. Par šo summu AS Delfi ir apņēmusies gan latviešu, gan krievu lasītājiem pastāstīt par pareizo balsošanu Saeimas vēlēšanās, - nauda uzņēmumam piešķirta par „multimediālu analītiskās žurnālistikas ciklu „ Par ko balsot?”. Zīmīgi, ka atšķirībā no iepriekšējā šāda veida konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, tagadējais rīkotājs – Aijas Baueres vadītais Sabiedrības integrācijas fonds nav vēlējies atklāt arī uzvarējušos projektus.
Jau iepriekš ir ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere un šīs iestādes sekretariāts ir noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras nule jaunā konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem ir sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.
Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere ir pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.
„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.
Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Gan neminot nevienu konkrētu dokumentu, fonda vadība arī apgalvo, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.
Vienīgais, kas tiek atklāts, ir – „visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF.
Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli met arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.
Pašlaik SIF ir paziņojis, ka, „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu, esam uzrunājuši projektu vērtēšanas komisijas locekļus ar lūgumu sniegt Sabiedrības integrācijas fondam rakstisku atļauju publiskot informāciju, kas saistīta ar personas datiem”.
SIF ikdienas vadība arī mēģina novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.
Savā ziņā tā ir taisnība, jo valsts līdzekļu sadalītāju noslepenošana ir notikusi daudzu augstu valsts amatpersonu deguna priekšā un, iespējams, ar viņu piekrišanu.SIF padomes sastāvs pašlaik ir šāds:
Padomes priekšsēdētājs
1. Andris Rāviņš Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs
Padomes locekļi
2. Edgars Rinkēvičs ārlietu ministrs
3. Dace Melbārde kultūras ministre
4. Kaspars Gerhards vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
5. Dzintars Rasnačs tieslietu ministrs
6. Jānis Reirs labklājības ministrs
7. Kārlis Šadurskis izglītības un zinātnes ministrs
8. Brigita Dreiže Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve, Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās
9. Hardijs Vents Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Pārgaujas novada Domes priekšsēdētājs
10. Janīna Jalinska Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve, Daugavpils novada Domes priekšsēdētāja
11. Raimonds Čudars Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Salaspils novada Domes priekšsēdētājs
12. Jolanta Eihentāle biedrības "Veselības un sociālais serviss "Artemīda"" valdes priekšsēdētāja
13. Kristaps Grasis biedrības "Eiropas latviešu apvienība" prezidija priekšsēdis
14. Renāte Prancāne biedrības "KIM?" valdes priekšsēdētāja
15. Inese Siliņa biedrības "Kurzemes NVO atbalsta centrs" valdes priekšsēdētāja
16. Daiga Zaķe biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore
17. Kristīne Jaunzeme Valsts prezidenta pārstāve, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.