Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par “neatkarīgām” saukto iestāžu vadītāji vakar sacentās ar komplimentiem valdībai un Saeimai, lai tā apstiprina valsts 2024. gada budžetā tādus pieaugumus šo iestāžu darbinieku algām un pārējiem izdevumiem, kādi iestāžu darbiniekus pilnīgi apmierinot.

“Neatkarīgo” iestāžu izdevumi un to pieaugumi 2024. gadā vakar tika izskatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Iestāžu vadītāji uzskaitīja nākamajam gadam ieplānotos darbus, bet jo sevišķi akcentēja to, ka darbu tāmes valdībā saskaņotas un tāpēc neprasa nekādu Saeimas iejaukšanos. Saeimas komisijas līmenī šos stāstus ar vienādu atsaucību pieņēma gan valdību veidojošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Nebija pazīmju, ka vismaz opozīcija uzskatītu izdevumus par pārāk lieliem kopumā vai atsevišķās iestādēs vai pozīcijās.

Izdevumu pieaugumu kopsavilkumu prezentēja Finanšu ministrija. Pēc ministrijas aprēķiniem, kopējais izdevumu pieaugums 12 institūcijām nākamgad sasniegs 18,45 miljonus eiro un dod cerību, ka līdz 2026. gadam pieaugumu summa dubultosies. Nākamajam gadam atvēlētais izdevumu pieaugums ļaus šīm iestādēm iztērēt kopā 242,3 miljonus eiro. Tajos nav ietverti pašas Saeimas uzturēšanas izdevumi, kuru noteikšanā Saeima tik superneatkarīga, ka kopējā neatkarīgo institūciju sarakstā sevi neielika. Par šo gadu Finanšu ministrija informēja, ka Saeimas tēriņi noteikti 34,6 miljonu eiro apmērā.

Ļoti neatkarīgs mums arī Sabiedrisko pakalpojumu regulators, ko finansē ne tieši valsts budžets, bet uzņēmumi, kuru tarifus regulators regulē: jo augstākus tarifus nosaka, jo vairāk saņem kā procentus no uzņēmumu apgrozījuma. Šā gada budžetā regulatoram 6,5 miljoni eiro, bet nākamgad jābūt daudz vairāk atbilstoši apkures, elektrības utt. cenu kāpumam kopš pagājušā gada rudens. Deputāti laikam sapratuši, ka gaidāmie ienākumi komisijai būs nepieļaujami lieli un tāpēc gatavojas daudz ko mainīt komisijas darba regulējumā. Tā vismaz varēja domāt pēc Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira publiskās sarunas ar regulatora valdes priekšsēdētāju Aldu Ozolu. Viņas vadītās iestādes izdevumi Saeimas Budžeta komisijas izskatīto un akceptēto izdevumu sarakstā šogad netika iekļauti.

Izdevumu kopskats un naudas saņēmēju rangi

Lūk, kāds kopskats paveras uz iestādēm, kuru izdevumu tāmes Saeimas komisija vienprātīgi akceptēja:

Neatkarīgā iestāde

Izdevumu pieaugums nākamgad

Kopā eiro

Valsts prezidenta kanceleja

1,6 miljoni

8,7 miljoni

Satversmes tiesa

580 tūkstoši

4,2 miljoni

Augstākā tiesa

1,1 miljons

9,8 miljoni

Rajonu un apgabaltiesas

3,6 miljoni

92,7 miljoni

Prokuratūra

1,8 miljoni

50,5 miljoni

Valsts kontrole

550 tūkstoši

8,1 miljons

Centrālā vēlēšanu komisija

1,3 miljons

7,5 miljoni

Tiesībsarga birojs

700 tūkstoši

3,2 miljoni

Konkurences padome

viens miljons

4,7 miljoni

Datu valsts inspekcija

60 tūkstoši

1,7 miljoni

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

5,6 miljoni

46,7 miljoni

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

240 tūkstoši

4,5 miljoni

Atbilstoši neatkarīgo iestāžu rangiem un tāmju izskatīšanas secībai sarakstu atklāja Valsts prezidenta kanceleja. Tās vadītāja Gunda Reire apliecināja, ka papildus vajadzīgie 1,6 miljoni eiro tiks izlietoti Latvijas ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai trijos veidos. Pirmkārt, uzņēmēju līdzņemšanai valsts prezidenta ārzemju braucienos; otrkārt, lobija kampaņai par Latvijas kā nepastāvīgās dalībvalsts ievēlēšanu ANO Drošības padomē; treškārt, Valsts prezidenta komisijai Latvijas zinātnes un ekonomiskās konkurētspējas veicināšanai.

Tālāk deputāti pievērsās valsts uzturēto plašsaziņas līdzekļu budžeta pieaugumam par 5,6 miljoniem, kam lielākais īpatsvars kopējā caurlūkoto budžetu pieaugumā kopā par 18,45 miljoniem eiro. Atliksim šo iestāžu problemātikas izskatīšanu uz raksta beigām, šajā vietā uzsverot kopīgās iezīmes neatkarīgo iestāžu budžeta veidošanā.

Kopīgas iezīmes valsts iestāžu uzturēšanā

Paldies tiesībsargam Jurim Jansonam par norādēm uz diviem iemesliem valsts izdevumu pieaugumam. Pirmo, ka vārdkopa “iestādes kapacitātes celšana” ir tieši tas pats, kas ierēdņu algu paaugstināšana. Otro, ka starp iestādēm tiek dalītas funkcijas, kuru veikšana Latvijai uzspiesta. Tā, lūk, Latvija apņēmusies novērst diskrimināciju, lai gan nav skaidrs, kas, kā un ko šeit diskriminē.

Tomēr funkcija nevar palikt bez izpildītāja, par kuru šajā reizē izvēlēts tiesībsarga birojs. Tam piešķirti papildus 330 tūkstoši eiro, kurus J. Jansons apņēmās nākamgad iztērēt tam, lai kaut kādu diskrimināciju obligāti atrastu. Pēc tam diskriminācijas atrašanai iztērētā naudas summa tiks piešķirta birojam gadu no gada, lai tas cīnītos pret paša izdomāto diskrimināciju. Tikpat cik jaunajai funkcijai, birojs saņems arī “kapacitātes”, t.i., algu celšanai.

Atzīmējams arī Valsts kontroliera Rolanda Irkļa domu grauds, ka viņa iestādes (tūlīt gan viņš šo iestādi pametīs, lai 7. decembrī sāktu vadīt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls”) darbinieku algas jāceļ tāpēc, ka citās kontrolējošajās iestādēs tās esot augstākas. Valstī tik tiešām kontrolētāju deficīts, ko izraisa kontrolējošo iestāžu lielais daudzums. Tādējādi izveidots ierēdņu algu celšanas mūžīgais dzinējs, jo katrai kontrolējošai iestādei algas jāceļ, lai tās darbinieki neaizbēg uz citām kontrolējošajām iestādēm.

Kopumā liela līdzekļu aprite tiesās un prokuratūrā, jo arī šādu iestāžu un to darbinieku skaits Latvijā liels. Izdevumu pieauguma caurmēra proporcija 3/4 algu pieaugumam un 1/4 informācijas tehnoloģiju attīstībai, lai šīs iestādes spētu ērtāk un ātrāk komunicēt savā starpā un tālāk Latvijas un pasaules plašumā.

Vēlēsim veiksmi Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas nākamgad apņēmusies ne vien algot, bet arī barot Eiropas Parlamenta vēlēšanu komisiju locekļus. Pie tā paša nauda tikšot atlicināta tam, lai mēģinātu atvilināt uz vēlēšanām tik problemātiskas grupas kā jauniešus un Latvijas pilsoņus ārzemēs. Tas tiešām grūti sasniedzams mērķis, lai vēlētāju kopskaits neizrādītos apkaunojoši mazs.

Kāpēc valstij jāalgo žurnālisti

Valsts uzturētos plašsaziņas līdzekļus Saeimas komisijas sēdē pārstāvēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis. Viņš aizstāvēja finansējuma palielināšanu sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā par 5,2 miljoniem eiro, pašai padomei “kapacitātes celšanai” atvēlot vien dažus desmitus tūkstošu eiro. Toties vairāki simti tūkstoši eiro būs norakstāmi uz sabiedrisko mediju apvienošanas projektu sagatavošanas darbu nākamgad ar mērķi turpmākajos gados apgūt miljoniem eiro, ja sagatavošanas darbi labi veiksies.

Valsts apmaksāto žurnālistu uzturēšanas izdevumu pieaugums izraisīja vienīgo vērā ņemamo diskusiju komisijas sēdē starp J. Siksni un Nacionālās apvienības deputātu Arturu Butānu par to, vai pārāk liela daļa šīs naudas netiks novirzīta satura veidošanai krievu valodā. J. Siksnis paskaidroja, ka žurnālistu algu celšana nav atkarīga no tā, kādā valodā viņi veido raidījumus. Krievu valodās raidījumus veidojošie žurnālisti saņems algu pieaugumus tāpat kā latviešu valodā strādājošie žurnālisti, bet nav plānu paplašināt raidījumus krievu valodā.

Šogad ne latviski veidotā satura izmaksas plānotas par 1,51 miljonu eiro, kas ietver visu LTV saražoto saturu krievu, ukraiņu un poļu valodās, rakstus internetā, gan video saturu (ziņas darba dienās LTV7, kā arī vairākus iknedēļas raidījumus RUS.LSM multimediju platformā).

Viss LTV satura budžets latviešu valodā (ieskaitot LSM.LV) izmaksās 17,3 miljonus eiro, bet 1,51 miljoni eiro aizņems 8,7% no kopējā LTV satura budžeta.

No A. Butāna, t.i., no viņa pārstāvētā politiskā spēka un tā vēlētāju viedokļa raidījumi krievu valodā būtu vispār izbeidzami, jo ar krievu valodas saturu tiekot “šķelta sabiedrība”. Savukārt J. Reirs teicās kaut kur manījis informāciju, ka kāda krievvalodīga Latvijas Sabiedrisko mediju darbiniece Tallinā pateikusi kaut ko tādu, kas nebūtu savienojams ar valsts algota cilvēka statusu. No šāda gadījuma var izdarīt pretējus secinājumus. Varbūt vajag principā atbrīvoties no žurnālistiem, kuri spiesti koķetēt ar krievvalodīgo auditoriju un mēdz aiziet par tālu šai auditorijai tīkamu viedokļu paušanā. Bet varbūt labi vien ir, ka Latvijas valsts algo krieviski uzstāties spējīgus ļaudis, lai viņi ja ne slavētu Latvijas valsti un valdību, tad vismaz būtu savaldīgi tās kritizēšanā. Ļoti līdzīgu apsvērumu dēļ valsts cenšas labi algot arī latviešu valodā strādājošos žurnālistus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...