Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Valdība bezatbildīgi un vienpusēji atkāpjas no saviem solījumiem Latvijas uzņēmējiem

Jānis Irbe, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes (LAEF) priekšsēdētājs
06.09.2015.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Padome ir vienojusies par Eiropas Savienības mērķiem līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 30% pret 2005.gadu (Latvijas atskaites punkts), palielināt atjaunojamo resursu izmantošanas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 27% un paaugstināt energoefektivitāti par 30 %.

Latvija ir izvirzījusi “Latvijas Enerģētikas Stratēģijā 2030” nodomu sasniegt 50% robežu enerģijas ražošanā izmantojot vietējos/atjaunojamos resursus. Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir publicējusi „Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”. Latvija prezidentūras ES laikā aktīvi iestājās par ES Enerģētiskās savienības izveidi, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt pāreju uz zemas oglekļa intensitātes ekonomiku un tādējādi vairot ES enerģētisko neatkarību.

Līdzšinējā, ar Ministru kabineta noteikumiem regulētā atjaunojamo resursu izmantošanas elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanai atbalsta metode ir novecojusi un neatliekami nepieciešama tās pielietojuma pārskatīšana attīstības vārdā.

Pēdējos sešos gados pretrunu novēršana atbalsta shēmās ir pārvērtusies par birokrātisko šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai un pašu birokrātisko darba vietu atražošanu.

Valsts budžeta iztrūkumu valdība labo ar neloģiskiem un nesamērīgiem nodokļiem – SEN (Subsidētās enerģijas nodoklis) un DRN (Dabas resursu nodoklis) (hidroenerģijai ar jaudu līdz 2MW) un plāno tos palielināt līdz uzņēmumus iznīcinošiem.

Spēkā esošais juridiskais regulējums ir pilnībā izslēdzis privāto ieguldījumu iespējas jaunos elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos citādi pievilcīgās vietās tuvu esošiem resursiem. Pilnībā ir degradēta investīciju vides uzticamība enerģētikas sektorā.

Latvijā ir zemākais atjaunojamo energoresursu ieviesto jauno jaudu apjoms Baltijas valstīs. Nav iespējams līdz 2020.gadam sasniegt saistošo mērķi – 40% atjaunojamo resursu primārās enerģijas patēriņa bilancē esošajā juridiskajā ietvarā, tātad valdība apzināti virzās uz soda naudu maksāšanu.

Kavēšanās nenāk par labu arī nākošā saistošā mērķa – 30% CO2 emisiju samazinājumam nākošajā dekādē, kur arī atjaunojamiem energoresursiem ir svarīga loma, kopā ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

LAEF uzskata, ka valdība apzināti vai neapzināti šobrīd dara visu iespējamo, lai apturētu AER (atjaunojamās enerģijas resursu) enerģētikas nozares attīstību. Īstermiņā tas tiek pamatots ar cīņu par elektrības cenas – OIK (Obligātā iepirkuma komponente) samazināšanu. Skatoties nedaudz garākā termiņā, ar šīm aktivitātēm tiek apdraudēta Latvijas apņemšanās izpildīt apņemšanos pret ES 2020 gadā 40% no izmantotās enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem. Skatoties vēl tālākā perspektīvā, šīs aktivitātes nozīmē soli atpakaļ atbildīgā attieksmē pret apkārtējo vidi un elektroapgādes drošību, uzkraujot vēl lielāku slogu nākamajām paaudzēm.

LR valdība, mainot, destabilizējot un visu laiku pasliktinot uzņēmējdarbības vidi AER ražotājiem, bezatbildīgi, un vienpusēji atkāpjas no saviem solījumiem tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri savulaik atsaucās valsts aicinājumam palīdzēt izpildīt Latvijas apņemšanos pret ES par atjaunojamās enerģijas ražošanas apjoma palielināšanu. Jaunu investīciju veikšana no privātā kapitāla AER nozarē būs pārāk riskanta un 2030 gada AER mērķu realizācija būs nopietni apdraudēta.

Ar šādu politiku AER jautājumos Latvijas valstij nebūs iespējams izpildīt arī apņemšanos 2020, par atjaunojamās enerģijas patēriņu valstī, un tas nozīmēs būtisku soda naudu maksājumus no valsts budžeta līdz brīdim, kad būs ieviestas pietiekamas AER jaudas.

LAEF aicina:

- pārskatāmi atdalīt vietējo enerģijas resursu izmantošanas veicināšanas pasākumus no citiem atbalsta veidiem, tas ir valdībai steidzami uzsākt dialogu ar saistītajām nozarēm par iespējām Obligātā iepirkuma komponentes transformēšanu un tās mērķu (Latvenergo TEC dotācija, Centralizētās siltumapgādes tarifu samazināšana, Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāju atbalsts) izpildei, tos nodalot;

- stabilizēt darba vidi, neturpinot iepriekšējās valdības centienus veikt retroaktīvus procesus, kas neatbilst EK „Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam”);

- veikt jau vairākkārt valdības deklarācijas solīto AER koģenerācijas staciju tarifu atsaisti no gāzes cenas;

- nepieļaut retroaktīvas izmaiņas uz projektiem, kas īstenoti līdz pārejas perioda beigām;

- atbildīgajām ministrijām un Saeimai uzsākt diskusijas par jauna AER atbalsta mehānisma izveidošanu, lai līdz 2020. gadam varētu paredzēt jaunu jaudu ienākšanu. LAEF ir izstrādājusi priekšlikumu Vietējo enerģijas resursu izmantošanas elektrības  un siltuma iegūšanai Likuma tekstam, un ir gatava to prezentēt un uzsākt lietišķas diskusijas;

- Ministru kabinetu, Ekonomikas, Finanšu, Vides un Reģionālās attīstības, Zemkopības un Satiksmes ministrijas uzskatīt nepieciešamos papildinājumus enerģētikas sektoru regulējošās likumdošanas bāzes sakārtošanā par intelektuālā darba prioritāti, apzinoties satraucošo stāvokli enerģijas piegāžu drošībā;

- valsts pārvaldes institūcijas neatkārtot vecās kļūdas ar informācijas pieejamības ierobežojumiem, formālu interešu grupu iesaistīšanu likumdošanas iniciatīvu apspriešanā un saskaņošanā, bet būtiski tieši demonstrēt OECD pievienotiescienīgas valsts procedūras, kas veicina ekonomisko izaugsmi un drošību;

- elektrības, gāzes un siltuma enerģijas uzņēmumus izvērtēt sabiedrības ieguvumus ilgtspējīgas enerģētikas kontekstā, atklāti vienoties par kopā risināmiem uzstādījumiem, un mēģināt rast līdzsvarotu risinājumu jautājumos, kuros pastāvēs pretrunas;

- Latvijas industrijas, lauksaimniecības un transporta industrijas uzņēmumus iesaistīties vietējo enerģijas resursu ieguvē, transportēšanā un enerģijas pārveidošanā. Arī iekārtu un programmatūras izstrādāšana un ražošana enerģētikas sektoram nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas un nodarbinātības veicināšanu.

Visbeidzot LAEF aicina atbildīgi uz atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un nākamajām paaudzēm. To ir ļoti grūti novērtēt naudā (vienīgā valoda, kas ir saprotama Latvijas valdībai). ASV valdība ir mēģinājusi kvantificēt ieguvumus no CO2 samazināšanas. Tās uzdevumā veikts pētījums rāda, ka viena tonna CO2 izmešu šodien nākamajām paaudzēm maksās 37 ASV dolārus. Citi zinātniskie darbi arī šo aplēsi uzskata par pilnīgi nepietiekamu, uzskatot, ka īstā cena jau šobrīd pārsniedz 200 ASV dolārus par vienu CO2 tonnu. Ja nevar citādāk – aicinām ministrijas savos aprēķinos iekļaut šos skaitļus.

LAEF ir gatava uzņemties iniciatīvu sadarbībai ar valsts institūcijām likumdošanas iniciatīvu izstrādē un izvērtēšanā. LAEF aicina par to izplatīt informāciju arī ministriju, Saeimas un ieinteresēto institūciju mājas lapās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...