Valdība gatavo Jāņu sveicienu Latvijai – izcirstus mežus
Vides aizsardzības organizācijas21.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabineta darba kārtībā vien dienu pirms sēdes iekļauti grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.
Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017. gadā un atkārtoti – 2019. gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.
Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors, norāda: “Ar šo lēmumu Latvija atkāpjas no Eiropas Savienības Zaļā kursa, kas paredz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu. Tā pievienojamies valstīm, kas rīkojas pretrunā ES kopējām vērtībām un mērķiem. Mēs neveicinām bioekonomikas attīstību, bet radām Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošākas meža apsaimniekošanas virzienā.”
Ņemot vērā ES kopējo mērķi nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvēlēšanu dabas aizsardzībai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzību, šobrīd Latvijai būtu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Pagaidām esam starp pēdējām vietām ES pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara. Dabas aizsardzības organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacījumu atvieglojumiem būtu pieļaujama tikai pēc tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzības teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopējiem mērķiem.
Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Pēdējos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko līmeni. Pēc zaudētā koku klājuma īpatsvara esam otrajā vietā Eiropā. Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznīcinātas bioloģiski augstvērtīgas audzes un aizsargājamu sugu dzīvotnes. Un uz šī fona valdība plāno atļaut vēl intensīvāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vēl vairāk attālinot no dabiskas ekosistēmas un pārvēršot par lauksaimniecības kultūru.”
Dr.biol. Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusēji virza būtiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vēl ir izstrādāts plānojums ES īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, kuru kartēšana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā: “Jau spēkā esošais regulējums atļauj cirst kokus ievērojami jaunākā vecumā, nekā tie varētu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platības, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plēsīgie putni – ligzdas būvei.”
Savukārt bioloģe Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda valdes locekle, vēlreiz vērš uzmanību uz klaju sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pēdējā brīdi un dabas aizsardzības organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidīti iepriekš: “Šādā veidā tiek klaji ignorētas arī sabiedrības intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatīvās sabiedrība ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai.”
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
